Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 7,5 %

2021. gada novembrī, salīdzinot ar 2020. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 7,5 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021. gada novembrī, salīdzinot ar 2020. gada novembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, mājokļa iekārtai, kā arī veselības aprūpei.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+11,1 %) un kartupeļiem (+50,2 %). Dārgāks bija siers un biezpiens (+8,2 %), piena produkti (+10,9 %), jogurts (+22,1 %), piens (+12,4 %). Cenas pieauga miltiem un citiem graudaugiem (+18,8 %), maizei (+2,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,2 %), rīsiem (+20,3 %), kā arī makaronu izstrādājumiem (+8,7 %). Sadārdzinājās arī augu eļļa (+33,3 %), sviests (+6,9 %), olīveļļa (+9,4 %) un margarīns (+13,9 %). Cenas palielinājās saldējumam (+10,1 %), svaigiem augļiem (+3,2 %), mājputnu gaļai (+3,5 %), olām (+6,9 %) un gaļas izstrādājumiem (+3,0 %). Savukārt lētāka bija cūkgaļa (-5,7 %), augļu un dārzeņu sulas (-5,3 %), brokastu pārslas (-4,8 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 2,5 %. Gada laikā tabakas izstrādājumu cenas palielinājās vidēji par 3,9 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 1,6 %, sadārdzinoties alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 15,0 %. Būtiskākais cenu pieaugums bija siltumenerģijai, elektroenerģijai un dabasgāzei. Dārgāki bija mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, mājokļa īre, cietais kurināmais, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, atkritumu savākšana, kā arī mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi.
Mājokļa iekārtas grupā cenas pieauga vidēji par 4,3 %, galvenokārt sadārdzinoties mājokļa mēbelēm, kā arī mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.
Veselības aprūpes grupā cenas pieauga par 3,0 %. Dārgāki bija zobārstniecības pakalpojumi un ārstu speciālistu pakalpojumi.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā palielinājās par 18,7 %, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 39,1 %. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 41,2 %, benzīns – par 35,5 %, bet auto gāze – par 44,6 %. Cenas pieauga pasažieru aviopārvadājumiem, lietotām automašīnām, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 2,9 %. Gada laikā cenu līmenis pieauga ziediem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, televīzijas abonēšanas maksai un žurnāliem. Savukārt lētāki bija personālie datori.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija ēdināšanas pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, apģērbiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 1,1 %
2021. gada novembrī, salīdzinot ar 2021. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,1 %. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+4,6 %). Cenas pieauga miltiem un citiem graudaugiem (+8,1 %), kartupeļiem (+6,3 %), kā arī svaigiem augļiem (+2,0 %). Akciju noslēgumu ietekmē cenas palielinājās konditorejas izstrādājumiem (+2,8 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+15,7 %), kafijai (+2,3 %), maizei (+1,0 %) un šokolādei (+3,1 %). Dārgāks kļuva jogurts (+6,7 %), sviests (+6,8 %), augu eļļa (+7,6 %), piens (+2,8 %), biezpiens (+3,5 %), makaronu izstrādājumi (+4,7 %), olīveļļa (+4,3 %), kā arī olas (+1,5 %). Akciju ietekmē vidējais cenu līmenis kritās mājputnu gaļai (-5,0 %), augļu un dārzeņu sulām (-5,9 %), skābajam krējumam (-3,8 %), brokastu pārslām (-7,9 %), cūkgaļai (-1,2 %) un žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-0,6 %).
Apģērbu un apavu grupā cenas samazinājās par 1,8 %. Galvenokārt akciju ietekmē, vidējais cenu līmenis apaviem kritās par 4,6 % un apģērbiem par 0,9 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,9 %, ko būtiski ietekmēja siltumenerģijas tarifu pieaugums Rīgā no 1. novembra. Dārgāka bija elektroenerģija un cietais kurināmais.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis pieauga par 1,9 %, ko noteica degvielas cenu kāpums par 3,3 %. Benzīna cenas pieauga par 4,1 %, dīzeļdegvielas – par 2,5 %, bet auto gāzes – par 5,4 %. Cenu līmenis pieauga arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, automašīnām. Savukārt lētākas bija riepas.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas pieauga vidēji par 0,9 %, ko ietekmēja akciju noslēgumi personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Vidējais cenu līmenis palielinājās autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija barībai lolojumdzīvniekiem, vīnam, zobārstniecības pakalpojumiem, ēdināšanas pakalpojumiem, neelektriskajiem virtuves piederumiem un priekšmetiem. Savukārt cenas samazinājās stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2021. gada novembrī bija par 16,4 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 15,4 %, bet pakalpojumiem – par 18,2 %.
Vēl par tēmu:
No 1. novembra visiem sūtījumiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības tiks piemērota apstrādes maksa
No 2026. gada 1. novembra stāsies spēkā jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākBaltijas valstis un Polija aicina nākamajā ES daudzgadu budžetā paredzēt finansējumu “Rail Baltica” projektam
Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija kopīgā vēstulē Eiropadomes priekšsēdētājam Antoniu Koštam (António Costa) un Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai (Ursula von der...
Lasīt tālākSIA “Rīgas nami” līdz Centrāltirgus simtgadei atjaunos paviljonus un teritoriju
SIA “Rīgas nami” virza Rīgas Centrāltirgus ilgtermiņa attīstību, lai līdz tā simtgadei 2030. gadā atjaunotu vēsturiskos paviljonus, uzlabotu darba vidi tirgotājiem un radītu ērtāku, pievilcīgāku...
Lasīt tālākValdība aicina LMT un “Tet” izvērtēt iespēju izpirkt savas kapitāla daļas no “Telia Company”
Ministru kabinets otrdien, 13. oktobrī, nolēmuma aicināt SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) un SIA “Tet” pašas izvērtēt iespējas izpirkt Zviedrijas uzņēmumam “Telia Company” piederošās...
Lasīt tālākFM: augustā Latvijas eksports pieaudzis par 10,9%, izaugsmei aptverot vairākas rūpniecības preču grupas
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada augustā Latvijas preču eksporta vērtība sasniedza 1,75 miljardus eiro, kas bija par 10,9% vairāk nekā pirms gada. Imports pieauga...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecība turpina izaugsmes ceļu – augustā 7,6% kāpums
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada augustā kāpis par 7,6%, salīdzinot ar pērno augustu, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā pašā laikā kopējā rūpniecība augusi...
Lasīt tālākAizsardzības komisija atbalsta aizliegumu pašvaldību deputātiem izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 6. oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumu Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā, paredzot...
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais jaunietis jau ir strādājis attālināti no ārvalstīm vai plāno to darīt
Iespēja strādāt neatkarīgi no atrašanās vietas kļūst arvien aktuālāka, īpaši jaunākajai paaudzei. Katrs otrais jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem pēdējo divu gadu...
Lasīt tālākSM: “Rail Baltica” projekta ieviešana Latvijā ar līdzšinējo pieeju nav iespējama
Ceturtdien, 1. oktobrī, Ministru kabinets izskatīja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta turpmākās īstenošanas stratēģiju Latvijā”. Informatīvais...
Lasīt tālākSeptembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies apstrādes rūpniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada septembrī uzlabojies apstrādes rūpniecībā, pasliktinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecībā jau trīs mēnešus saglabājas nemainīgs,...
Lasīt tālāk