2011. gadā turpina augt Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports uz Krieviju
2011. gadā uz Krieviju tika eksportēti 28% no visa Latvijas lauksaimniecības produktu eksporta (69% no visa Latvijas lauksaimniecības produktu eksporta apjoma uz trešajām valstīm). Eksports uz Krieviju, salīdzinot ar 2010. gadu, ir pieaudzis vērtības izteiksmē, kā arī pieaudzis tā īpatsvars eksportā uz trešajām valstīm.
„Krievija ir nozīmīgs Latvijas tirdzniecības partneris, kas trešo valstu starpā ierindojas pirmajā vietā lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksporta un importa ziņā. Tāpēc mums ir svarīgi arī nākotnē paplašināt ekonomisko sadarbību ar Krieviju,” uzsver zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Laikā posmā no 2006. līdz 2011. gadam Latvijas lauksaimniecības produktu tirdzniecības bilance ar Krieviju ir bijusi pozitīva. 2011. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktus 304,9 miljonu latu apmērā, savukārt no Krievijas importēja 7 reizes mazāk ša veida produkcijas – 40,9 miljonu latu apmērā.
Kopumā vērtējot, sākot ar 2010. gadu eksporta rādītāji būtiski uzlabojas – 2010. gadā Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports salīdzinot ar 2009. gadu pieauga par 85,5 miljoniem latu vai par 61%. Arī 2011. gadā eksporta pieaugums turpinājās – salīdzinot ar 2010. gadu tas pieauga par 78,5 miljoniem latu vai 35%.
Četras nozīmīgākās Latvijas eksporta produktu grupas 2011. gadā, kas veido 83 procentus no kopējā Latvijas lauksaimniecības produktu eksporta uz Krieviju, bija alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni (66% no kopējā eksporta vērtības) – galvenokārt degvīns u.c. stiprie alkoholiskie dzērieni, vīns, alus; gaļas un zivju izstrādājumi (7%) – galvenokārt dažādas sagatavotas zivis un zivju konservi; dzīvi dzīvnieki (dzīvas cūkas) – 5% un piens, piena produkti, olas (5%) – galvenokārt sieri, piena pulveri, piens un krējums.
Lielai daļai produktu 2011. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, eksports pieauga ne tikai vērtības izteiksmē, bet arī apjomu ziņā, piemēram: gaļas un zivju izstrādājumu eksports pieauga par 6 864 tonnām (sasniedzot 26 566 tonnas) vai 7,1 miljoniem latu (sasniedzot 21 miljonu latu), tajā skaitā sagatavoto sardīņu, sardinellu un brētliņu vai šprotu, kas ir vieni no svarīgākajiem eksporta produktiem šajā produktu grupā, eksports pieauga par 4 436 tonnām (sasniedzot 21 620 tonnas) vai 3,6 miljoniem latu (sasniedzot 14,8 miljonus latu); sieru eksports pieauga par 1 207 tonnām (sasniedzot 6 157 tonnas) vai 3,1 miljoniem latu (sasniedzot 12,6 miljonus latu); alus eksports pieauga par 613 tonnām (sasniedzot 1 836 tonnas) vai 0,6 miljoniem latu (sasniedzot 1,6 miljonus latu); kartupeļu eksports pieauga par 6 104 tonnām (sasniedzot 8 340 tonnas) vai 1,8 miljoniem latu (sasniedzot 2,1 miljonus latus); šokolādes produktu eksports pieauga par 258 tonnām (sasniedzot 1 032 tonnas) vai 1,1 miljoniem latu (sasniedzot 2,7 miljonus latus).
Vēl par tēmu:
SM: “Rail Baltica” projekta ieviešana Latvijā ar līdzšinējo pieeju nav iespējama
Ceturtdien, 1. oktobrī, Ministru kabinets izskatīja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta turpmākās īstenošanas stratēģiju Latvijā”. Informatīvais...
Lasīt tālākSeptembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies apstrādes rūpniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada septembrī uzlabojies apstrādes rūpniecībā, pasliktinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecībā jau trīs mēnešus saglabājas nemainīgs,...
Lasīt tālākMinistru prezidents: “Tet” un LMT jāapvieno un jāpārtrauc dārgā konsultantu piesaiste
30. septembrī, tiekoties ar Valsts prezidentu, Ministru prezidents Andris Kulbergs uzsvēra: lai arī process pašreizējā veidā ir apturēts, “Tet” un LMT apvienošana ir pareizs un Latvijai nepieciešams...
Lasīt tālākLauksaimniecībā izsludināta ārkārtējā situācija
Lai mazinātu 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošinātu tiesiskus risinājumus...
Lasīt tālākEirozonas uzņēmēju optimisms sasniedz augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā
Par spīti globālajai nenoteiktībai eirozonas uzņēmēju noskaņojums septembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada pavasara, liecinot par noturīgu ekonomisko aktivitāti un augošu pieprasījumu....
Lasīt tālākPārdošanas konference 2026: desmit eksperti dalīsies pieredzē, kā pārdot vairāk un pārliecinošāk
Neatkarīgi no tā, vai strādā pārdošanā, klientu apkalpošanā vai vadi savu uzņēmumu, spēja pārliecinoši sarunāties ar cilvēkiem un veidot uzticēšanos ir prasme, kas ietekmē rezultātus...
Lasīt tālākSaeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk53,4% uzņēmumu trūkstošo darbaspēku vēlētos piesaistīt no valsts pārvaldes
Bezdarba līmenim Latvijā augustā sarūkot līdz 4,6% un brīvo darbavietu skaitam pārsniedzot 11 tūkstošus, uzņēmēji skaudri saskaras ar darba roku trūkumu. Darba devēju prasībām atbilstoši...
Lasīt tālākEM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālāk