2011. gadā turpina augt Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports uz Krieviju
2011. gadā uz Krieviju tika eksportēti 28% no visa Latvijas lauksaimniecības produktu eksporta (69% no visa Latvijas lauksaimniecības produktu eksporta apjoma uz trešajām valstīm). Eksports uz Krieviju, salīdzinot ar 2010. gadu, ir pieaudzis vērtības izteiksmē, kā arī pieaudzis tā īpatsvars eksportā uz trešajām valstīm.
„Krievija ir nozīmīgs Latvijas tirdzniecības partneris, kas trešo valstu starpā ierindojas pirmajā vietā lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksporta un importa ziņā. Tāpēc mums ir svarīgi arī nākotnē paplašināt ekonomisko sadarbību ar Krieviju,” uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Laikā posmā no 2006. līdz 2011. gadam Latvijas lauksaimniecības produktu tirdzniecības bilance ar Krieviju ir bijusi pozitīva. 2011. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktus 304,9 miljonu latu apmērā, savukārt no Krievijas importēja 7 reizes mazāk ša veida produkcijas – 40,9 miljonu latu apmērā.
Kopumā vērtējot, sākot ar 2010. gadu eksporta rādītāji būtiski uzlabojas – 2010. gadā Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports salīdzinot ar 2009. gadu pieauga par 85,5 miljoniem latu vai par 61%. Arī 2011. gadā eksporta pieaugums turpinājās – salīdzinot ar 2010. gadu tas pieauga par 78,5 miljoniem latu vai 35%.
Četras nozīmīgākās Latvijas eksporta produktu grupas 2011. gadā, kas veido 83 procentus no kopējā Latvijas lauksaimniecības produktu eksporta uz Krieviju, bija alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni (66% no kopējā eksporta vērtības) – galvenokārt degvīns u.c. stiprie alkoholiskie dzērieni, vīns, alus; gaļas un zivju izstrādājumi (7%) – galvenokārt dažādas sagatavotas zivis un zivju konservi; dzīvi dzīvnieki (dzīvas cūkas) – 5% un piens, piena produkti, olas (5%) – galvenokārt sieri, piena pulveri, piens un krējums.
Lielai daļai produktu 2011. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, eksports pieauga ne tikai vērtības izteiksmē, bet arī apjomu ziņā, piemēram: gaļas un zivju izstrādājumu eksports pieauga par 6 864 tonnām (sasniedzot 26 566 tonnas) vai 7,1 miljoniem latu (sasniedzot 21 miljonu latu), tajā skaitā sagatavoto sardīņu, sardinellu un brētliņu vai šprotu, kas ir vieni no svarīgākajiem eksporta produktiem šajā produktu grupā, eksports pieauga par 4 436 tonnām (sasniedzot 21 620 tonnas) vai 3,6 miljoniem latu (sasniedzot 14,8 miljonus latu); sieru eksports pieauga par 1 207 tonnām (sasniedzot 6 157 tonnas) vai 3,1 miljoniem latu (sasniedzot 12,6 miljonus latu); alus eksports pieauga par 613 tonnām (sasniedzot 1 836 tonnas) vai 0,6 miljoniem latu (sasniedzot 1,6 miljonus latu); kartupeļu eksports pieauga par 6 104 tonnām (sasniedzot 8 340 tonnas) vai 1,8 miljoniem latu (sasniedzot 2,1 miljonus latus); šokolādes produktu eksports pieauga par 258 tonnām (sasniedzot 1 032 tonnas) vai 1,1 miljoniem latu (sasniedzot 2,7 miljonus latus).
Vēl par tēmu:
2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: memoranda rezultāts ir izaicinošāka sadarbība ar lielveikaliem
Biedrības “Zemnieku saeima” vērtējumā pārtikas cenu samazināšanas memorands, ko šopavasar parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), tirgotāji un pārtikas ražotāji, pagaidām nav devis...
Lasīt tālākSaeimas komisija: dzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldības...
Lasīt tālākAttālināts un biroja darbs joprojām piesaista lielāko uzmanību Latvijas darba tirgū
Trešajā ceturksnī darba meklētāju vidū vislielāko interesi izraisījuši darba piedāvājumi administrācijas jomā un darbs ar iespēju strādāt attālināti, liecina CVMarket.lv jaunākā...
Lasīt tālāk