200 eiro pabalstu plāno izmaksāt izdienas pensiju saņēmējiem, kuriem ir noteikta invaliditāte
Labklājības ministrija (LM) piekrīt Tiesībsarga viedoklim un rosina veikt grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, paredzot vienreizējo 200 eiro pabalstu izmaksāt arī tiem izdienas pensiju saņēmējiem, kuriem ir noteikta invaliditāte. Pabalsta izmaksu plānots uzdot iestādēm, kuras piešķir un izmaksā izdienas pensijas – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA), Aizsardzības ministrijai, Militārās izlūkošanas un drošības dienestam, kā arī Satversmes aizsardzības birojam.
Par šādām plānotajām izmaiņām likumā teikts Ministru kabineta vēstulē Tiesībsargam. Vēstuli otrdien, 18. maijā izskatīja un atbalstīja valdības sēdē.
Saeima martā pieņēma grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas noteica to personu loku, kuriem izmaksā vienreizējo 200 eiro pabalstu. Attiecībā uz izdienas pensijas saņēmējiem vienreizējo pabalstu tika noteikts izmaksāt tikai tiem cilvēkiem, kuri sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kuriem vecuma pensija nav piešķirta. Citiem izdienas pensijas saņēmējiem vienreizējo pabalstu netika paredzēts izmaksāt, jo izdienas pensija pēc savas būtības jau ir speciāla sociālā garantija. Jāatzīmē, ka izdienas pensiju piešķir un izmaksā cilvēkiem darbspējīgā vecumā, kuri lielā daļā arī pēc atvaļināšanās no dienesta turpina darba attiecības.
Taču starp izdienas pensijas saņēmējiem ir arī cilvēki ar invaliditāti, kuri, jo īpaši ar I un II invaliditātes grupu, ir vieni no vismazāk aizsargātākajām sabiedrības grupām. Tāpēc LM uzskata, ka arī tiem izdienas pensiju saņēmējiem, kuriem ir noteikta invaliditāte, ir jāsaņem vienreizējais pabalsts.
Saskaņā ar VSAA sniegto informāciju tās uzskaitē 2021. gada februārī bija 475 izdienas pensijas saņēmēji vecumā līdz 64 gadiem, kuriem ir noteikta invaliditāte. Savukārt Aizsardzības ministrija ir uzskaitījusi 84 izdienas pensijas saņēmējus ar invaliditāti.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk