• Tweet

Vairs tikai nedēļa atlikusi līdz ziemas saulgriežiem un zīmīgajam datumam, kuru pieņemts dēvēt par maiju pasaules galu. Lai gan jau sen ir pierādīts, ka patiesībā 2012. gada 21. decembrī tikai beigsies kārtējais maiju kalendāra cikls un sāksies jaunais cikls, tūrisma industrijai ažiotāža nākusi par labu. Miljoniem cilvēku šā gada nogali plāno pavadīt Centrālamerikā, apmeklējot dažādas maiju svētvietas un izcilas veiksmes (vai neveiksmes) gadījumā kļūstot par apokalipses aculieciniekiem. Par interesentu trūkumu nevar sūdzēties arī tās apdzīvotās vietas visā pasaulē, kas laikus attapušās pasludināt, ka tām izdosies izvairīties no pasaules gala.

Mundo Maya 2012

Amatpersonas pret pasaules gala pareģojumiem izturas samērā rezervēti, tomēr pat Meksikas toreizējais prezidents Felipe Kalderons aktīvi iesaistījās pagājušā gada nogalē izsludinātajā tūrisma kampaņā ar nosaukumu Mundo Maya 2012. Tās mērķis ir gada laikā pieciem Meksikas reģioniem – Čjapasai, Jukatanai, Kintana Roo, Tabasko un Kampečei – piesaistīt 52 miljonus tūristu no dažādām pasaules malām, raksta International Herald Tribune. Tas, vai šo uzdevumu būs izdevies izpildīt, noskaidrosies tikai pēc visas bilances savilkšanas nākamā gada sākumā, taču Meksikas tūrisma industrijas pārstāvji jau tagad berzē rokas. Gandrīz pilnībā rezervētas vietas lielākajā daļā viesnīcu, turklāt tas attiecas gan uz augstākās klases kūrortiem tā dēvētājā Maiju Rivjērā, gan uz hosteļiem Tabasko štata mazpilsētās. Ja kādam ienāks prātā par ceļojumu uz Meksiku izšķirties pašā pēdējā brīdī, naktsmītnes vēl ir atrodamas, taču jārēķinās, ka tās izmaksās krietni dārgāk nekā citos gados. Piemēram, amerikāņu māksliniece Seleste Oda jau 2008. gadā uz trim šā gada decembra dienām rezervēja divistabu numuriņu Mayaland kūrortā, samaksājot 1500 dolāru. Pašlaik analoģisku apartamentu īres maksa ir pieaugusi līdz 4320 dolāriem.

Meksikas piedāvājums ir patiešām plašs, un maģisko datumu attiecīgās noskaņās iespējams sagaidīt daudzviet, sākot ar Tapačulu Klusā okeāna piekrastē un beidzot ar Kankunu, kas atrodas pie Atlantijas okeāna. Lielākā uzmanība, protams, tiks pievērsta daudzajiem maiju arhitektūras pieminekļiem, kas saglabājušies Meksikā. Nav pārsteigums, ka svinību epicentrā nokļuvis nelielais Tortuguero ciematiņš Tabasko štatā, jo tieši tur arheoloģisko izrakumu laikā pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados tika uzieta akmens plāksne ar seno maiju kalendāru. Tagad tā aplūkojama Tabasko štata vēstures muzejā, bet izrakumu vietā visu decembri notiek maiju vēstures speciālistu konferences un lekcijas, kurās sensāciju kārajiem tūristiem tiek skaidrots, ko tad īsti nozīmē maiju kalendāra cikla beigas. Vairāk par maiju vēsturi iespējams uzzināt arī jaunajos muzejos, kas šovasar vēra durvis Kankunā un Meridā. Jāatgādina, ka tieši netālu no Meridas atrodas leģendārā Čičenicas piramīda, un 21. decembrī tās piekājē tiks rīkota svinīga maiju kalendāra jaunā cikla sagaidīšanas ceremonija.

Tūristiem tiek piedāvātas ekskursijas arī uz citām maiju senvietām, turklāt to laikā organizēti arī maiju rokdarbu apmācības kursi, folkloras grupu koncerti, izglītojošas lekcijas un līdzīgi pasākumi, kuru mērķis ir novērst uzmanību no pasaules gala gaidīšanas un vairāk pievērsties maiju vēsturei. Tomēr no pasaules gala tēmas neizbēgt – vairākās Meksikas pilsētās, piemēram, Tapačulā, jau pērnā gada nogalē tika uzstādīti lieli pulksteņi, kas skaita laiku līdz 21. decembrim. Uksmala, Kabaha, Sajila, Labna – maiju senvietu, kurās sagaidīt ziemas saulgriežus, netrūkst, un plašāku informāciju par tām iespējams atrast Mundo Maya 2012 oficiālajā mājaslapā http://www.mayadiscovery.com/.

Lielā notikuma gaidās ar īpašajiem piedāvājumiem nākuši klajā arī greznie Kankunas un Plaja del Karmenas kūrorti. Līdz šim tie darīja visu iespējamo, lai tūristi maksimāli daudz laika pavadītu viesnīcās, taču tagad tiek piedāvāta plaša ceļojumu programma, piemēram, netālu esošās Tulumas senpilsētas drupu apmeklēšana. Spriežot pēc visa, pašu kūrortu administrācijas ir pārliecinātas, ka nekāds pasaules gals nepienāks – pretējā gadījumā taču viesnīcu klientiem netiktu piedāvāts savas fotogrāfijas un vēstījumus ievietot īpašās laika kapsulās, kuras plānots atvērt pēc 50 gadiem.

Pasaules gals U2 pavadījumā

Citās reģiona valstīs – Gvatemalā, Belizā, Salvadorā un Hondurasā – maiju senvietu nav tik daudz kā Meksikā, tās arī nav tik pienācīgi izreklamētas, taču no izklaides viedokļa pašas grandiozākās svinības gaidāmas Gvatemalā. Tikalas senpilsētā rīkotā samita Cilvēces jaunā rītausma kulminācija būs 21. decembrī paredzētais koncerts, kurā paredzējuši uzstāties rokgrupa U2, Brūss Springstīns un Eltons Džons. Biļešu skaits uz šo lielkoncertu gan ir ierobežots – amatpersonas labi saprot, ka pārāk liels ļaužu pieplūdums var nodarīt kaitējumu daudzus gadsimtus vecajām drupām.

Gvatemalas Tūrisma institūts, kas lēsis, ka šogad valsti varētu apmeklēt 2 miljoni tūristu (par 8% vairāk nekā 2011. gadā), uzsvaru licis uz faktu, ka vairāk nekā puse no 15 miljoniem valsts iedzīvotāju ir maiju pēcteči.

20. un 21. decembrī paredzēti ceremoniāli pasākumi 13 arheoloģisko izrakumu vietās un tūrisma objektos, bet valsts prezidents Otto Peress ar savu klātbūtni iecerējis pagodināt koncertu Tikalā.

Interesentus cenšas piesaistīt arī kūrorti, kas atrodas gleznainā Atlitlana ezera krastos. Tiesa, paši iezemieši ar oficiālo svinību programmu nav īpaši apmierināti, uzskatot, ka tajā pārāk liels uzsvars likts uz popkultūras kultivēto misticismu un maģiju. «Pasaule, īpaši daudz neiedziļinoties problēmā, ir pieņēmusi dīvaino maiju kalendāra interpretāciju Holivudas izpratnē. Visi ir aizmirsuši to, ka maiju kultūrā zinātnieki nav tas pats, kas pareģi. Tāpēc ir kļūdaini pieņemt, ka viņi būtu izteikuši kādus pareģojumus,» sarunā ar AFP skaidrojis Gvatemalas indiāņu aktīvists Alvaro Pops. Tāpēc seno maiju pēcteči nolēmuši sarīkot alternatīvas svinības – viņi pulcēsies savās svētvietās un atzīmēs ziemas saulgriežus saskaņā ar senajiem rituāliem. Tiesa, bizness paliek bizness, un arī uz šiem pasākumiem tūristi ir ļoti gaidīti.

Ko piedāvāt ir arī nelielajai Belizai, kas izlaidusi īpašas 25 dolārus vērtas tūristu kartes, ar kurām nedēļas laikā iespējams apmeklēt ievērojamākās arheoloģisko izrakumu vietas Belizā – Altunhu, Bārtonkrīkas alas un Karakolu. Izņēmuma kārtā Belizas Nacionālais kultūras un vēstures institūts atļāvis ierīkot nometnes Karakolas svētvietā, lai interesenti varētu sagaidīt ziemas saulgriežu saullēktu. Tomēr arī šajā gadījumā vietu skaits ir ierobežots un biļetes sen jau beigušās. Tāpat lielu atsaucību izpelnījusies iespēja salaulāties Altunhas svētvietā. Ceremonija, kurā tika salaulāti 35 laimīgie pāri, notika citā maģiskajā datumā – 12. decembrī (12.12.12.), un, kā ar nelielu ironijas devu paziņojuši pasākuma organizētāji, jaunajiem pāriem būs laiks izbaudīt medusmēnesi, pirms vēl pienāks solītais pasaules gals. Jāpiebilst, ka laulību ceremonija un tai sekojošais kāzu ceļojums nav bijis lēts prieks – tas izmaksājis no 14 000 līdz 24 000 dolāru pārim. Īpašs Maiju ziemas saulgriežu piedāvājums ir arī vienam no Belizas lepnākajiem kūrortiem Čākrīkai, bet aktīvās atpūtas cienītājiem paredzēts Pastardienas brauciens (La Ruta Maya) jeb 2300 kilometru garš velopārbrauciens cauri visai Centrālamerikai, kas 20. decembrī noslēgsies Karakolā.

Hondurasā ir tikai viena liela maiju senvieta – Kopana, kas atrodas netālu no robežas ar Gvatemalu. Taču varas iestādes ieguldījušas lielus pūliņus tās reklamēšanā, nodēvējot Kopanu par Maiju pasaules Atēnām un rēķinoties, ka šā gada laikā to apmeklēs līdz pat ceturtdaļmiljonam tūristu. Uz ceremoniju plānojis ierasties arī prezidents Profirio Lobo. Dažas maiju senvietas ir arī Salvadorā – Tacumalā un Hoija de Serenā 21. decembrī ieplānotas uguņošanas un lāzeršovi, bet šo apdzīvoto vietu administrācijas saulgriežu nakti pozicionē kā lieliskāko laiku, kad vērot zvaigznes.

Slēgtais patvērums Francijā

Pieņemoties spēkā ar pasaules galu saistītajai ažiotāžai, visas pasaules iedzīvotāji uzzinājuši nelielā Francijas ciematiņa Bugarašas nosaukumu. Šajā miestiņā, kas atrodas Karkasonas municipalitātē Pireneju piekājē, dzīvo tikai 176 cilvēki, kuri tagad patiešām ir pasaules gada gaidās – ufologu sabiedrībā izplatījies pieņēmums, ka Bugaraša ir viena no tām retajām pasaules vietām, kuru apokalipse neskars. Ja precīzāk – viņi uzskata, ka Bugarašas kalna dzīlēs ir noslēpts citplanētiešu kosmosa kuģis, ar kuru atnācēji īsi pirms katastrofas evakuēs tos, kuri ieradušies Bugarašā.

Šādus apgalvojumus, protams, iespējams uzskatīt par joku, taču Bugarašas mēram Žanam Pjēram Deloram smiekli nenāk – jau kopš vasaras ciematniekiem ir darīšana ar dažādiem dīvainīšiem, kas kalna piekājē slej teltis un ierīko mītnes treileros. Tuvojoties 21. decembrim, šādu cilvēku skaits strauji pieaug, turklāt Bugarašas virzienā iecerējuši doties ne tikai citplanētiešu teorijas piekritēji, bet arī žurnālisti un vienkārši ziņkārīgie. Pēc tam, kad Ž. P. Delors aplēsis, ka ciematiņu varētu apsēst pat 100 000 pasaules gala gaidītāju, viņš uz laika periodu no 18. līdz 23. decembrim to pasludinājis par slēgto zonu. Tās ievērošanu kontrolēs desmitiem policistu, kuriem nepieciešamības gadījumā gatava doties palīgā arī armija. Tiesa, savas dividendes ciematnieki nav laiduši garām, veiksmīgi tirgojot pašdarināto vīnu ar nosaukumu Pasaules gals un par astronomiskām summām izīrējot interesentiem savus šķūnīšus vai atļaujot celt teltis uz savas zemes.

Pasaules gala nebūšot arī Turcijā – Seļčukas pilsētiņā un no tās sešus kilometrus esošajā Širindžas ciematā. Tā vismaz apgalvo organizācija Blue Energy Group, pateicoties kurai bizness abās apdzīvotajās vietās uzplaucis. Tiesa, tik liela ažiotāža kā Bugarašā šeit nav novērojama – laikam tāpēc, ka izvairīšanās no pasaules gala netiek skaidrota ar citplanētiešu iejaukšanos. Godīgi sakot, tā netiek skaidrota nekā, gluži tāpat kā Serbijas Rtaņas kalna piekājē un Krievijas Kalnu Altajā. Arī tur vietējās amatpersonas vienkārši paziņojušas – ja vēlaties izvairīties no pasaules gala, brauciet pie mums. Un cilvēki arī brauc…

Avots: nra.lv /Māris Krūmiņš