• Tweet

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ieskatā valdības izstrādātie noteikumi energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā nesasniegs izvirzīto mērķi, jo atbalsts piemērots, neievērojot vienlīdzības principus un izslēdzot no atbalsta saņēmēju loka vairākas nozares, tai skaitā tirdzniecības uzņēmumus, kas ir ievērojami energoresursu patērētāji un būtu iekļaujami pretendentu lokā uz atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai.

2022. gada septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus atbalsta sniegšanai energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, kur noteikts, ka atbalsta programmas mērķis ir veicināt ieguldījumus uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju attīstībā un energoresursu racionālā izmantošanā, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī uzlabojot komersantu produktivitāti, konkurētspēju un eksportspēju un veicinot ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbības attīstību. Pretēji LTRK norādēm, starp nozarēm un komersantiem, kam energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsts nav pieejams, iekļauta arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozare.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda, ka: “Noteikumi neveicina izvirzīto energoefektivitātes mērķu sasniegšanu, jo netiek ievērots vienlīdzības princips un netiek vērtēts lielākais guvums energoefektivitātē starp visām nozarēm. Tirdzniecības nozare dod būtisku pienesumu tautsaimniecībā, tā eksportē, turklāt nozares dalībnieki ir ievērojami energoresursu patērētāji, kuru energoefektivitātes paaugstināšana ļautu ātrāk sasniegt Latvijai nospraustos klimata mērķu un mazinātu komersantu atkarību no fosilā kurināmā.”

LTRK Tirdzniecības padomes loceklis, AS “AKVEDUKTS” valdes loceklis Gints Jaudzems komentē: “Lai gan tirdzniecības nozare ir viens no valsts ekonomikas stūrakmeņiem, līdz šim ierasta prakse ir jebkādu uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu liegums šīs nozares uzņēmumiem. Energoefektivitātes pasākumu ieviešanas atbalsta mērķis ir energoresursu samazinājums visā valstī, un tā sasniegšanā būtu jāiesaista ikviens, taču absurdā kārtā tirdzniecības uzņēmumi no pretendentu loka tika izslēgti. Tirdzniecības nozare ir gan ievērojamu energoresursu patērētājs, tātad, ar kapacitāti to samazinājumam, gan tai ir potenciāls efektīvu pasākumu realizācijai valsts izvirzītā mērķa sasniegšanai. Tirdzniecības uzņēmumi nodrošina valstī saražotās produkcijas izplatīšanu vietējā un ārzemju tirgū, vietējā tirgus nodrošinājumu ar precēm un izejvielu, ko valsts neražo, ievērojamu pienesumu valsts ekonomikai rada uzņēmumi, kas nodarbojas ar reeksportu. Ne tikai liegums energoefektivitātes atbalsta pasākumu saņemšanai, bet arī jebkuriem citiem atbalsta pasākumiem, kas tai pašā laikā pieejami citām uzņēmējdarbības nozarēm – darbinieku apmācībai, procesu optimizācijai, u.c. ir tuvredzīgs, valsts ekonomikai kaitējošs, nevienlīdzību rosinošs un Latvijas tirdzniecības uzņēmumu konkurētspēju mazinošs attiecībā pret citu valstu tirdzniecības nozares uzņēmumiem.”

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš pirmajā atlases kārtā noslēdzās šā gada 4. janvārī, un Ekonomikas ministrijai pēc pirmās atlases kārtas norises beigām jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā izvērtējums par atbalsta saņēmēju loka paplašināšanu dalībai atbalsta programmā. LTRK aicina valdību pārskatīt nosacījumus atbalsta saņemšanai energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, saņēmēju lokā iekļaujot arī citas nozares, ja vien starptautiskie un nacionālie tiesību akti nenosaka tām atbalsta liegumu.