2011. gadā turpina augt Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports uz Krieviju
2011. gadā uz Krieviju tika eksportēti 28% no visa Latvijas lauksaimniecības produktu eksporta (69% no visa Latvijas lauksaimniecības produktu eksporta apjoma uz trešajām valstīm). Eksports uz Krieviju, salīdzinot ar 2010. gadu, ir pieaudzis vērtības izteiksmē, kā arī pieaudzis tā īpatsvars eksportā uz trešajām valstīm.
„Krievija ir nozīmīgs Latvijas tirdzniecības partneris, kas trešo valstu starpā ierindojas pirmajā vietā lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksporta un importa ziņā. Tāpēc mums ir svarīgi arī nākotnē paplašināt ekonomisko sadarbību ar Krieviju,” uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Laikā posmā no 2006. līdz 2011. gadam Latvijas lauksaimniecības produktu tirdzniecības bilance ar Krieviju ir bijusi pozitīva. 2011. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktus 304,9 miljonu latu apmērā, savukārt no Krievijas importēja 7 reizes mazāk ša veida produkcijas – 40,9 miljonu latu apmērā.
Kopumā vērtējot, sākot ar 2010. gadu eksporta rādītāji būtiski uzlabojas – 2010. gadā Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports salīdzinot ar 2009. gadu pieauga par 85,5 miljoniem latu vai par 61%. Arī 2011. gadā eksporta pieaugums turpinājās – salīdzinot ar 2010. gadu tas pieauga par 78,5 miljoniem latu vai 35%.
Četras nozīmīgākās Latvijas eksporta produktu grupas 2011. gadā, kas veido 83 procentus no kopējā Latvijas lauksaimniecības produktu eksporta uz Krieviju, bija alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni (66% no kopējā eksporta vērtības) – galvenokārt degvīns u.c. stiprie alkoholiskie dzērieni, vīns, alus; gaļas un zivju izstrādājumi (7%) – galvenokārt dažādas sagatavotas zivis un zivju konservi; dzīvi dzīvnieki (dzīvas cūkas) – 5% un piens, piena produkti, olas (5%) – galvenokārt sieri, piena pulveri, piens un krējums.
Lielai daļai produktu 2011. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, eksports pieauga ne tikai vērtības izteiksmē, bet arī apjomu ziņā, piemēram: gaļas un zivju izstrādājumu eksports pieauga par 6 864 tonnām (sasniedzot 26 566 tonnas) vai 7,1 miljoniem latu (sasniedzot 21 miljonu latu), tajā skaitā sagatavoto sardīņu, sardinellu un brētliņu vai šprotu, kas ir vieni no svarīgākajiem eksporta produktiem šajā produktu grupā, eksports pieauga par 4 436 tonnām (sasniedzot 21 620 tonnas) vai 3,6 miljoniem latu (sasniedzot 14,8 miljonus latu); sieru eksports pieauga par 1 207 tonnām (sasniedzot 6 157 tonnas) vai 3,1 miljoniem latu (sasniedzot 12,6 miljonus latu); alus eksports pieauga par 613 tonnām (sasniedzot 1 836 tonnas) vai 0,6 miljoniem latu (sasniedzot 1,6 miljonus latu); kartupeļu eksports pieauga par 6 104 tonnām (sasniedzot 8 340 tonnas) vai 1,8 miljoniem latu (sasniedzot 2,1 miljonus latus); šokolādes produktu eksports pieauga par 258 tonnām (sasniedzot 1 032 tonnas) vai 1,1 miljoniem latu (sasniedzot 2,7 miljonus latus).
Vēl par tēmu:
Saeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālāk