Briest referendums referendumu dēļ
Valdošā Saeimas koalīcija ir pārliecināta, ka izlabojusi Valsts prezidenta identificētās iepriekš pieļautās kļūdas likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu.
Nākamos divus ar pusi gadus likuma ierosinātājiem pirms referenduma uzsākšanas būs jāsavāc 50 tūkstoši parakstu, bet pēc pārejas posma beigām, 2015. gadā, visi referendumam nepieciešamie apmēram 150 tūkstoši parakstu būs jāsavāc pašiem likumprojekta iniciatīvas autoriem.
Šādu lēmumu, 50 parlamenta deputātiem balsojot par, bet 39 – pret, ceturtdien pieņēma parlaments. Opozīcija un nevalstisko organizāciju pārstāvji uzskata, ka šie grozījumi būtiski sarežģīs pilsoņu iniciatīvu likumu jaunradē un ierobežos demokrātijas izpausmes. Salīdzinoši – Saeimas atlaišanu ierosināt būs piecas reizes vieglāk.
Esot nemierā ar koalīcijas uzspiesto kārtību, opozīcijā esošās politiskās organizācijas nopietni apsver iespēju organizēt referendumu, kurā apstrīdēs ceturtdien pieņemtās, pēc viņu domām, demokrātiju ierobežojošās likuma normas.
Koalīcija apmierināta
Saskaņā ar nule kā apstiprināto likumu līdz 2915. gadam, lai iniciētu referenduma atbalstam nepieciešamo parakstu savākšanas otro posmu, likumprojekta iniciatoriem pašiem būs jāsavāc 50 tūkstoši parakstu un tikai tad varēs sākties valsts finansētais otrais parakstu vākšanas posms.
Saeimas akceptētā likumprojekta redakcija precizē, ka vēlētāju parakstus 12 mēnešu laikā pēc likumprojekta iesniegšanas var apliecināt pie zvērināta notāra, dzīvesvietas deklarēšanas vietās pašvaldībās, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, vai novados pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja. Maksu par paraksta apliecināšanu bāriņtiesā vai pašvaldības institūcijā nosaka, ņemot vērā paraksta apliecināšanai nepieciešamās tiešās administratīvās izmaksas, taču tās nevar pārsniegt pusi no summas, kas likumā noteikta paraksta īstuma apliecināšanai bāriņtiesās.
Vairāk demokrātijas
Neraugoties uz neiedragājamo Juridiskās komisijas vadītājas Ilmas Čepānes pārliecību par likuma grozījumu atbilstību laikam, nepilnības tajos atzina ne tikai opozīcijas deputāti, bet arī koalīcijas pārstāvji.
Saskaņas centru pārstāvošais Andrejs Elksniņš, kas īpaši asi vērsies pret koalīcijas radītajiem grozījumiem, no Saeimas tribīnes koalīcijai pārmeta bailes no vēlētājiem un to spēju mobilizēties sev būtisku jautājumu risināšanā ar referendumu palīdzību. Jauno kārtību nodēvējot par demokrātiju ierobežojošu, viņš uzsvēra, ka vienīgais veids, kā cīnīties ar demokrātiskas iekārtas radītajām problēmām, ir vēl lielākas demokrātijas nodrošināšanu. «Ar visām slimībām, ar kurām slimo demokrātija, jācīnās, dodot vēl lielāku demokrātiju,» teica A. Elksniņš.
Savukārt to pašu politisko spēku pārstāvošais Boriss Cilēvičs koalīcijai pārmeta, ka tieši tai bijis izdevīgs gada sākumā notikušais referendums par otru valsts valodu, jo tikai šā referenduma izraisītās asās viedokļu apmaiņas starp latviešiem un krievvalodīgajiem devušas koalīcijai ieganstu ierobežot tautas varu.
Nepilnības gan nepieciešamo parakstu skaitā, gan citās likumprojekta niansēs saskatījis arī Nacionālas apvienības frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis, taču viņš uzskata, ka šādi ierobežojumi vismaz šobrīd ir nepieciešami, lai tuvākajā laikā nepieļautu atkārtotu etnisko konfliktu.
Pārejas posms
Jau vēstīts, ka Saeima 21. jūnijā trešajā, galīgajā lasījumā grozījumus likumā pieņēma, taču Valsts prezidents Andris Bērziņš šo likuma redakciju neizsludināja. Tagad parlamenta pieņemtie likuma grozījumi paredz no 2015. gada atteikties no divpakāpju sistēmas parakstu vākšanā, nosakot, ka visus likumu ierosināšanai nepieciešamos desmitās daļas vēlētāju parakstus savāc šim nolūkam izveidota iniciatīvas grupa. Parakstu vākšanas procedūru paredzēts atvieglot, nosakot iespēju tos vākt arī bez maksas elektroniski, kā arī apstiprināt pašvaldības institūcijās. Jaunajai kārtībai paredzēts pārejas periods līdz 2015. gadam.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Lembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālāk“Latvijas attīstībai” valde: Nepieņemami, ka “Jaunā Vienotība” turpina vadīt valdību
Latvijas politiskās dzīves bezprecedenta gadījumā, kad atklājušies fakti, kur valdošā partija "Jaunā Vienotība", iespējams, ne tikai maksājusi aplokšņu algas partijas un premjera birojā,...
Lasīt tālākValsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākSaeima atjauno deputāta mandātu Krišjānim Kariņam
Saeima ceturtdien, 25. aprīlī, atjaunoja 14. Saeimas deputāta mandātu Krišjānim Kariņam. K.Karinš tika ievēlēts 14. Saeimā un deputāta mandātu lūdzis atjaunot, jo beidzis pildīt ārlietu...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākLembergs šaubas, ka Kariņu sagaida politiskais noriets
Es nedomāju, ka Krišjānim Kariņam būs politiskais noriets, ziņu portālam ventasbalss.lv sacīja partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. “Es pat esmu...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālākSaeima lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei
Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...
Lasīt tālākLembergs: Čakša būtu daudz gatavāka kļūt par premjeri nekā Siliņa
Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs asi kritizē Evikas Siliņas premjerēšanu, norādot, ka “viņa nesaprot “drēbi” nevienā jomā.” Komentējot...
Lasīt tālāk