Raidījums: VID plānotā priekšnieku rotācija

Pagājušā gada pavasarī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Iekšējās drošības pārvalde par sistemātisku kukuļņemšanu aizturēja 20 Terehovas muitas punkta darbiniekus. Tā ir lielākā negodīgu ierēdņu aizturēšanas operācija VID vēsturē. Iestādi uzraugošā Finanšu ministrija gaidīja, ka dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme pēc notikušā reformēs muitas vadību, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Jaunzeme ķērusies pie amatu pārdales VID. Amati būs jāpamet daudziem augsta līmeņa priekšniekiem. Arī Nodokļu un muitas policijas pārvaldes priekšniekam Kasparam Podiņam un ietekmīgajai ģenerāldirektores vietniecei Dacei Pelēkajai.
Bet muitas vadību Jaunzeme plāno mainīt minimāli. Cits amats būs tikai vienai Muitas priekšnieka vietniecei.
VID 4000 darbinieku kolektīvā ir sākusies nopietna “šūmēšanās”. Ģenerāldirektore Jaunzeme negaidīti paziņoja, ka mainīs 18. augsta līmeņa priekšniekus. Mierīgi ir tikai muitnieki. Korupcijas skandālos ierauto iestādi izmaiņas tikpat kā neskars.
Uzsākot 2022.gadu, VID pārvalžu un viņu vietnieki saņēma vēstules ar iedvesmojošu virsrakstu “Par jauniem izaicinājumiem profesionālajā karjerā”.
Amati būs jāatstāj ģenerāldirektora vietniecei, Nodokļu pārvaldes direktorei Dacei Pelēkajai, Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktoram Kasparam Podiņam, Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktorei Ingai Brutānei, Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktorei Santai Garančai. Dokumentā VID vadītāja poētiski apraksta kas ir rotācija, ka izmaiņas nepieciešamas efektivitātes paaugstināšanai un to, ka katru no 18 amatpersonām tuvāko nedēļu laikā aicinās uz pārrunām.
Fragments no vēstules:
“Ievērojot minēto un to, ka amatu ieņemat piecus gadus vai ilgāk, ir pienācis laiks uz īsu brīdi apstāties un pārdomāt, kā šai pārmaiņu laikā Jūsu zināšanas, kvalifikācija profesionālā pieredze un kompetence var būt noderīga citā amatā, lai efektīvi sasniegtu iestādes mērķus un uzdevumus.”
Vairākiem priekšniekiem nav pagājuši pieci gadi no stāšanās amatā. Podiņa vadīto Nodokļu un muitas policiju izveidoja pirms četriem gadiem. Santas Garančas Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldi – pirms trīs. Tomēr arī viņiem būs jāpāriet citā amatā.
Amatpersonu rotācijas VID rosināja Finanšu ministrija. Tā lūdza dienestam līdz februāra vidum sagatavot ierēdņu amatu mainīšanas plānu un gaidīja, ka tos saskaņos ar ministru Jāni Reiru. Tomēr Jaunzeme pati izvēlējusies, kurus darbiniekus mainīs. Ministram tas nepatīk.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā vienotība”) uzsver: “Iniciatīva radās pēc lielā muitnieku aizturējuma, kas notika pagājušā gada sākuma, un praktiski un mēs devām daudz mēnešu laika, lai izstrādātu šo rotācijas programmu. Galvenā doma un uzsvars bija, lai šī rotācija uzlabotu muitas darbu. Diemžēl finanšu ministrijā nav nekādu iesniegumu, dokumentu, jo šis termiņš ir 15. februāris, rotācijas plāna, nevis rotācija, bet rotācijas plāna veikšanas. Bet tie saraksti, kas klīst, tie ir, nu es teikšu, šokējoši man.”
Pavasarī VID Iekšējās drošības pārvalde Terehovas muitas punktā par sistemātisku kukuļņemšanu no kontrabandistiem aizturēja 21 muitnieku. Patlaban lietas jau nodotas tiesā. Neviena augsta muitas amatpersona pie atbildības nav saukta. Un arī amatu rotācija muitai ies secen.
finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā vienotība”) norāda: “Tiks izvērtēta šī sapratne, kā var, neko nemainot muitā, uzlabot muitas darbu, kur tiek arestēti maiņām cilvēki.”
Ministru saniknojusi VID nupat pabeigtā disciplinārlieta par Muitas pārvaldes priekšnieka Raimonda Zukula iespējamo atbildību par Terehovas muitnieku sistemātisko kukuļņemšanu. Zukuls muitā ar piecu gadu pārtraukumu strādā no 2000.gada. 2016. gadā viņš ieguva Muitas pārvaldes priekšnieka vietnieka amatu, bet nu jau divus gadus ir muitas vadītājs. Lai gan ministrs uzskata, ka ilgstošais darbs muitas vadībā rada atbildību par gadiem ilgušo korupciju uz robežas, VID viņa darbā trūkumus neatrada.
VID ģenerāldirektores konsultants komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Vaivars norāda: “Disciplinārlietas mērķis bija izmeklēt, vai tiek nodrošināta efektīvas muitas risku pārvaldības sistēmas īstenošana, kā arī darbības nepārtrauktība un regularitāte, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu amata pienākumu izpildi. Izvērtējot visus disciplinārlietās esošos materiālus un sniegtos paskaidrojumus, secināts, ka disciplinārlieta ir izbeidzama bez disciplinārsoda piemērošanas. Nav konstatēts, ka Muitas pārvaldes direktors nav pildījis kādu amata pienākumu vai nebūtu pildījis to kvalitatīvi.”
Tieši pretēji – pārbaudē atklāts, ka divu gadu laikā, vadot Muitas pārvaldi, pievērsta liela uzmanība korupcijas risku mazināšanai. Zukuls arī esot palīdzējis Iekšējās drošības pārvaldei negodīgo darbinieku aizturēšanas operācijā. Tāpēc Jaunzeme viņu nemainīšot.
VID dienesta ģenerāldirektore amatu pārdali ar noziegumiem muitā nesaista. Viņa uzsver nepieciešamību nodrošināt amatpersonu profesionālo attīstību un karjeras izaugsmi.
Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktoram Kasparam Podiņam augstāka izaugsme izmeklēšanas darbā nav iespējama. Specifiskās kriminālprocesa zināšanas nevienā citā sarakstā minētajā VID struktūrā nav nepieciešamas.
“Nekā personīga”: Kur jūs būsiet, ja nebūsiet Nodokļu policijas pārvaldes vadībā?
VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš: Droši vien jāvēršas ieņēmumu dienesta sabiedrisko attiecību daļā. Mums ir iekšējā kārtība, kā mēs varam sniegt intervijas, un šī kārtība ir jāievēro visiem.
“Nekā personīga”: Vai jums bija pārsteigums šāds lēmums?
VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš: Nu, ziniet, mani jau sen ir ar kaut ko grūti pārsteigt. Bet, kā jau es teicu, labprāt atbildēšu uz jautājumiem, ja jūs tādus uzdosiet un saskaņosiet ar mūsu sabiedrisko attiecību daļu.
Augstāk pa karjeras kāpnēm vairs kur kāpt VID Nodokļu pārvaldes direktorei un ģenerāldirektores vietniecei Dacei Pelēkajai. Viņa VID strādā jau vairāk nekā 20 gadus un darbinieku vidū ir ļoti respektēta amatpersona. Pelēkās pārcelšana būtu jāsaskaņo ar Finanšu ministru, jo VID ģenerāldirektora vietniekus var iecelt amatā tikai ar ministra akceptu.
“Nekā personīga”: Par jūsu karjeras iespējām, vai varētu ar jums aprunāties?
VID ģenerāldirektores vietniece, Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā: Nevarēsiet gan. Visi jautājumi lūdzu caur Andreju Vaivaru!
VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes sabiedrisko attiecību padomnieks Andrejs Vaivars atļauju intervēt amatpersonas nedeva. Viņiem neesot ko teikt. Vienlaikus VID svētdienas, 16. janvāra, vakarā pēc šī “Nekā personīga” sižeta izskanēšanas ēterā savā “Facebook” kontā publiskoja sekojošu informāciju.
Vēl par tēmu:
Latvijas Banka izlaiž zelta monētu komplektu “Zelta sēkliņas”
Ceturtdien, 2. jūlijā, Latvijas Banka izlaidīs unikālu zelta kolekcijas monētu komplektu “Zelta sēkliņas”. Monētu komplekts sastāv no piecām vienādām sēkliņas formas zelta monētām,...
Lasīt tālākMājokļu tirgū saglabājas cenu kāpums, īpaši jauno projektu segmentā
Mājokļu tirgū turpinās cenu pieaugums, īpaši jauno projektu segmentā. Dati par plānotajiem darījumiem no nekustamo īpašumu vērtējumiem, kas tiek izmantoti finansēšanas lēmumu pieņemšanā...
Lasīt tālākPensiju 2. līmenis nav tikai sistēmas daļa – vairumam tas ir galvenais uzkrājums nākotnei
Pensiju 2. līmenis joprojām ir izplatītākais veids, kā Latvijas iedzīvotāji veido uzkrājumus vecumdienām – to kā reālu uzkrājumu veidošanas instrumentu savā ikdienā norāda 67 % aptaujāto,...
Lasīt tālākPirmā bankas karte bērnam – kāpēc tā nepieciešama un cik agrā vecumā?
Iestājoties siltākam laikam, bērni un jaunieši arvien vairāk laika pavada ārpus mājas – dodas uz sporta nometnēm, ekskursijām un bauda brīvlaiku kopā ar vienaudžiem. Līdz ar to vecākiem...
Lasīt tālākAptauja: 41 % iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek mazāk nekā 100 eiro
41 % Latvijas iedzīvotāju pirms algas dienas kontā paliek ne vairāk kā 100 eiro, kas liecina par saspringtu ikdienas budžetu lielai daļai sabiedrības, atklāj pēc “Bigbank” Latvijas filiāles...
Lasīt tālākPētījums: 59% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensiju 2. līmeņa uzkrājumu izņemšana samazinātu ienākumus vecumdienās
Vērtējot publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par iespēju izņemt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lielākā daļa jeb 59% Latvijas iedzīvotāju atzīst,...
Lasīt tālākKredītiestāžu parādi ārpustiesas atgūšanā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro
Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopotie dati par ārpustiesas parādu atgūšanas nozari 2025. gadā liecina, ka kredītiestāžu parādu portfelis ārpustiesas atgūšanā pārskatā analizētajā...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs nevar atļauties nedēļu ilgu atvaļinājumu
Sācies atvaļinājumu laiks. Kamēr daudzi plāno atpūtas braucienus, teju katrs trešais jeb 28,9 % Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties pavadīt nedēļu ilgu atvaļinājumu prom no mājām, liecina...
Lasīt tālākBrīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālāk