71% iedzīvotāju netic iespējai šobrīd atrast labu darbu
Iedzīvotāji iespējas Latvijā atrast labu darbu vērtē ļoti kritiski, liecina DNB Latvijas barometra apkopotie dati par pagājušā gada decembri.
To, ka šīs iespējas ir labas («drīzāk labas» un «ļoti labas»), decembrī norādīja 5% aptaujāto, kas ir nedaudz biežāk nekā novembrī (3%), bet to, ka tās ir kopumā sliktas («drīzāk sliktas» un «ļoti sliktas») teica gandrīz 3/4 iedzīvotāju (71%, novembrī – 74%). Bet 2009. un 2010. gadā vairāk nekā 80% respondentu iespējas atrast labu darbu uzskatīja par praktiski nereālām, piemēram, 2009. gada septembrī tā uzsvēra pat 92% aptaujāto.
«Tiesa gan, nevaru īsti piekrist pētījuma veicējiem par noformulēto jautājumu, nekur nav īsti paskaidrots, ko nozīmē «labs darbs», un katrs to var interpretēt savādāk. Ja būtu jautājums – kā tiek vērtētas iespējas šobrīd atrast darbu – dati, iespējams, nebūtu tik pesimistiski,» norāda pētījuma eksperte Margarita Dunska.
Lai arī aptaujāto vērtējums par iespējām valstī atrast labu darbu ir kopumā kritiskāk vērtētais indikators, tomēr arī atbildēs uz citiem jautājumiem, piemēram, par Latvijas ekonomisko stāvokli, ģimenes materiālo stāvokli, valdības darbu, dominē negatīvisms. «Un šāda skepse, neticība, negatīva attieksme iezīmējās jau pirms krīzes, kad tika uzsākta šāda ikmēneša iedzīvotāju aptauja. Negatīva attieksme pret visu valstī un sev apkārt notiekošo valdīja jau tā saukto trekno gadu laikā, un, krīzei sākoties, tā tikai palielinājās,» teic M. Dunska. Viņa turpina: «Lai arī vairākums pauž neapmierinātību ar valdības darbu [decembrī 77%] un ekonomisko stāvokli Latvijā raksturo kā sliktu [69%], mēs tik un tā ļoti paļaujamies uz valdī- bu un nemitīgi ceram, ka nāks jauni politiķi un visu vērsīs par labu, bet paši neko nedarām.
Avots: nra.lv /Līga Nestere
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk