Latvija aizsardzībai atvēlēs 2,5% no iekšzemes kopprodukta

Ministru kabinets apstiprinājis Aizsardzības ministrijas virzītos grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas nozīmē to, ka turpmākajos trīs gados finansējums valsts aizsardzībai pakāpeniski tiks palielināts līdz 2,5% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma.
Atbilstoši NATO vadlīnijām, Latvija jau kopš 2018. gada aizsardzības nozarei atvēl ne mazāk kā 2% no iekšzemes kopprodukta. Šogad aizsardzības budžets sasniedz jau 2,2% no iekšzemes kopprodukta. Savukārt 2023. gadā tas būs ne mazāks kā 2,25%, 2024. gadā – 2,4%, bet 2025. gadā un turpmākajos gados – ne mazāks kā 2,5% no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma.
“Ņemot vērā pašreizējos ģeopolitiskos izaicinājumus un drošības situācijas izmaiņas reģionā, ko neapšaubāmi ir ietekmējis Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, mums nekavējoties ir jāveic visi iespējamie pasākumi Latvijas aizsardzības stiprināšanai un Nacionālo bruņoto spēku spēju paātrinātai attīstībai. Mēs nedrīkstam sēdēt rokas klēpī salikuši un cerēt, ka nepieciešamības gadījumā būs kāds cits, kas mūs aizstāvēs, ja paši nebūsim maksimāli ieguldījušies savā aizsardzībā. Mums ir jārīkojas atbildīgi gan pret mūsu valsti un tās iedzīvotājiem, gan pret sabiedrotajiem. Esmu pateicīgs kolēģiem par sapratni, elastību un operatīvo rīcību likumprojekta virzīšanā un apstiprināšanā,” pauž aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Piešķirto finansējumu plānots novirzīt līdzšinējo spēju iztrūkumu mazināšanai un atsevišķu spēju ieviešanas paātrināšanai, piemēram, loģistikas un apgādes nodrošināšanai, bezpilota sistēmu un vadāmo lādiņu, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu, netiešās uguns atbalsta, sauszemes spēku mehanizācijas spēju attīstībai un nacionālās kiberdrošības spējas stiprināšanai. Papildus finansējums ļaus sasniegt arī Nacionālo bruņoto spēku personāla piesaistes mērķus, ņemot vērā to, ka personāla nodrošinājums ir būtisks katras spējas ekipējuma izmantošanai.
“Esmu gandarīts, ka Latvijas pilsoņi arvien vairāk iesaistās valsts aizsardzības nodrošināšanā, stājoties Zemessardzē vai kļūstot par profesionālā dienesta karavīriem. Pārliecība, ka mūsu valsts ir drošās rokās, ar katru dienu kļūst spēcīgāka. Latvijas aizsardzība ir mūsu visu kopīga atbildība, tāpēc aicinu ikvienu mūsu valsts pilsoni izvērtēt iespējas kļūt par karavīru, zemessargu vai pieteikties rezervistu militārās apmācības kursam maijā vai augustā,” aicina A. Pabriks.
Jau vēstīts, ka 2022. gada 22. marta valdības sēdē konceptuāli tika atbalstīts Aizsardzības ministrijas priekšlikums par budžeta izdevumu palielinājumu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta valsts drošības un aizsardzības stiprināšanai, kā arī Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju paātrinātai attīstībai, līdz ar to tika izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā”.
Vēl par tēmu:
Svētdien Rīgā svinēs Tēva dienu
Svētdien, 13. septembrī, godinot tēva lomu ģimenē, ar dažādiem pasākumiem – koncertiem, meistarklasēm, radošajām darbnīcām, gājienu un citām ģimeniskām aktivitātēm – Rīgā tiks...
Lasīt tālākTiesībsardze: nedrīkst gaidīt nākamo datu drošības incidentu, jārīkojas preventīvi jau tagad
Pēc plaša mēroga AS “Latvijas valsts meži” un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) datu drošības incidentiem tiesībsardze Karina Palkova aicina valsts un pašvaldību iestādes...
Lasīt tālākAtklāts Atceres dārzs Zolitūdē
Pieminot 2013. gada 21. novembra Zolitūdes traģēdijas upurus, atklāts Atceres dārzs. Tā atklāšanā klātesoši bija dienesti, kuru cilvēki traģēdijas dienā pirmie steidzās palīgā, – Neatliekamās...
Lasīt tālākPagarināts darba laiks vētras laikā nolauzto koku un zaru nodošanas punktiem
Nodošanas punkts Uzvaras bulvārī 16A darbosies līdz 20. septembrim, savukārt Mežaparkā autostāvvietas teritorijā pie Siguldas prospekta 12 darbosies līdz 14. septembrim. Ņemot vērā iedzīvotāju...
Lasīt tālākČetras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākGaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākRīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas
Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākPašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums
Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...
Lasīt tālāk