Stājušies spēkā grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā
Šā gada 24. martā Saeima 3. lasījumā pieņēma grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas galvenokārt tika izstrādāti, lai precizētu UIN likuma regulējumu palielinātajiem procentu maksājumiem un uzkrājumiem, kurus nodokļu maksātāji veido nedrošiem debitoru parādiem, kā arī lai samazinātu nodokļu maksātāju administratīvo slogu. Likuma grozījumi stājās spēkā šā gada 21. aprīlī.
Likuma grozījumos paredzēts, ka, sākot ar pārskata gadu, kas sākās 2021. gadā, palielinātos procentu maksājumus aprēķina kā starpību starp procentu maksājumiem un procentu ieņēmumiem. Ja pārskata gadā šī starpība pārsniedz trīs miljonus eiro, nodokļa bāzē iekļauj procentu summu, kas pārsniedz 30 procentus no pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītās peļņas pirms aprēķinātā UIN, kas palielināta par procentu maksājumiem un aprēķināto nolietojumu.
Precizēta nodokļa piemērošana aplēstajiem procentiem par operatīvās nomas maksājumiem, ko aprēķina saskaņā ar starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) Nr.16 “Operatīvā noma”, paredzot, ka nodokļa maksātāji ir tiesīgi likuma 10. pantā noteikto palielināto procentu aprēķinā neietvert procentus, kas aprēķināti saskaņā ar šo SFPS, ja nomas darījums atbilst operatīvās nomas definīcijai. Tādējādi likuma 10. panta normas ir piemērojamas tikai procentu maksājumiem par finanšu nomu, bet nav attiecināmas uz procentiem, kas aplēsti saskaņā ar SFPS Nr.16 “Operatīvā noma. Norma piemērojama procentiem, kas aplēsti par pārskata gadu, kas sākās 2021. gadā.
Grozījumi likumā paredz, ka nodokļa bāzē iekļauj tādu nedrošo parādu, par kuru izveidots uzkrājums nedrošiem parādiem un parāds nav atgūts 60 mēnešu laikā, skaitot no parāda rašanās brīža, kad preču un pakalpojumu saņēmējam bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, bet samaksa netika veikta, un parāda summai nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums.
Lai normu piemērotu, nodokļa maksātājam jāizpilda visas turpmāk minētās prasības:
- zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir sniegusi revidenta ziņojumu par finanšu pārskatu kā vienota kopuma atbilstību SFPS noteiktajam vai Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajam, un nodokļu maksātāja finanšu pārskatos tiek iekļauta norāde, ka, atkāpjoties no Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktā, debitoru parādi atzīti, novērtēti un norādīti atbilstoši SFPS Nr. 9 “Finanšu instrumenti” noteiktajam;
- nodokļa maksātājs nodrošina katra uzkrājumos (kredītzaudējumos) iekļautā debitora parāda izsekojamību;
nodokļa maksātājam ir izveidota debitoru parādu (finanšu aktīvu) atzīšanas, atgūšanas un aktīva atzīšanas pārtraukšanas (norakstīšanas) grāmatvedības uzskaites kārtība.
Norma piemērojama parādiem, par kuriem izveidoti uzkrājumi (kredītzaudējumi), sākot ar 2018. gada 1. janvāri.
Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi, pagarināts uzkrājumu “turēšanas” periods uz 60 mēnešiem (skaitot no uzkrājuma izveidošanas dienas) par uzkrājumiem nedrošiem parādiem, ja debitoram uzsākta maksātnespējas procedūra. Norma ir spēkā ar šā gada 21. aprīli.
Likuma grozījumos noteikts, ka parādiem, kuriem izveidots uzkrājums līdz 2021. gada 31. decembrim, periods nodokļu bāzes palielināšanai ir 60 mēneši no uzkrājuma izveidošanas dienas. Arī šī norma ir spēkā ar šā gada 21. aprīli.
Grozījumi ietver arī jaunu likuma 12. panta pirmās daļas 3. punkta redakciju, kas būtiski palielinās atbalsta apmēru, jo nodokļa maksātājs tagad ir tiesīgs samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto nodokli par 85 procentiem no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 30 procentus no aprēķinātās nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm. Līdz šim šis regulējums bija ietverts likuma pārejas noteikumu 40. punktā un bija terminēts, jo paredzēja, ka šāds nodokļa atvieglojuma apmērs ir piemērojams tikai attiecībā uz pārskata gadiem, kas sākas 2020., 2021. un 2022. gadā. Papildus tam grozījumos paredzēts, ka ziedojumu likuma 12.panta pirmās daļas 3.punkta apmērā vairs nav jāiekļauj ar nodokli apliekamajā bāzē.
Vēl par tēmu:
Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1757 eiro
2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli...
Lasīt tālākBudžeta komisija: arī mikrouzņēmumiem paredzēta atvieglota PVN piemērošana
Arī mikrouzņēmumi varēs izmantot atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 28. maijā, galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākPētnieki: Dzīvojamo telpu īres likums veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā
Dzīvojamo telpu īres likums ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu. 29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju...
Lasīt tālākBaltijas valstu ekonomikas ministri: aizsardzības jomas attīstīšana ir mūsu visu interesēs
Šodienas sanāksmē Rīgā Baltijas valstu ekonomikas ministri vienojās, ka spēcīga investīciju vide ir izdevīga visām trim valstīm. Galvenās jomas ir stratēģiskās investīcijas, sadarbība...
Lasīt tālāk