• Tweet

Ir pagājuši gandrīz trīs pilni mēneši, kopš Latvijā darbu uzsākusi depozīta sistēma. Kā intervijā “Neatkarīgajā” pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, depozītu sistēmā plānota vismaz 90% iepakojuma atgriešana.

“Esam nogājuši garu ceļu, lai piepildītu daudzu iedzīvotāju sapni un Latvijā ieviestu iepakojuma depozīta sistēmu, ko esam spējuši izdarīt gadu agrāk nekā sākotnēji plānots. Līdz ar to Latvija vairs nav starp tām Eiropas valstīm, kur šādas sistēmas nav. Lai gan mūsu kaimiņvalstīs šī sistēma ir ieviesta jau pirms vairākiem gadiem, tomēr Latvijas sistēma ir modernāka, ja ne pati modernākā Eiropas valstīs. To apliecina plašais depozīta pieņemšanas punktu pārklājums – salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā punktu skaits uz tūkstoš iedzīvotājiem ir krietni lielāks. Arī Salaspilī izvietotais depozīta iepakojumu šķirošanas centrs ir labs piemērs tam, kā pašmāju uzņēmēji var būt daļa no aprites ekonomikas, piedāvājot mūsdienīgus tehnoloģiju risinājumus, lai nodrošinātu centralizētu iepakojumu sašķirošanu un presēšanu. Redzam, ka iedzīvotāji ļoti aktīvi iesaistās depozīta sistēmā – kopš 1. februāra depozīta sistēmā ir nodoti jau vairāk nekā astoņi miljoni iepakojuma vienību. Raugoties uz katras dienas datiem, redzams, ka līkne pieaug eksponenciāli. Tāpat arī veikalu plauktos arvien vairāk ir iepakojumu ar depozīta marķējumu. Kopumā depozīta sistēmā jau ir reģistrēti vairāk nekā 3000 dažādu iepakojumu veidi,” sacīja ministrs.

Pēc viņa teiktā, depozīta sistēmas ieviešanai paredzēts pārejas periods, kas noslēgsies 1. augustā. Tas nozīmē, ka pēc šī datuma sistēma strādās ar pilnu jaudu. Pārejas perioda noteikšana ir populāra prakse – praktiski visās valstīs ir veikts šāds solis, dodot laiku “izķert” visas kļūdas un pilnveidot sistēmu atbilstoši reālajai situācijai.

“Es redzu, ka gada laikā, kopš bija pieņemti visi depozīta sistēmas ieviešanai nepieciešamie lēmumi, uzņēmēji sadarbībā ar tirgotājiem un ražotājiem rūpīgā Valsts vides dienesta uzraudzībā ir padarījuši milzīgu darbu. Es teiktu, ka šīs sistēmas ieviešana ir ievērojams, nacionāla mēroga projekts un Latvijā nav precedentu, ka tik īsā laikā tiek īstenots tik sarežģīts projekts,” norādīja Plešs.

“Summa, kas paliek sistēmā, ir finanšu resurss, kas operatoram ir jāiegulda turpmākajā sistēmas attīstībā, jo sistēmas operators nedrīkst strādāt ar peļņu. Pirmajā sistēmas darbības gadā Lietuvā, kas notika 2017. gadā, atgriešanas rādītājs bija vairāk par 90%. Tas nozīmē, ka mazāk par 10% iepakojuma netika atgriezts sistēmā. Arī Latvijā vajadzētu būt līdzīgai situācijai. Jau šajā Lielajā talkā varēsim redzēt, vai depozīta sistēma samazina vides piesārņojumu. Es domāju, ka izstrādātā sistēma ir labs motivators, lai pudeles neatstātu mežā, pludmalē vai kur citur, bet nodotu taromātos. Uzsvēršu, ka šī sistēma ir ne tikai vides jautājums, bet gan resursu otrreizēja izmantošana. Ir būtiski, ka no resursiem tiek iegūti jauni izstrādājumi,” sacīja politiķis.

Vaicāts, vai visiem iepakojuma ražotājiem obligāti ir jāiekļaujas depozīta sistēmā, respektīvi, iepakojumam jābūt marķētam ar depozīta zīmi, ministrs norādīja: “visiem ražotājiem, kuri fasē savu produkciju iepakojumos, ko pieņem depozīta sistēmā, tas ir obligāti gan vietējās, gan importētās izcelsmes produktiem. Vienlaikus likumā ir paredzēti izņēmumi, piemēram, dzērienu ražošana pavisam nelielā apjomā – ja izmantotā iepakojuma svars nepārsniedz 150 kg gadā.”