• Tweet

Laikā, kad strauji pieaug energoresursu cenas, valstij un pašvaldībām kopā ir jādara viss iespējamais, lai novērstu iedzīvotāju nonākšanu līdz maksātnespējas situācijai. Lai lēmumi par situācijas stabilizēšanu un atbalsta pasākumu intensificēšanu tiktu pieņemti pēc iespējas operatīvāk un ņemot vērā apstākļus pašvaldībās, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Valde nosūtījusi priekšlikumus valsts augstākajām amatpersonām.

Iespējamie risinājumi energoresursu tirgus situācijas stabilizēšanai un atbalsta pasākumu paplašināšanai pārrunāti ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni un labklājības ministru Gati Eglīti 7. septembra valdes sēdē.

Pārrunājot pašreizējo situāciju energoresursu cenu jomā un turpmākās tendences, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis vērsa uzmanību, ka vairākkārt pieaugot energoresursu (šķelda, elektrība, dabasgāze, elektroenerģija) tarifiem, palielinās un arī turpinās palielināties to iedzīvotāju skaits, kuri vērsīsies pašvaldībā ar lūgumu piešķirt mājokļa pabalstu, jo ar savu ienākumu līmeni nespēs nosegt komunālo pakalpojumu izmaksas.

“Pašlaik valstī prognozējamās siltumapgādes un citu energoresursu cenas ir nepieejamas vismaz 55% mājsaimniecību, un rada negatīvu sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, tautsaimniecības izaugsmi, kā arī apdraud valsts nacionālo drošību. Risinājumiem jābūt nekavējošiem un tādiem, lai iedzīvotāji varētu norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem,” pauž LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

Vēstulē amatpersonām LPS vērš uzmanību uz pašvaldību novērojumiem, ka augsto energoresursu cenu dēļ piegādātāji mēdz lauzt iepriekš noslēgtos līgumus par kurināmā piegādi cerībā par to pašu apjomu iegūt lielāku peļņu vai nevarēs nodrošināt nepieciešamo kurināmā apjomu. Tas vieš bažas par to, ka pašvaldībām būs apgrūtināta iespēja izpildīt pašvaldības autonomo funkciju – organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, jo īpaši nodrošināt siltumapgādi.

Kā vienu no risinājumiem LPS piedāvā valsts intervences pielietošanu, lai energoresursu cenas būtu iedzīvotāju maksātspējas līmenī, par pamatu ņemot pagājušā gada apkures sezonas vidējās izmaksas. Vienlaikus, ir nepieciešams ieviest papildu atbalsta mehānismus, ņemot vērā, ka atbalsts būs nepieciešams ne tikai maznodrošinātajiem, bet arī tā sauktajam vidusslānim. Tāpat būtiski ir nodrošināt vienlīdzīgu pieeju valsts atbalsta nodrošināšanai, vērtējot to pēc iedzīvotāju ienākumu līmeņa, ņemot vērā arī faktu, ka reģionos atšķiras gan iedzīvotāju maksātspējas līmenis, gan arī komunālo pakalpojumu tarifi.

Neskatoties uz nodokļu ieņēmumu pārpildi, pašvaldībām nebūs pietiekams līdzekļu apjoms, lai nodrošinātu palīdzību saviem iedzīvotājiem. Tāpēc LPS rosina mainīt valsts atbalsta intensitāti centralizētās siltumapgādes gala tarifam, paaugstinot to no 50 vismaz līdz 75% pie mediānas 68 €/MWh, paredzot diferencētu pieeju valsts atbalsta intensitātei. Ņemot vērā, ka ir pašvaldības, kuras pašas organizē kurināmā iegādi, LPS aicina rast risinājumu atvieglotām procedūrām kurināmā iegādē pašvaldību iestādēm, kuras nav sabiedriskā pakalpojuma sniedzēji. Pašreizējā situācijā risinājumi ir nepieciešami ne tikai iedzīvotājiem, bet arī uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem.

Energoresursu cenu pieaugums būtiski ietekmē arī pašvaldību budžetu, tostarp arī palīdzības sniegšanas iespējas iedzīvotājiem, tāpēc nepieciešams noteikt valsts līdzfinansējumu pašvaldībām mājokļa pabalstam 2022./2023. gada apkures sezonā 75% apmērā no faktiskajiem izdevumiem uz apkures sezonas periodu, paredzot iespēju veikt tūlītēju avansa maksājumu pašvaldībai.

LPS ieskatā maz ir diskutēts par energoresursu cenu pieauguma ietekmi uz valsts un pašvaldību iestāžu darbības nodrošināšanu, tostarp, skolām, slimnīcām, sociālās aprūpes centriem u. c. Arī šiem objektiem ir nepieciešams paredzēt noteiktus atbalsta mehānismus.

Tāpat LPS joprojām uztur spēkā aicinājumu izstrādāt vienotu risinājumu automatizētai datu apmaiņai starp valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, lai nodrošinātu vienkāršotu un automatizētu atbalsta piešķiršanu iedzīvotājiem, tādējādi gan atslogojot pašvaldību sociālos dienestus, gan mazinātu birokrātiju pabalstu piešķiršanā.

LPS vērš amatpersonu uzmanību, ka siltumapgādes izmaksas būs salīdzināmas tikai tad, kad uzņēmumiem, kas apkurei izmanto gāzi, būs iespējas noslēgt līgumus par garantētu gāzes iegādi uz visu apkures sezonu, savukārt siltumapgādes uzņēmumiem, kas apkurei izmanto šķeldu, būs iespējas nopirkt kurināmo nevis uz dažiem mēnešiem, bet visai apkures sezonai.

Vēstule ar priekšlikumiem nosūtīta Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei, labklājības ministram Gatim Eglītim, finanšu ministram Jānim Reiram.