• Tweet

Neskatoties uz visaptverošu aizsardzības koncepciju, šobrīd nekādas informācijas, par to, kā iedzīvotājiem aizstāvēties kara gadījumā, nav. Trūkst arī praktiskas informācijas, kā glābt pašiem sevi un savas ģimenes. Arvien biežāk iedzīvotāji sākuši interesēties par bumbu patvertnēm Latvijā, bet informācija ir visai skopa, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Krīzes vadības un drošības speciālists Kaspars Duvaskalns  norāda, ka primāri atcerēties, ka jācenšas patverties zemākos stāvos, tuvāk zemei vai zem zemes. Tomēr kopējas kartes nav: “Manuprāt, tas ir jāskata pēc iespējas lokālāk – māja, rajons, pašvaldība. Mums ir jāsaprot, ka lielās pilsētās tas nebūs iespējams. Tādas kopējās valsts patvertnes mums nav, jo tas nav vajadzīgs.”

Duvaskalns norāda, ka šādu patvertņu ierīkošana ir ļoti dārga: “Mēs to nevaram nodrošināt ar padomju būvēm.”

Viņš aicina ikvienu iedzīvotāju apskatīt savu apkārti un padomāt, vai ir iespējams patverties pagrabos un vai tajos ir ēdiens un varbūt pat elektrība un nedomāt, ka visu spēs nodrošināt valsts.

Ogres pašvaldība algo profesionāļus, kas apzinās patvertnes un informēs par tām cilvēkus. Vaicāts par to, vai tas nebija valsts uzdevums, speciālists šādu darbību nosauc par apsveicamu pašvaldību rīcību.

Tāpat būtiska izdzīvošanas daļa ir pārtikas pakas. Zviedrija, veicot izpēti, noskaidroja, ka viņu bumbu patvertnēs pārtikas pakām ir novecojis derīguma termiņš. “Mums nav bumbu patvertņu līdz ar to arī nav pārtikas paku,” norāda Duvaskalns.

Pirmās 72 stundas ir tās, kuras iedzīvotājiem ir jāspēj izdzīvot pašiem. Aizsardzības ministrijā izvietota informācija par to, kā salikt visu nepieciešamo, lai izdzīvotu trīs dienas. Duvaskalns aicina iedzīvotājus krīzes situācijā doties uz laukiem, prom no pilsētām un prom no kritiski svarīgiem objektiem.