Ušakovs un Lembergs atzīti gan lokāli, gan nacionāli
Vismazāk par savu amatu (lasi, vēlētāju uzticības) pēc nākamā gada pašvaldību vēlēšanām zaudēšanu šobrīd jāsatraucas Rīgas un Ventspils pašvaldību vadītājiem Nilam Ušakovam un Aivaram Lembergam.
Viņi ir arī vienīgie Latvijas lielo pilsētu mēri, kuru darbību pārsvarā pozitīvi vērtē visā Latvijā, un to vēlētāju skaits, kuri par šiem politiķiem nav dzirdējuši, nepārsniedz viena procenta slieksni.
Milzīgā atpazīstamība gan neesot tieši saistāma ar politiķu paveikto vadītajā pašvaldībā, jo gan N. Ušakovs, gan A. Lembergs ir nacionāla mēroga politiskās figūras, kas ik nedēļu tiek tiražētas medijos, uzskata politologi.
Paziņojot par vienota saraksta veidošanu ar Rīgas vicemēra Andra Amerika vadīto partiju Gods kalpot Rīgai, galvaspilsētas mērs N. Ušakovs (Saskaņas centrs) jau iepazīstināja ar Latvijas faktu veiktās aptaujas rezultātiem, kas jaunajam politiķim solīja vieglu uzvaru. Tagad šos datus apliecinājuši arī socioloģisko pētījumu aģentūras SKDS septembrī pēc Neatkarīgās pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti.
Protams, N. Ušakova atpazīstamību veicina plašā publicitāte, taču, neraugoties uz pēdējā laika negatīvajām ziņām par nebūšanām Rīgas domē, 64% valsts iedzīvotāju un 79% rīdzinieku viņa darbu vērtē pozitīvi. Tiesa, salīdzinot ar pārējo aptaujā iekļauto pašvaldību vadītāju darba neatzinējiem, N. Ušakova negatīvais reitings nav pats zemākais, taču ar 14% rīdzinieku, kas viņa darbu vērtē negatīvi, viņš krietni atpaliek no Liepājas mēra Ulda Seska (33%) un Ventspils šobrīd no pienākumu pildīšanas atstādinātā vadītāja A. Lemberga (31%) darba kritizētāju skaita.
Neraugoties uz kuplo opozicionāru pulciņu, otrs atpazīstamākais un ieredzētākais sava elektorāta politiķis ir A. Lembergs. Kurzemē viņa darbu pozitīvi vērtē 56% aptaujāto, bet visā valstī – 55%. Interesanti, ka pretēji pētījumā vērojamajai tendencei A. Lembergam valstī neatbalstītāju skaits (29%) ir mazāks nekā viņa vēlēšanu apgabalā.
Politisko procesu novērotāji uzskata, ka šāds fenomens skaidrojams ar pozitīvajiem, pa valsti klejojošajiem stāstiem par sakopto pilsētu Baltijas jūras krastā, taču ikdienas dzīve, ar kuru saskaras vietēji, liekot būt mazliet skeptiskākiem.
Par cilvēku nevēlēšanos iedziļināties dažādās niansēs teic arī politologs Ivars Ījabs. «Jāsaprot, ka tie ļaudis, kurus ikdienā uztrauc šie jautājumi un kas kārām acīm sēž pie televizora vai lasa politiskos komentārus, ir samērā neliels iedzīvotāju segments,» uz citām vidējā elektorāta sadzīves prioritātēm norāda politologs. Turklāt gan A. Lembergs, gan N. Ušakovs necenšoties pārliecināt politikai sekojošos inteliģentus, bet pragmatiski veido sabiedriskās attiecības, lai piekļūtu cilvēkam, kam ir svarīgākas darīšanas par sekošanu politikai.
Trešajā Latvijas lielāko pilsētu topā ierindojas nule par iestāšanos Reformu partijā paziņojusī Daugavpils pašvaldības vadītāja Žanna Kulakova, viņas paveikto pozitīvi vērtē ceturtdaļa Latgales vēlēšanu apgabalā aptaujāto, bet neatbalsta 18%. Tomēr šķiet, ka par Ž. Kulakovu zina tikai Daugavpilī, jo no apgabalā aptaujātajiem trešdaļa politiķes vārdu nebija dzirdējuši.
Arī jelgavnieka Andra Rāviņa (Latvijas Zemnieku savienība) paveikto pozitīvi vērtē ceturtdaļa Zemgales vēlēšanu apgabalā aptaujāto, taču no populārāko pilsētas mēru trijnieka viņu izstūmis lielāks neatbalstītāju skaits – 18 %.
Piektais lielākais atbalstītāju skaits (23%) ir Liepājas pašvaldības vadītājam Uldim Seskam (Liepājas partija), taču viņš Latvijas lielo pilsētu vadītāju vidū spējis iedzīvoties arī lielākajā nedraugu pulkā – 33%. Šī ir arī aptaujā iekļauto politiķu neveiksmīgākā atbalstītāju un neatbalstītāju bilance.
U. Seskam seko rēzeknietis Aleksandrs Bartaševičs (Saskaņas centrs), kurš par savu nodomu skaidrību pārliecinājis 19% latgaliešu, bet nedraugos pulcējis vien 3%. Valmieras vadītāju Inesi Boķi Vidzemē šobrīd atbalsta 17%, bet otrreiz mēra krēslā viņu negribētu redzēt 12% vidzemnieku.
Dīvaini savu darbu plānojis Jēkabpils pašvaldības vadītājs Leonīds Salcevičs, jo viņa atbalstītāju un asāko kritizētāju pulks Zemgales vēlēšanu apgabalā ir identisks – 14%.
Neveiksmīgākais sabiedrisko attiecību speciālists šajā topā ir vienas no valsts iekārojamākajām pašvaldībām – Jūrmalas pilsētas mērs Gatis Truksnis. Mazs ir ne tikai viņa darba pozitīvi vērtējošo skaits (8,3%) un salīdzinoši liels kritizētāju īpatsvars (13%), bet viņam ir arī mazākais atpazīstamības koeficients.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk