• Tweet

Jaunie elektrovilcieni pasažieru pārvadājumos varētu sākt kursēt šogad augustā, šorīt intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

“Kopumā ir paredzēti 32 elektrovilcieni, šobrīd Latvijā ir 8 vilcienu sastāvi, kuri tiek testēti Aizkraukles līnijā. Es domāju, ka augustā šie vilcieni varētu sākt kursēt. Izskatās, ka līnija Jūrmala-Tukums varētu būt pirmā, kurā šie vilcieni uzsāks kursēt,” sacīja Vitenbergs.

Kā zināms, līdz šim Latvijā ir nogādāti deviņi elektrovilcienu sastāvi. Pirmais jaunais elektrovilciens Rīgu sasniedza pērn jūnijā, otrais – jūlijā, trešais – oktobrī, ceturtais – novembrī, piektais – decembrī, sestais – šī gada janvārī, septītais un astotais – februārī. Elektrovilcienu pārvietošana no Čehijas notiek ar autotransportu caur Poliju un Lietuvu.

Rīgā elektrovilciena vagoni tiks uzmontēti uz platsliežu ratiņiem, tiem uz jumta tiks uzstādītas elektroiekārtas un veikti visi nepieciešamie darbi, lai varētu sākt elektrovilciena iestatīšanas darbus un izmēģinājuma braucienus. Četri no atvestajiem vilcieniem tiek testēti maršrutā Rīga-Aizkraukle. Trīs no tiem dodas izmēģinājuma braucienos tukši, ceturtais – piekrauts ar smilšu maisiem, kas imitē 890 pasažieru svaru, lai varētu pārbaudīt vilciena darbību ar pilnu jeb maksimālo slodzi – gan to, kā uzņem ātrumu, gan to, kā strādā bremžu sistēma pie dažādiem ātrumiem. Piektajam, sestajam, septītajam un astotajam elektrovilcienam tiek veikti iestatīšanas darbi.

Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem, stāvvietas – 454 pasažieriem. Vilcienos ir viena līmeņa iekāpšana no modernizētām pasažieru platformām, kas ne tikai nodrošinās pakalpojuma pieejamību ikvienam, bet arī saīsinās pasažieru apmaiņas laiku pieturvietās. Iekāpšanas un izkāpšanas ātrumu veicinās arī platākas vilcienu durvis.

Jaunajos elektrovilcienos ir klimata kontrole, ergonomiski sēdekļi, mūsdienu prasībām atbilstošas labierīcības. Tie ir aprīkoti ar video un audio informēšanas sistēmām, jaudīgu WiFi pieslēgumu. Vilcienu gaita, salīdzinot ar pašlaik lietošanā esošajiem, būs vienmērīgāka un trokšņu līmenis salonos būs zemāks. Jauno vilcienu konstruktīvais ātrums būs līdz 160 km/h (pašlaik – 120 km/h). Maksimālo ātrumu būs iespējams attīstīt iecirkņos, kur to nākotnē ļaus dzelzceļa infrastruktūra.

Foto: Valsts kanceleja