• Tweet

Līdz šī gada janvārim kopumā ir bijis stabils progress Eiropas Savienības (ES) fondu 2014. – 2020. gada perioda investīcijās. Vienlaicīgi ES fondu jaunā 2021. – 2027. gada perioda investīciju ieplūšana tautsaimniecībā un Atveseļošanas fonda (AF) 2. kārtas izvirzīto mērķu sasniegšana nenorit atbilstoši plānotajam, liecina otrdien, 14. februārī, Ministru kabineta sēdē skatītais Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par ES fondu investīciju aktualitātēm.

“Latvijas ekonomikas transformācijas un iedzīvotāju labklājības sekmēšanai šogad ir pieejamas ievērojams ES fondu un Atveseļošanas fonda finansējums 1,3 miljardu eiro apmērā. Tādēļ visām ES fondu ieviešanā iesaistītajām iestādēm ir vitāli svarīgi mobilizēt visus savus resursus, lai varētu nekavējoties uzsākt jaunā ES fondu perioda finansējuma ieguldīšanu Latvijas tautsaimniecībā. Kopš decembra esmu organizējis vairākas darba sanāksmes, kurās kopā ar nozīmīgāko ES fondu piešķīrumu atbildīgajiem ministriem pārrunājam progresu un pieņemam nepieciešamos lēmumus finanšu plūsmas izpildes uzlabošanai,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Līdz 2022. gada 31. decembrim īstenošanā ir 2426 ES fondu projekti par gandrīz visu Latvijai pieejamo ES fondu līdzfinansējuma summu – 4,6 miljardiem eiro. Tajā skaitā pabeigti ir vairāk nekā puse projektu par 1494 miljoniem eiro. Projektiem kopumā ir izmaksāti 3,47 miljardi eiro, kas ir 74,7 % no kopējā ES piešķīruma Latvijai. Savukārt valsts budžetā no Eiropas Komisijas saņemti gandrīz 3,1 miljards eiro, kas ir vairāk nekā puse no plānošanas periodā pieejamā finansējuma. 2023. gads ir noslēdzošais, kad projektu īstenotājiem jāveic pēdējie maksājumi projektos, lai par veiktajiem izdevumiem varētu pretendēt uz paredzēto ES fondu līdzfinansējumu.

Vienlaikus šogad ir īpaši jāintensificē jaunu investīciju uzsākšana. Teju divus gadus noritēja apjomīgs un intensīvs visu iesaistīto pušu darbs pie ES fondu 2021.–2027. gada perioda investīciju plānošanas, paralēli plānojot un uzsākot arī Atveseļošanas fonda investīcijas. Pagājušā gada nogalē Eiropas Komisija (EK) oficiāli apstiprināja ES kohēzijas politikas programmu Latvijā 2021.–2027. gadam, tādejādi noslēdzot plānošanas un investīciju stratēģijas definēšanas posmu un dodot “zaļo gaismu” 4,3 miljardu eiro ES fondu finansējuma ieplūšanai Latvijas ekonomikā. Šobrīd ir apstiprināti nozaru ministriju kā politikas veidotāju rosinātie 14 investīciju konkursu projektu vērtēšanas kritēriji, kas iepriekš diskutēti ar sociālajiem un sadarbības partneriem. Pirmās projektu atlases plānots izsludināt jau tuvākajā laikā tādās jomās kā veselības veicināšana un slimību profilakse, veselības infrastruktūras attīstība, atbalsta pasākumi jaunajiem pedagogiem pirmajā gadā pēc kvalifikācijas iegūšanas, profesionālās izglītības attīstība, sociālās jomas sistēmu un darbinieku kapacitātes celšanas pasākumi, kā arī pasākumi, kas mērķēti uz sociālo iekļaušanu. Papildus nozaru ministrijas šogad plāno izstrādāt projektu atlases kritērijus 106 projektu atlašu uzsākšanai par 3 miljardiem eiro.

Tomēr ES fondu 2021.–2027. gada perioda nozaru ministriju un Valsts kancelejas izstrādātās indikatīvās budžeta izdevumu prognozes norāda uz kritiski zemu jauno investīciju uzsākšanas un īstenošanas tempu – iestādes prognozē maksājumus projektos vien par pusi no 2023. gada budžeta likumā pieejamiem 200 miljoniem eiro. Tādejādi budžeta neizpilde un neizmantotas iespējas 2023. gadā būtu 95 miljonu eiro apmērā. FM norāda, ka šādas prognozes jau gada sākumā un situācija kopumā nav pieļaujama.

Tāpat šogad iestādēm pastiprināti jāfokusējas uz AF plānā noteikto 49 rādītāju pabeigšanu, lai Latvija šī gada otrajā pusē varētu EK iesniegt nākamo un apjomīgāko maksājuma pieprasījumu 438 miljonu eiro saņemšanai. Tomēr aktuālākā informācija no iestādēm liecina, ka līdz šī gada janvāra beigām izpildīti tikai 10 jeb puse no plānā noteiktajiem 25 rādītājiem. FM ir konstatējusi pieaugošus riskus AF 2022. gada rādītāju izpildē – ja iepriekš bija indikācijas tikai par trīs 2022. gada rādītāju sasniegšanas kavējumiem, kuru izpilde nevar iekļauties 2023. gada 1. ceturksnī, tad tagad iestādes ziņo jau par 12 šādiem gadījumiem. Tāpat iestāžu sniegtie komentāri un skaidrojumi par kavējumiem un prognozētiem izpildes termiņiem norāda uz iespējamību, ka atsevišķi rādītāji varētu tikt izpildīti tikai šī gada pēdējā ceturksnī. Paralēli kavēto 2022. gada rādītāju izpildei iestādēm arī jānodrošina AF plānā noteikto 2023. gada 35 rādītāju izpilde, lai Latvija 2024. gadā varētu iesniegt EK trešo maksājuma pieprasījumu un saņemtu nākamo maksājumu 365 miljonus eiro.

Tādejādi skatot abu plānošanas periodu ES fondu programmu un AF plāna ieviešanai paredzēto valsts budžeta izdevumu izpildi, jāsecina, ka 2022. gadā bija kritiski nepietiekams veikto investīciju apjoms, salīdzinot ar budžeta likumā iekļautajām prognozēm – izpilde vien 52,6 % (618 miljoni eiro). Tas signalizē par iespējamiem būtiskiem riskiem investīciju plāna izpildē kopumā un rada būtisku negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, jo valsts budžeta izdevumos ikgadēji rezervētā finansējuma neizpildes negatīvi ietekmē aprēķinus par ikgadējā budžeta plānošanā pieejamo fiskālo telpu.

Lai pārrunātu iespējamos risinājumus ES fondu 2021.–2027. gada perioda investīciju ieviešanas tempa kāpināšanai, FM šī gada janvāra otrajā pusē organizēja sanāksmes ar ES fondu ieviešanā iesaistītajām iestādēm, tika rasti atsevišķi pasākumi investīciju plūsmas uzlabošanai, vienošanās par mērķtiecīgu, pastiprinātu un koordinētu uzraudzību prognožu izpildei, riskiem, risinājumiem un starpinstitūciju fokusētu sadarbību, kad nepieciešams. Tomēr joprojām atsevišķās nozarēs, piemēram, īpaši Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālas politikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas pārziņā esošās investīciju jomās iestādes līdz šim vēl nav radušas pietiekami labus risinājumus, lai šogad jau tiktu veikti budžeta izdevumi investīcijām vismaz proporcionāli ES fondu piešķīruma sadalījumam programmā, kā paredzēts budžeta likumā. Savukārt, pozitīvi vērtējama aktuālākā Ekonomikas ministrijas prognoze par savā pārziņā esošām investīcijām – tā ir ievērojami intensīvāka, kam pamatā, galvenokārt, ir ātrāk izstrādātie investīciju nosacījumi, ātrāk uzsākamas atlases un specifisks ieviešanas veids finanšu instrumentos.

Ņemot vērā minēto, iesaistītajām iestādēm jāveicina investīciju nekavējoša uzsākšana, naudas plūsmas intensificēšana, veicot nepieciešamās proaktīvās darbības, lai veicinātu gan ieguldījumu ieplūšanu tautsaimniecībā, gan saistību izpildi atbilstoši ES normatīvajiem regulējumiem. Jāmobilizē resursi, jārod risinājumi, lai šogad tiktu izmantoti paredzētie 1,3 miljardi eiro budžeta izdevumos kopā abu ES fondu plānošanas periodu un AF plāna ieviešanai, gan atsevišķi dalot pa avotiem. Atbildīgajām iestādēm jāizstrādā arī ikmēneša budžeta plūsmu plāni, lai sekotu līdzi izpildes datiem un proaktīvi veiktu nepieciešamās korekcijas darbības.