Paredzēts pilnveidot minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanu un pārskatīšanas regularitāti

Tiesībsargs Juris Jansons ir aicinājis valdību pārskatīt minimālo ienākumu līmeņus attiecībā uz garantēto minimālo ienākumu (GMI) un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Labklājības ministrija (LM) norāda, ka ir jau izstrādāti priekšlikumi normatīvajos aktos minimālo ienākumu līmeņa noteikšanas pilnveidošanai un pārskatīšanas regularitātei.
Minimālo ienākumu atbalsta pilnveidošanai ir paredzēta pāreja no minimālā ienākuma sliekšņa skaitliskās vērtības eiro izteiksmē uz procentuālo vērtību no ienākumu mediānas, nosakot minimālo ienākumu sliekšņa zemāko iespējamo robežu ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānasi apmēra. (Mediāna ir viduspunkts statistiskajam rādītājam, kas raksturo novērojumus, kas sagrupēti no zemākās vērtības līdz augstākajai). Turklāt to ir paredzēts pārskatīt katru gadu, nevis kā ir noteikts līdz šim – ne retāk kā reizi trijos gados.
Labklājības ministrs Gatis Eglītis: “Kopā ar Labklājības ministrijas kolēģiem aktīvi strādājam pie tā, lai Latviju patiešām varētu saukt par labklājības valsti. Tiesībsarga aktualizētie aspekti tiek ņemti vērā, strādājot pie ienākumu atbalsta sistēmas uzlabošanas, kuras ietvaros palīdzam tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams. Lai arī ir skaidrs, ka valsts budžeta iespējas nav bezizmēra, cīnīsimies, lai panāktu pozitīvas izmaiņas”.
LM piekrīt, ka šobrīd minimālo ienākumu sliekšņi ir noteikti skaitliskā vērtībā eiro, tāpēc pastāv risks, ka šos apmērus var pārskatīt, neņemot vērā iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu reālo pieaugumu, attiecīgi tos nosakot bez sociālekonomiskā pamatojuma, vai tos var nepārskatīt vispār. Tāpēc normatīvajos aktos paredzēts, ka minimālo ienākumu sliekšņa zemākā iespējamā robeža ir izteikta procentos no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas apmēra, attiecīgi šie apmēri ik gadu atbilstoši arī mainītos.
Vienlaikus jāuzsver, ka minimālo ienākumu sistēmā ir jāsaglabā līdzsvars starp personas un sabiedrības vajadzībām un iespējām, ņemot vērā, ka vecuma vai invaliditātes pensijas apmēri ir atkarīgi no personas veiktajām sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet sociālās palīdzības jomā atbalsts ir atkarīgs no faktiskās ienākumu un materiālās situācijas neatkarīgi no nodokļu nomaksas. Tādēļ minimālo ienākumu sliekšņu noteikšana, izmantojot mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānu, ir samērīga un pamatota metode.
Kopā ir sagatavoti grozījumi piecos likumos. Kopējais finansējums visiem pasākumiem 2023. gadā ir 60 miljoni eiro. Par tiem vēl tiks diskutēts 2023. gada budžeta veidošanas procesā, un tie ir jāpieņem Saeimai. Paredzēts, ka šie grozījumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Tiesībsargs aicina pārskatīt minimālo ienākumu līmeņus attiecībā uz garantēto minimālo ienākumu (GMI), un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu jau sākot ar oktobri. LM norāda, ka tiesību aktos attiecībā uz iedzīvotājiem nodrošināmajiem pensiju un pabalstu minimālajiem apmēriem valdība jau ir iepriekš konceptuāli nolēmusi kā atskaites punktu lietot jau pieminēto mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānu. Tas ļauj minimālo pensiju un pabalstu apmēru noteikšanā saglabāt līdzsvaru starp tiem iedzīvotājiem, kuri gūst ienākumus no darba tirgus, un tiem iedzīvotājiem, kuri negūst ienākumus un saņem pensijas un pabalstus minimālajā apmērā.
Tādējādi saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto aktuālo minimālo ienākumu mediānu mēnesī garantētā minimālā ienākuma slieksnis 2023. gadā tiktu paaugstināts līdz 125 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā (šobrīd 109 eiro) un 88 eiro pārējām personām (šobrīd 76 eiro), savukārt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis tiktu paaugstināts attiecīgi līdz 313 eiro un 219 eiro (šobrīd 272 eiro un 190 eiro). 2021. gadā par trūcīgiem atzīto iedzīvotāju skaits Latvijā bija 54 916 personas, 2023. gadā tiek prognozētas 64 394 trūcīgas personas. Trūcīgo iedzīvotāju skaita palielināšanās tiek prognozēta, jo tiks noteikts augstāks trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis, tādējādi atbalstu saņems vairāk trūcīgo iedzīvotāju.
Savukārt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs pensijas vecumu sasniegušām personām un personām ar invaliditāti palielinātos līdz 125 eiro mēnesī (šobrīd 109 eiro), savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības – līdz 157 eiro (šobrīd 136 eiro), saglabājot nosacījumu par koeficientu, kā arī piemaksas noteikšanu nenodarbinātām personām pabalsta apmēra aprēķinam personām ar I un II invaliditātes grupu. Minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze pieaugs līdz 157 eiro (šobrīd 136 eiro), bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – līdz 188 eiro mēnesī (šobrīd 163 eiro). Savukārt valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs apgādnieka zaudējuma gadījumā bērniem līdz septiņu gadu vecumam palielināsies līdz 157 eiro (šobrīd 136 eiro), no septiņu gadu vecuma – līdz 188 eiro (šobrīd 163 eiro).
Vēl par tēmu:
Aizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies izkrāptus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies izkrāptus un nozagtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 5.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas...
Lasīt tālākSomijas ekonomists: 2026. gadā Latvijas ekonomikā gaidāma straujāka izaugsme, balstīta privātajā patēriņā un investīcijās
Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén)....
Lasīt tālākPalielina mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un mazaizsargātām ģimenēm ar bērniem
Saeima ceturtdien, 26.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākLDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā
Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...
Lasīt tālākSaeima pieņem jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu
Ceturtdien, 12. februārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, padarot speciālo pensiju sistēmu ilgtspējīgāku un sabalansētāku....
Lasīt tālākNoteic cenu griestus siltumenerģijai
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeima ceturtdien, 12.februārī, pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt siltumenerģijas cenu griestus. Grozījumi...
Lasīt tālākFM: patēriņa cenu skrējiens rimstas
Patēriņa cenu līmenis 2026. gada janvārī palika nemainīgs salīdzinājumā ar aizvadītā gada decembri. Savukārt gada griezumā inflācija turas aizvien augstā 2,9% līmenī. Tomēr šāds...
Lasīt tālākĪres mājas varēs būvēt arī uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Saeima ceturtdien, 5. februārī, pieņēma jaunu Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likumu. Likums...
Lasīt tālākNo 1. marta iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem būs jāatbild 10 darbdienās
Iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem pēc būtības turpmāk būs jāatbild 10 darbdienu laikā. To paredz ceturtdien, 5. februārī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Iesniegumu...
Lasīt tālāk