• Tweet

Pirms gaidāmajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām aktivizējušies arī ziedotāji, kuri partiju kasēs iemaksā dažādas summas. Tas nav ne jaunums, ne pārsteigums. Pieņemsim, ka partijas mobilizē savus biedrus un atbalstītājus, jo starpvēlēšanu gados tēriņi ir pieticīgāki, vajadzību mazāk.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka ziedojumi ir, sākot no santīma (piemēram, Varis Karitāns – Saskaņas centram) līdz maksimāli pieļaujamai summai – 20 000 latu gadā. Tiesa, tik dāsnu ziedotāju ir salīdzinoši maz. Bet ir.

Augustā zem Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centra lupas nonāca partija Vienotība, kuras kasi papildinājuši ar Ekonomikas ministriju (EM) tieši un netieši saistīti cilvēki. Šīs ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce ir Vienotības politiķa un kampaņas vadītāja Edgara Jaunupa klasesbiedrs. J. Pūces māte Dace Pūce augusta sākumā ziedoja Vienotībai 20 000 latu, bet brālis Jānis Pūce pēc divām dienām – 8000 latu. Ziedotāju vidū ir vēl viena E. Jaunupa klasesbiedra sieva, kas strādā EM. Uz Neatkarīgās jautājumu, vai viņu nemulsina ziedojumi no klasesbiedra Pūces radiniekiem un šā fakta iespējamā interpretācija,  E. Jaunups neminstinoties un kodolīgi atbildēja: «Nē, mani nemulsina.» Viņš sacīja, ka ziedotāji esot turīgi cilvēki, kurus viņš pazīstot sen, D. Pūce esot advokāte ar 20 gadu pieredzi. «Loģiski, ka cilvēki saprot – partija jāatbalsta ne tikai vēlēšanu dienā. Kāpēc lai Dace Pūce neatbalstītu partiju, par kuru balso?» viņš piebilda.

KNAB pārbaudot visus partiju saņemtos ziedojumus. KNAB pārstāvis Andrejs Vitenburgs Neatkarīgajai atbild: «KNAB var darīt tikai to, kas noteikts likumā. Politiskajām partijām personas var ziedot tikai savu likumīgā veidā nopelnīto naudu. Ziedojumus un dāvinājumus politiskajām partijām un to apvienībām drīkst veikt fiziskas personas (..) no saviem ienākumiem, kuri gūti tajā pašā un iepriekšējos divos kalendārajos gados. Saskaņā ar likumu KNAB ir tiesības pieprasīt ziedotājam informāciju par tā ienākumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem, un, nepieciešamības gadījumā, apliecinājumu par attiecīgā ziedotāja finanšu avotu likumību.»

Par tā dēvēto ziedojumu starpniecību partijai draud naudas sods līdz 5000 latu, bet ziedotājam un starpniekam var likt samaksāt līdz 200 latu lielu soda naudu. Ja nelikumīgi veiktais ziedojums tiek atmaksāts

30 dienu laikā, sodu nepiemēro, jo darījums tiek uzskatīts par nenotikušu. Piemēram, partijai Saskaņa nācās atmaksāt pensionāru pāra 5000 latu ziedojumu, jo radās šaubas, vai šiem cilvēkiem ir gana daudz līdzekļu, lai varētu ziedot tūkstošus. Izteiktas aizdomas arī par Zatlera Reformu partijai ziedotajiem līdzekļiem, kurus iemaksājuši gados jauni cilvēki, kam nepieder uzkrājumi, kapitāldaļas vai īpašumi. Tomēr skaidrs arī tas, ka iespējamo starpniecības faktu ir grūti pierādīt, ja partijas ziedotājs nav bagāts, taču arī ne trūcīgs vai mazturīgs.

Avots: nra.lv