• Tweet

Kamēr politiskajā vidē strīdi par referendumu rosināšanu raisa plašas kaislības, paši vēlētāji, kuru līdzdalību valsts pārvaldē jaunā kārtība varētu mazināt, par šo jautājumu interesējas kūtri.

Pagājušās nedēļas nogalē Valsts prezidents Andris Bērziņš atkārtoti neakceptēja Saeimas pieņemtās izmaiņas Tautas nobalsošanas ierosināšanas likumā, kas paredzēja paaugstināt referenduma rīkošanai savācamo parakstu slieksni. Šādu lēmumu valsts vadītājs pieņēma, jo tika saņemti 38 Saeimas opozīcijas deputātu paraksti, prasot apturēt likuma izsludināšanu un draudot par strīdīgajām likuma izmaiņām rīkot tautas nobalsošanu. Šādā veidā neapmierinātību ar pozīcijas akceptētajām novitātēm demonstrēja Saskaņas centrs (SC), kā arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Ārpus koalīcijas esošos spēkus neapmierināja gan tas, ka turpmāk referenduma iniciatoriem pašiem būtu jāfinansē un jāsavāc 150 000 parakstu balsošanas rosināšanai, gan arī tas, ka tautai tiktu liegtas iespējas paust savu gribu, piemēram, tādos jautājumos kā eiro ieviešana vai lielo valsts uzņēmumu privatizācija.

Lai gan šonedēļ jau bijuši saklausāmi signāli, ka strīdīgā likuma kontekstā visi parlamentārie spēki ir gatavi kompromisiem, pagaidām grūti prognozēt, kāds parakstu slieksnis apmierinātu abas konfliktējošās puses.

ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra: «Prezidenta lēmums skaidri norāda, ka Saeimas darbs pie referenduma rosināšanas kārtības izmaiņām ir bijis nekvalitatīvs. Vēl jo skaidrāk to apliecina fakts, ka Andrim Bērziņam jau otro reizi ir nācies šo likumu nodot atkārtotai caurlūkošanai. Šāda pozīcija bija arī zaļzemnieku principiāla nostāja, tādēļ esam gandarīti, ka mums izdevies šo cīņu izcīnīt.» ZZS līderis gan neņēmās spriest, kādu parakstu slieksni opozīcija varētu uzskatīt par adekvātu, lai tas neierobežotu tautas līdzdarbības iespējas valsts pārvaldē. «Pēc mūsu domām, pareizs ir prezidenta aicinājums sadalīt Tautas nobalsošanas ierosināšanas likumu vairākos likumprojektos, katru strīdīgo iniciatīvu skatot atsevišķi. Taču par to, pie kāda sliekšņa kā kompromisa mēs nonāksim, pagaidām pāragri spriest. Ir redzams, ka pozīcija jau ieslēgusi atpakaļgaitu, un šonedēļ publiskajā telpā izskanējis skaitlis 75 tūkstoši, taču tas noteikti nav gala cipars,» sprieda politiķis.

Tikmēr socioloģisko aptauju kompānijas TNS Latvia veiktais pētījums apliecina, ka pašus vēlētājus jautājums par referendumu rosināšanas kārtību interesē tikai daļēji. Tikai 14% aptaujāto atzina, ka ir labi informēti par rosinātajām izmaiņām tautas nobalsošanas kārtībā, 49% par strīdīgajām novitātēm bija vien kaut ko dzirdējuši, bet 35% — par šo jautājumu vispār neinteresējas. 2% respondentu nebija konkrēta viedokļa.

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte