2022. gadā studējošie saņems par 40% lielākas stipendijas

Minimālās mēneša stipendijas apmērs studējošajiem no 2022. gada janvāra būs 140 eiro mēnesī – par to šodien, 2022. gada 11. janvārī, lēma valdība, apstiprinot Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par stipendijām.
Pašlaik stipendiju apmērs studējošajiem bakalaura studiju programmas, profesionālās augstākās izglītības programmas, maģistra studiju programmas studentam un rezidentam medicīnā ir 99,60 eiro mēnesī. Finansējumu stipendiju palielināšanai Izglītības un zinātnes ministrijas iekļāva prioritāro pasākumu sarakstā, un, pieņemot likumu par 2022.gada un vidējā termiņa budžetā paredzēto, šim mērķim tika papildus piešķirti 2,4 milj. eiro.
Kamēr pilnībā nav ieviests jaunais doktorantūras modelis, tiek palielināts arī valsts finansētās stipendijas apmērs doktorantūrā studējošajiem – no 113,83 eiro līdz 140 eiro mēnesī. Doktorantūras stipendiju jautājumu ministrija risina atsevišķi – ar Eiropas Savienības fondu atbalstu vēl esošā plānošanas perioda ietvaros. Jaunais doktorantūras modelis paredz pakāpenisku pāreju no stipendijām uz atalgojumu visiem doktorantiem, kas studē valsts budžeta vietās. Lai pilotētu šādu modeli, valdība ir piešķīrusi atbalstu 341 doktorantam, kuriem konkursa kārtībā jau šobrīd ir iespēja saņemt doktorantūras grantu līdz 1000 eiro mēnesī. Kopējais budžetā studējošo doktorantu skaits šobrīd ir ap 1200. Vienlaikus Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros paredzēts atbalstīt papildu indikatīvi 210 vietas, savukārt ES fondu 2021.-2027. gadu plānošanas periodā – vēl 517 vietas (kopā papildu valsts budžetam paredzēti gandrīz 27 miljoni eiro).
Lēmums par stipendijas palielināšanu studējošajiem pieņemts, izvērtējot arī Covid-19 radītās sociālekonomiskās krīzes sekas un joprojām pastāvošo risku, ka daļa studējošo varētu pārtraukt studijas, jo ir mazinājušies ienākumi gan ģimenēm, gan pašiem studējošiem, kā arī turpinās nelabvēlīga darba tirgus situācija.
Kopā valsts augstskolās un koledžās studē 56 664 studējošo, no tiem valsts budžeta finansētās studiju vietās – 30 276 studējošo, kas konkursa kārtībā var pretendēt uz valsts budžeta finansētu stipendiju.
Saskaņā ar pētījumu EUROSTUDENT IV par studentu sociāliem apstākļiem Eiropas Savienības dalībvalstīs, Latvijā ir salīdzinoši augstāks īpatsvars ar studējošiem, kas paralēli studijām strādā. Tas saistīts ar valsts sociālekonomisko situāciju un stipendijas apmēru. Lielāks stipendiju apmērs ļauj studentiem vairāk pievērsties studijām, nekā iztikas pelnīšanai, kā arī motivē turpināt studijas un tādējādi samazina atbirumu.
Vēl par tēmu:
Rīgas pašvaldības skolu 10. klasēs uzņemti jau 3067 skolēni; uzņemšana turpinās
Galvaspilsētas izglītības iestāžu 10. klasēs šobrīd uzņemti 3067 pretendenti, savukārt 657 pretendentam ir statuss “Uzaicinājums apstiprināts”. Vienlaikus šonedēļ norisinās uzņemšana...
Lasīt tālākRīgas skolu 10. klašu uzņemšanā uzaicinājumus saņēmuši 79% pretendenti
Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu 10. klasēs līdz 9. jūlijam uzņemti 2479 pretendenti, savukārt 812 pretendenti ir ar statusu “Uzaicinājums apstiprināts”. Uzņemšanas process norisinās...
Lasīt tālākIZM: vienota 40 stundu slodze nepalielina pedagogu darba apjomu
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piektdien, 3.jūlijā ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunus pedagogu darba samaksas noteikumus, kas paredz ieviest vienotu, skaidrāku un caurskatāmāku...
Lasīt tālāk“Skolotāj, kāpēc mums nav grāmatu?”
Šobrīd valsts finansējums mācību līdzekļu iegādei ir aptuveni 35,20 eiro uz vienu skolēnu, lai gan pilnvērtīgai viena skolēna nodrošināšanai ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem būtu...
Lasīt tālākĀrkārtas apstākļu dēļ skolēnus varēs atbrīvot no eksāmenu kārtošanas
Valdība otrdien, 26. maijā, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas paredz tiesisku regulējumu skolēnu atbrīvošanai...
Lasīt tālākIZM: vienotas skolas reforma – pāreja uz mācībām latviešu valodā visās skolās – kopumā noritējusi sekmīgi
“Pāreja uz vienotu skolu ir stratēģiski pamatota un neatgriezeniska reforma, kas kopumā norit sekmīgi.” Tā secināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņojumā “Par vienotās...
Lasīt tālākSaeima paplašina mobilo tālruņu liegumu skolās – tos skolēni varēs izmantot tikai no 10.klases
Saeima ceturtdien, 12.martā, lēma paplašināt mobilo tālruņu lietošanas liegumu skolās, nosakot, ka turpmāk skolēni tos nedrīkstēs izmantot visā pamatskolā – no 1. līdz 9.klasei. Kā...
Lasīt tālākIZM rosina veidot vienotu latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi konceptuālo ziņojumu par iespējamajiem risinājumiem institucionālās atbildības un kompetenču sadrumstalotības novēršanai latviešu...
Lasīt tālākValsts aizsardzības mācība – turpmāk vidusskolēniem obligāta arī tālmācībā un neklātienē
Lai visiem jauniešiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas apgūt valsts aizsardzības mācību, no nākamā mācību gada to plānots ieviest arī tālmācības un neklātienes vidējās izglītības...
Lasīt tālākArvien vairāk mazākumtautību skolēnu latviešu valodu lieto ārpus skolas
2025. gadā veiktā aptauja par pāreju uz vienoto skolu apliecina skaidru un noturīgi pozitīvu dinamiku latviešu valodas apguvē un lietojumā. Arvien vairāk skolēnu ne tikai labāk pārvalda...
Lasīt tālāk