VID aprēķina soda naudas nestrādājošam uzņēmumam
Trīs gadus par nodokļu nemaksāšanu apsūdzētais Arturs Krastiņš pavadīja aiz restēm, gaidot apelācijas tiesu. Otrā tiesu instance nolēma mainīt drošības līdzekli un viņu atbrīvoja, kā arī uzdeva Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pārrēķināt nodokļu parādu, jo pirmais spriedums bija pieņemts, balstoties uz nepilnīgiem datiem.
Pēc atbrīvošanas Arturs devās uz VID, lai noskaidrotu, kāda ir situācija ar viņam piederošo uzņēmumu, kura kontus VID finanšu policija līdz ar lietas uzsākšanu bija iesaldējusi. Par brīnumu Arturam – iesniegumus par to, ka uzņēmuma darbība ir apturēta, VID nebija ņēmis vērā un trīs gadus, kurus vīrietis pavadīja aiz restēm, turpinājis aprēķināt kavējuma naudas.
2007. gadā Arturs VID uzrakstīja iesniegumu, kurā norādīja, ka VID finanšu policija ir apturējusi visu veidu norēķinu operācijas un naudas izmaksas no uzņēmuma kontiem, līdz ar to paralizējot tā darbību. Iesniegumā norādīts, ka uzņēmums vairs nefunkcionē un visi tā darbinieki pēc pašu vēlēšanās ir iesnieguši atlūgumus. Daļu nodokļa parāda Arturs sedza, maksājot skaidrā naudā, un pirms apcietināšanas parāds bija 401 lats. Trīs gadu laikā, par spīti iesniegumiem par uzņēmuma darbības apturēšanu, summa pieaugusi par vairākiem simtiem latu, turklāt pievienotās vērtības nodokļa un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas ir vairāk nekā 7500 latu, noilguma dēļ atgūt vairs nav iespējams.
«VID manus iesniegumus vispār nav ņēmis vērā, programmā ierakstīts, ka uzņēmumam ir parāds, un tik automātiski skaita klāt kapeikas, kamēr cilvēks sēž cietumā. PVN nevaru vairs dabūt atpakaļ, bet ne jau savas vainas dēļ. Biju VID, un tur man paziņoja, ka vispirms ir jāsamaksā parāds un tikai tad viņi skatīsies, kāpēc soda nauda tika aprēķināta arī laikā, kad uzņēmums nestrādāja,» saka Arturs.
VID sabiedrisko attiecību nodaļa, komentējot šo situāciju, norāda, ka iesaldētam uzņēmumam netiek aprēķinātas nedz soda, nedz kavējuma naudas. «Tiesa ir tā, kas lemj, vai tiesājamajai personai šī nodokļu aprēķinā norādītā summa ir vai nav jāatmaksā valstij kā nodarītais kaitējums; ir vai nav jākompensē no arestētajos kontos esošajiem naudas līdzekļiem. Šis lēmums ir tiesas kompetencē,» skaidro VID. Taču reālajā dzīvē, kā liecina Artura gadījums, šī sistēma ne vienmēr darbojas.
VID arī norāda, ka, esot apcietinājumā, netiek ierobežotas nodokļu maksātāja tiesības, piemēram, vērsties VID ar PVN pārmaksas atmaksas pieprasījumu vai veikt cita veida oficiālu saraksti ar VID vai jebkuru citu iestādi vai institūciju. «Ja persona to nevēlas darīt pati, ir iespējas pilnvarot gan personas advokātu, gan iecelt citu pilnvaroto pārstāvi veikt šos pienākumus,» uzsver VID.
Arturs par šādu attieksmi ir sašutis un uzskata, ka «viņiem viss ir pie kājas». Tuvākajā laikā viņš plāno iesniegt prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā par dažādiem pārkāpumiem, kas saistīti ar apcietinājumā pavadītajiem trīs gadiem. Faktu, ka valsts pārkāpusi procesuālos termiņus un citas tiesības, jau atzinis tiesībsargs.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Jūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālākKādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?
Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...
Lasīt tālākLDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālākKrāpnieki uzdodas par “Elektrum”
Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...
Lasīt tālākJoka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākPlānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus
Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...
Lasīt tālāk