• Tweet

Pensionāru domas dalās – daļa ir stingri pārliecināti, ka indeksācijas nebūs, jo «nevienam jau nerūp, kā mēs jūtamies», bet citi visai droši apgalvo, ka pensijas tiks palielinātas, kaut vai tāpēc, ka politiķi sajutīsies vainīgi.

Jautājums tikai – vai visiem un cik lielā apmērā. Otrdien pusdienlaikā vairāki desmiti pensionāru pulcējās netālu no parlamenta, lai īsā gājienā līdz Saeimas namam pavadītu Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvjus, kuri nesa vairākas sarkanas mapes ar savāktajiem parakstiem.

Mēs nākam ar 106 004 parakstiem par pensiju indeksācijas atsākšanu, tā vēstīja pensionāru sagatavots plakāts. Visus parakstus Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš iesniedza Saeimas priekšsēdētāja Solvitai Āboltiņai.

Rīdzinieki Inese un Leonīds par pensiju indeksācijas atjaunošanu gan nav parakstījušies, neesot zinājuši, kur to izdarīt, taču nu atnākuši ar savu klātbūtni atbalstīt pensionāru gājienu. «Man bez piemaksas pensija ir 135 lati, kopā ar to 160. Ja man nebūtu dzīvesbiedra, kā es izdzīvotu?» jautā Ineses kundze. Viņas vīram Leonīdam pensija nedaudz lielāka. Lielākā daļa pensionāru pensijas aiziet dzīvokļa apmaksai, un bail pat iedomāties, kā dzīvot tad, ja viens no pensionāru pāra aiziet viņsaulē. «Pensionāri var izdzīvot tikai tāpēc, ka turas kopā. Mums nav pat diskusiju par to, vai atbalstām pensiju indeksāciju vai ne. Visi pensionāri ir par. Un par esam, pat neraugoties uz to, ka mums saka: nekādas inflācijas nav. Es nesaprotu, kā nav? Kāpēc tad viss kļūst dārgāks? Pārtika dārgāka, apkure dārgāka, par medikamentiem vispār nerunāsim,» viens otru papildina

Leonīds un Inese. Jokojoties pensionāri saka: vismaz santīms par katru gadu ir jāpieliek (viņi atsauc atmiņā pirms vairākiem gadiem notikušo indeksāciju, pēc kuras pensija vidēji pieauga par 17 santīmiem). «Jāpalielina vismaz mazās pensijas tā, lai tās sasniegtu 200 latu,» saka Leonīds. Savukārt Ineses kundze rūgti nosaka: «Viens ir komunālie, pārtika, bet mēs astoņus gadus uz teātri neesam bijuši.. Nē, pensiju indeksācijas nebūs. Viņi dzīvo savā čaulā. Nesen taču pat prezidents izbrīnījās, ka Latvijā ir nabadzība…»

Arkādijs Minajevs no Ogres pats savācis 200 parakstu, atvedis uz Rīgu. «Ogrēnieši bija sajūsmā, ka kāds vāc parakstus par pensiju indeksāciju,» Neatkarīgajai saka Arkādijs. Viņam pašam 72 gadi, pensija ap iztikas minimumu. Viņš spriež, ka noteikti jāpalielina mazās pensijas – tās, kuras nepārsniedz 200 latu. «Diezgan liela varbūtība, ka pensiju indeksācija notiks,» saka pensionārs, «būs lieli nemieri, ja valdība neko nedarīs, un skaidrs, ka tad tā aizies pa skuju taku.» Rīdziniece Daina arī lūdz valdību samazināt PVN pārtikai: «Kā tik kādu rēķinu ņem, tā piektā daļa nodoklis!» Par netaisnīgu pensionāri uzskata arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu pensijām virs 165 latiem. Cik liela inflācija būs rudenī – pensionāri neņemas spriest, taču gaida risinājumu no valdības mazo pensiju palielināšanai.

Kāda būs parlamenta turpmākā rīcība, pagaidām nav skaidrs. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, kuru pa ceļam uz parlamenta ēku iztaujāja pensionāri, Neatkarīgajai atturējās prognozēt, vai indeksācija rudenī būs. «Saeimai būs jāskata, iespējams, jautājums tiks novirzīts Sociālajai komisijai. Mēs vēlamies sagaidīt datus no Finanšu, Labklājības ministrijas un Valsts kases par budžeta izpildi, jo, ziniet, tie būtiski atšķiras, bet tas būs galvenais, ko mēs skatīsimies,» tā politiķe.

Ar pensionāriem tikās arī Saeimas priekšsēdētāja S. Āboltiņa. Viņa pensionāriem apsolīja meklēt risinājumus pensiju indeksācijai no šāgada oktobra. Ekonomiskie rādītāji objektīvi rādot, ka «mēs varēsim to atļauties», tā pēc tikšanās ar pensionāriem sacījusi Saeimas spīkere.

Avots: nra.lv /Inga Paparde