Eksperti: Ir pēdējais brīdis, kad domāt par energoefektivitātes un siltumapgādes risinājumiem

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģiona organizētajā Vidzemes biznesa dienas pasākumā “Kas mūs sagaida nākotnē – enerģētikā”, kas norisinājās 12. aprīlī, eksperti un Vidzemes uzņēmēji diskutēja par situāciju enerģētikas tirgū, nākotnes cenu un energoresursu pieejamības prognozēm un atjaunojamās enerģijas avotiem.
2022. gads ir iesācies ar lieliem izaicinājumiem enerģētikas jomā – sākot no milzīga cenu pieauguma un beidzot ar neskaidrību par energoresursu pieejamību un cenu pieaugumu nākotnē. Lai diskutētu par īstermiņa un ilgtermiņa iespējām un risinājumiem enerģētikas jomā, LTRK Vidzemes reģiona nodaļa 12. aprīlī rīkoja biznesa dienas pasākumu “Kas mūs sagaida nākotnē – enerģētikā”, kurā eksperti un Vidzemes uzņēmēji diskutēja par pašreizējo situāciju Baltijas enerģētikas tirgū, nākotnes izaicinājumiem un to, kā tie ietekmēs uzņēmējdarbības vidi Latvijā.
Ar situāciju Latvijas elektroenerģijas tirgū iepazīstināja SIA „ AZ EV” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Lai arī Latvija saražo vairāk elektroenerģijas un atkarība no iepirktās elektrības ir mazāka nekā Lietuvā un Igaunijā, par priekšrocībām enerģētikas tirgū nevar runāt, jo Baltijas valstis ir saistītas vienā tīklā un situācija enerģētikas tirgū visas trīs valstis ietekmē ļoti līdzīgi. Latvija atrodas elektroenerģijas deficīta situācijā un daļu elektrības ir nepieciešams iepirkt, šī iepirktā daļa arī ietekmē elektroenerģijas cenu. Baltija ir vienīgais Eiropas Savienības reģions, kas atrodas elektroenerģijas deficīta situācijā, kā arī vienīgais reģions, kas elektroenerģiju lielos apjomos saņem no ārpuses. “Manuprāt, viens no Latvijas enerģētikas politikas veidotāju uzdevumiem ir attīstīt dialogu ar Lietuvu un Igauniju par sadarbību, kopīgām investīcijām un kopīgu enerģētikas drošības politikas veidošanu Baltijas reģionā,” uzsvēra Ā. Žīgurs.
Runājot par energoresursu cenām, SIA „RCG Lighthouse” valdes priekšsēdētājs Kaspars Osis komentē: “Šobrīd es neredzu iemeslu komersantiem spekulatīvi palielināt dabasgāzes un elektroenerģijas, cenas. Tirgū esošais cenu līmenis pie 200 eur par megavatstundu ir pārspīlēts. Tirgus cenām nevajadzētu būt virs 100 – 150 eiro megavatstundā.” Diskusijā par energoresursu cenu prognozēm, dalībnieki uzsver, ka ietekmi uz tām atstās gan laikapstākļi Baltijā un Skandināvijā, gan arī situācija ar gāzes iepirkuma un elektrības ražošanas izmaksām. Ir indikācijas, ka šogad atkal varētu tikt sasniegti cenu rekordi. Un ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā.
SIA „AJ Power” uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš informēja par situāciju dabasgāzes tirgū un akcentēja iespējamo resursa pieejamības problēmu nākotnē. Attiecībā uz dabasgāzi bažas ir ne tikai par ievērojamo cenas pieaugumu, bet arī par to, vai šis energoresurss vispār būs pieejams nepieciešamajā daudzumā, lai pietiktu gan uzņēmējdarbības vajadzībām, gan mājsaimniecību patēriņam. Šis ir pēdējais brīdis parūpēties par energoefektivitāti un siltumapgādi, kā arī veidot dabasgāzes uzkrājumu Inčukalna dabasgāzes krātuvē. Aiziešana no Krievijas dabasgāzes tirgus nav tūlīt izpildāms uzdevums un, lai tas varētu notikt, nepieciešams atrisināt vēl virkni tehnisku lietu. Pilnīgi skaidrs, ka no dabasgāzes kā no energoresursa Latvijā nav iespējams atteikties, tāpēc svarīgi ir rast aizvietotāju Krievijas dabasgāzei.
Pasākuma dalībnieki diskutēja arī par enerģētikas resursu cenu pieaugumu īsā un vidējā termiņā, atjaunojamās enerģijas ražošanas iespējām un izaicinājumiem, valsts pieejamo atbalstu alternatīvās enerģijas attīstīšanai Latvijā un Krievijas energoresursu tirgus pamešanas problemātiku un iespējamiem risinājumiem. Diskusijā piedalījās arī Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors, RTU pētnieks Gunārs Valdmanis, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite un LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Pasākumu vadīja enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.
Vēl par tēmu:
Saeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākRīgas pašvaldība plāno ieviest jaunu dzīvokļu īres maksas sistēmu – taisnīgu un ar atbalstu sociālajiem īrniekiem
Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulē pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību. Plānotā īres maksas sistēma paredz mūsdienīgu, saprotamu, detalizētu...
Lasīt tālākBudžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālāk