Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 7,4 %
2022. gada janvārī, salīdzinot ar 2021. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 7,4 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada janvārī, salīdzinot ar 2021. gada janvāri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokļa iekārtai, apģērbam un apaviem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī veselības aprūpei.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 8,8 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+20,1 %). Cenas pieauga sieram un biezpienam (+13,6 %), piena produktiem (+14,8 %), pienam (+10,7 %), jogurtam (+15,3 %). Dārgāki bija milti un citi graudaugi (+32,3 %), maize (+7,5 %), konditorejas izstrādājumi (+5,7 %), makaronu izstrādājumi (+13,4 %), rīsi (+18,7 %), brokastu pārslas (+11,4 %). Cenas palielinājās kartupeļiem (+60,1 %), augu eļļai (+27,3 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,5 %), mājputnu gaļai (+5,8 %), saldējumam (+11,7 %), sviestam (+14,5 %). Sadārdzinājās arī ievārījums un medus (+11,2 %), svaigi augļi (+2,3 %), kafija (+2,4 %), svaigas vai atdzesētas zivis (+10,4 %), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+6,3 %), mērces un garšvielu piedevas (+11,3 %), margarīns (+18,4 %), kā arī atspirdzinošie dzērieni (+6,9 %). Savukārt lētāka bija cūkgaļa (-2,2 %).
Apģērbu un apavu grupā cenas pieauga par 5,6 %. Apģērbu cenas pieauga vidēji par 4,6 %, bet apavu cenas – par 8,6 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 10,1 %. Gada laikā būtiskākais cenu kāpums bija siltumenerģijai, kā arī dabasgāzei. Cenas pieauga cietajam kurināmajam, atkritumu savākšanai, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumiem, materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa īrei, kanalizācijas pakalpojumiem, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā arī ūdensapgādei.
Mājokļa iekārtas grupā cenas pieauga vidēji par 7,2 %, galvenokārt sadārdzinoties mājokļa mēbelēm, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, mājsaimniecības ierīcēm, mājokļa uzkopšanas un mājsaimniecības pakalpojumiem, kā arī neelektriskiem virtuves piederumiem un priekšmetiem.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 3,7 %. Vidējais cenu līmenis pieauga zobārstniecības pakalpojumiem, ārstu speciālistu pakalpojumiem un farmaceitiskajiem produktiem.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 13,7 %, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 26,3 %. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 24,6 %, benzīns – par 25,7 %, bet auto gāze – par 44,2 %. Cenu līmenis pieauga automašīnām, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 3,5 %. Dārgāki bija atpūtas un sporta pakalpojumi, ziedi, televīzijas abonēšanas maksa un barība lolojumdzīvniekiem. Savukārt lētākas bija grāmatas.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas pieauga vidēji par 4,7 %, ko galvenokārt veidoja cenu pieaugums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Sadārdzinājās frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi, kā arī autotransportlīdzekļu apdrošināšana.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija ēdināšanas pakalpojumiem, tabakas izstrādājumiem, alkoholiskajiem dzērieniem, telekomunikāciju pakalpojumiem, viesnīcu pakalpojumiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās pirmsskolas izglītībai.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā saglabājās nemainīgs
2022. gada janvārī, salīdzinot ar 2021. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, veselības aprūpei, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,9 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+9,9 %) un svaigiem dārzeņiem (+4,5 %). Cenas pieauga kartupeļiem (+11,9 %), miltiem un citiem graudaugiem (+6,5 %), kā arī cūkgaļai (+2,2 %). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas kāpa konditorejas izstrādājumiem (+2,0 %), šokolādei (+5,1 %), skābajām krējumam (+4,0 %), brokastu pārslām (+8,3 %). Dārgāki kļuva atspirdzinošie dzērieni (+5,8 %), ko ietekmēja akciju noslēgumi un akcīzes nodokļa pieaugums no 1. janvāra atspirdzinošajiem dzērieniem ar 8 gramiem vai vairāk cukura 100 mililitros. Akciju ietekmē vidējais cenu līmenis samazinājās pienam (-2,8 %), olām (-3,3 %) un biezpienam (-3,3 %).
Apģērbu un apavu grupā cenas samazinājās par 3,4 %. Atlaižu un izpārdošanu ietekmē vidējais cenu līmenis apģērbiem kritās par 3,6 % un apaviem par 3,3 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 4,3 %. Balstoties uz energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu, no 1. janvāra tika atcelta obligātā iepirkuma un jaudas komponente (OIK) un pārvaldes un sadales sistēmu pakalpojumu maksa, kā rezultātā mājsaimniecībām lētāka kļuva elektroenerģija. Daļai iedzīvotāju tika piemēroti maksas atvieglojumi dabasgāzei, tomēr ņemot vērā, ka atvieglojumi tika piešķirti tikai divām patērētāju grupām, vienai no kurām maksimālā kompensācija tika paredzēta 75 % apjomā no pieauguma, vidējais cenu līmenis kāpa par 31,9 %. Dārgāka kļuva arī siltumenerģija (+2,9 %). Atkritumu savākšanas pakalpojumiem dabas resursu nodokļa un tarifu pieauguma ietekmē cenas kāpa vidēji par 17,0 %. Dārgāks bija cietais kurināmais, kanalizācijas pakalpojumi un materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam.
Mājokļa iekārtas grupā cenas pieauga vidēji par 2,8 %. Noslēdzoties akcijām, sadārdzinājās mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļi, neelektriskie virtuves piederumi un priekšmeti, ka arī trauki.
Veselības aprūpes grupā cenas palielinājās vidēji par 1,2 %. Dārgāki bija farmaceitiskie produkti un zobārstniecības pakalpojumi.
Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 0,5 %, ko noteica degvielas cenu kāpums par 1,5 %. Dīzeļdegvielas cenas palielinājās par 1,9 %, benzīna – par 1,3 %, bet auto gāzes vidējais cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Cenas pieauga arī automašīnām, savukārt lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas pieauga vidēji par 3,2 %, ko lielākoties ietekmēja akciju noslēgumi personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka kļuva autotransportlīdzekļu apdrošināšana, apbedīšanas pakalpojumi un finanšu pakalpojumi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija ēdināšanas pakalpojumiem, rotaļlietām, barībai lolojumdzīvniekiem, savukārt cenas samazinājās pirmsskolas izglītībai, grāmatām (kam no 2022. gada 1. janvāra tika samazināta PVN likme no 12 % uz 5 %) un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2022. gada janvārī bija par 16,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 15,5 %, bet pakalpojumiem – par 19,4 %.
Informāciju par patēriņa cenu pārmaiņām 2022. gada februārī paziņos 8. martā.
Vēl par tēmu:
“Zemnieku saeima” aicina atbalstīt vietējos ražotājus un svētku galdā likt Latvijas produktus
“Latvijas lauksaimniekiem šis ir grūts gads. Netipiski vēsais un mitrais pavasaris un vasaras sākums radījis izaicinājumus virknei lauksaimniecības sektoru un lielai daļai saimniecību. Tieši...
Lasīt tālākPārtikas preču cenām jābūt caurskatāmām un ērti salīdzināmām, uzsver Tautsaimniecības komisija
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākPlauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākZemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: “airBaltic” piemērs rāda, ka nepieciešamas izmaiņas kapitālsabiedrību pārvaldībā
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā...
Lasīt tālāk