2021. gadā preču eksportam vērojama strauja izaugsme
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021. gada decembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 35,2%. Preču importa vērtība decembrī gada griezumā pieauga par 18,3%. Tirdzniecības deficīts decembrī sastādīja 3 procentus.
“Mūsu uzņēmēji pat visgrūtākajos ierobežojumu apstākļos ir raduši inovatīvus risinājumus eksporta audzēšanai. Mazinot ierobežojumus un atbalstot mūsu uzņēmējus, ir paredzams eksporta pieaugums arī turpmāk,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
2021. gada decembrī gada griezumā eksporta vērtība turpināja augt visās preču pamatgrupās. Gandrīz trešdaļu no eksporta vērtības pieauguma nodrošināja minerālo produktu eksporta vērtības kāpums. Ievērojami auga arī dzelzs, tērauda un to izstrādājumu, koksnes un tās izstrādājumu, kā arī mehānismu un ierīču eksports. Savukārt neliela negatīva ietekme eksporta izaugsmē bija dzērienu, graudaugu kultūru elektroierīču un iekārtu eksporta vērtības samazinājumam.
Decembrī, vēl straujāk kā kopējais eksports, gada griezumā pieauga preču eksports uz ES valstīm – par 55,2%. Eksporta vērtība būtiski palielinājās uz Lietuvu (minerālie produkti), Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti, graudaugi), Igauniju (minerālie produkti), Poliju (dzelzs un tērauds, koksne), Zviedriju (dzelzs un tērauda izstrādājumi, mēbeles), Vāciju (ķīmiskie produkti, mehānismi), Spāniju (graudaugi) un Somiju (minerālie produkti, dzelzs un tērauda izstrādājumi).
Eksporta pieaugums par 8,5% bija vērojams arī uz NVS valstīm. Straujāk pieauga eksporta vērtība uz Ukrainu (mēslošanas līdzekļi un mehānismi) un Baltkrieviju (optiskās ierīces, plastmasas izstrādājumi, farmācijas produkti).
Decembrī nedaudz pieauga eksports arī uz pārējām valstīm – par 0,9%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība pieauga uz Turciju (dzelzs un tērauds), ASV (mehānismi) un Norvēģiju (mēbeles, dārzeņi, graudaugi).
Preču importa vērtības pieaugumu decembrī gada griezumā veicināja gandrīz visas preču pamatgrupas, jo īpaši – minerālie produkti, ķīmiskās rūpniecības preces un mehānismi, ierīces un elektroiekārtas, savukārt būtiski samazinājās satiksmes līdzekļu imports.
Kopumā 2021. gadā eksporta vērtība pārsniedza pagājušā gada rādītāju par 24%. Lielākā pozitīvā ietekme eksporta pieaugumā bija koksnei un tās izstrādājumu, minerālo produktu un dzelzs un tērauda preču grupām. Savukārt, preču imports 2021. gadā bija par 28,2% lielāks nekā pirms gada. To veicināja minerālo produktu, dzelzs un tērauda, lidaparātu un to daļu, koksnes un tās izstrādājumu un mehānismu un ierīču importa vērtības pieaugums.
Pieprasījums noieta tirgos ir stabils un tas vieš cerību, ka arī šogad eksports turpinās augt. Tomēr joprojām augstā nenoteiktība par Covid-19 globālo izplatību, kā arī augstās energoresursu cenas var negatīvi ietekmēt gan eksportējošo uzņēmumu, gan arī kopējās ekonomiskās attīstības izaugsmes tempu.
Vēl par tēmu:
Finanšu nozare aicina lauksaimniekus ārkārtējās situācijas laikā laikus vērsties pie bankām
Ņemot vērā Ministru kabineta 2025. gada 5. augusta lēmumu līdz šī gada novembrim izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā saistībā ar lietavu un plūdu izraisītajām sekām,...
Lasīt tālāk“Selga” paplašina sortimentu un pārsteidz ar divu jaunu garšu dubultajiem cepumiem
Latvijā iecienītākais cepumu zīmols “Selga” turpina attīstīt savu produktu portfeli un šajā sezonā iepazīstina ar gardiem jaunumiem “Selga Treat” cepumu kolekcijā – divām jaunām...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Rīgas dome krīzes laikā liedz palīdzību lauksaimniekiem nogādāt ražu ostā
Laikā, kad lauksaimniecība piedzīvo smagu krīzi, Rīgas dome ir noraidījusi biedrības “Zemnieku saeima” lūgumu ražas novākšanas periodā – no 22. jūlija līdz 1. novembrim – atļaut...
Lasīt tālākAtis Švinka: dzelzceļš ir jāstiprina, lai mēs varētu nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti
Šodien, 26. augustā, valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto rīkojumu par “Par apropriācijas pārdali”, kas paredz veikt 26 miljonu eiro maksājumu valsts publiskās lietošanas...
Lasīt tālākSpēcīga kaimiņu kopiena – daudzdzīvokļu ēku drošības balsts lielās krīzēs
Ikvienam cilvēkam ir vajadzīgas mājas – visdrošākā vieta pasaulē, kur justies labi. Diemžēl ziņu virsraksti nemitīgi atgādina, cik daudz dažādu nelaimju var piemeklēt civilo infrastruktūru:...
Lasīt tālākPlāno apturēt sīkpaku un paku sūtījumu plūsmu uz ASV
No 2025. gada 23. augusta VAS “Latvijas Pasts” uz nenoteiktu laiku ir spiests pārtraukt pieņemt sūtījumus, kas satur priekšmetus, jeb sīkpakas un pakas piegādei uz Amerikas Savienotajām...
Lasīt tālākLM skaidro plānotās izmaiņas Darba likumā attiecībā uz darba laiku
[caption id="attachment_35999" align="alignnone" width="300"] Business people in a meeting at the office[/caption] Valdība 19. augustā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kurā tostarp ietvertas...
Lasīt tālākBūtiski audzis atsavināto degradēto būvju skaits
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2025. gada pirmajā pusgadā atsavinājusi 26 vidi degradētas būves 14 adresēs. To vietā nākušas 11 būves sešās adresēs. Salīdzinot ar 2024....
Lasīt tālākLikvidēs AS “Ventas osta”
Otrdien, 19. augustā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu izbeigt līdzdalību akciju sabiedrībā “Ventas osta”, to likvidējot. AS “Ventspils osta”...
Lasīt tālākValdība atbalsta grozījumus Darba likumā
Neskatoties uz sociālo partneru – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas – atšķirīgajiem viedokļiem vairākos jautājumos, kā arī to iespējamiem...
Lasīt tālāk