• Tweet

Šī gada otrajā pusē inflācijai Latvijā vajadzētu samazināties, šorīt intervijā Latvijas Radio prognozēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Pēc viņa teiktā, nevienlīdzība Latvijā ir sāpīga problēma vairākus gadus, un Covid-19 krīze to ir saasinājusi. Tāpat viņš atzina, ka šogad varētu pieaugt iedzīvotāju ekonomiskā nevienlīdzība, jo daudziem ienākumi aug daudz straujāk nekā inflācija: “Mērķēts atbalsts no valdības puses iedzīvotājiem viennozīmīgi ir laba lieta, tas ir jādara. Bet valsts nevar visu laiku dot zivi, ir jādod makšķere.”

Kazāks norādīja, ka ir nepieciešams strādāt pie tām jau iepriekšējos gados iekavētajām lietām kā prasmju uzlabošana, lai cilvēki var nopelnīt vairāk un līdz ar to ir noturīgāki pret krīzi un cenu kāpumu, jo viņiem ienākumi tad var augt straujāk.

Vaicāts, cik ilgi cenas turpinās celties, viņš vispirms atgādināja, ka neliela inflācija Eirozonā nav nekas nevēlams, bet tai vajadzētu būt 2% robežās. Pašreizējais 8-9% cenu kāpums gan esot pārāk straujš, taču viņš pieļāva, ka pavasarī un vasarā inflācijas kāpuma temps mitēsies.

“Esiet veseli, mācieties, izvirziet augstus mērķus. Tad jums darbs būs vienmēr un arī dzīve ies augšup,” aicināja Latvijas Bankas prezidents.

Kā zināms, Latvijas Banka ir publiskojusi jaunākās Latvijas makroekonomiskās prognozes, kā rezultātā Latvijas IKP 2021.–2022. gada pieauguma prognoze samazināta – attiecīgi līdz 4.6% un 4.2%, atspoguļojot pandēmijas ietekmi uz tautsaimniecību (septembra prognoze 2021. gada izaugsmei bija 5.3%, bet 2022. gadam – 5.1%). Tāpat tiek prognozēts, ka 2023. gadā gaidāmais IKP pieaugums par 4.0% ir līdzīgs iepriekš prognozētajam, savukārt Latvijas inflācijas prognoze globālo energoresursu cenu kāpuma dēļ 2021.–2022. gadam paaugstināta attiecīgi līdz 3.2% un 6.1%. (septembra prognoze 2021. gada inflācijai bija 2.8%, bet 2022. gada inflācijai – 4.0%). Augstāku 2023. gada inflāciju (līdz 2.9%) nosaka ražošanas izmaksu sadārdzinājums.