• Tweet

Aplipis ar dažādu uzņēmumu kapitāldaļām, arī informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē, vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs valsts datorsaimniecībā organizē revolūciju.

To, ka pārmaiņas ir nepieciešamas, atzīst arī citi nozares spēlētāji, taču veids, kā tās pieteiktas, neesot pieņemams. Valdībā iesniegtais E. Sprūdža ziņojums Par informācijas tehnoloģiju pārvaldības, infrastruktūras un informācijas sistēmu attīstības optimizāciju valsts pārvaldē ir sešas lappuses garš, tas liek uzdot jautājumus, rada pārpratumus, bet nesniedz atbildes. Tāpēc vairākas profesionālās organizācijas ziņojumu, pretstatā Ministru kabinetam, neatbalstīja un arī nekavējās publiski par to paziņot. Ministrs savukārt apvainojās un tagad savā mājaslapā edmundssprudzs.com apsaukā Latvijā strādājošos IT uzņēmumus par «piegādātāju karteli». «Ieinteresētu piegādātāju grupas diktāts man nav un nebūs nedz pieņemams, nedz saistošs,» puiciskā patosā sauc ministrs.

 Valsts, tās institūcijas un uzņēmumi ir vislielākie IT produktu patērētāji, un privātā sektora ieinteresētība to tēriņos ir likumsakarīga. Tikmēr paša ministra atrašanās abās ierakumu pusēs ir pretrunīgi vērtējama. Stājoties amatā, E. Sprūdžs vēstīja, ka darīs visu, lai uz viņu nekristu interešu konflikta ēna. Un tomēr tā nekur nav izgaisusi. IT uzņēmums Hansa World Latvija, pārdēvēts par Sensum Solutions, joprojām nav pārdots. Pērnā gada beigās E. Sprūdžs nodibināja vēl vienu firmu – Lobyte. Ar ko tā īsti nodarbojas, ministrs Neatkarīgajai nepaskaidro: «Kaut kas jau tur notiek.» Dalību valsts un pašvaldību konkursos viņa uzņēmumi gan apturējuši, līdz ar to aizdomām par interešu konfliktu, pēc viņa domām, neesot pamata.

 Valsts IT saimniecības reformēšana tiek sākta gandrīz skandalozā neuzticības gaisotnē. Komentējot ministra līdzšinējo uzvedību, Microsoft Latvia pārstāvniecības vadītājs Ēriks Eglītis ir diplomātisks: «Negribas ticēt, ka tā ir apzināta personisku interešu virzīta darbība. Drīzāk nespēja laika trūkuma dēļ iedziļināties šajā sarežģītajā problemātikā.»

 Iekšā – Gazas sektorā

 Nobažījies ir arī jaunieceltais valsts sekretāra vietnieks Arnis Daugulis – uzņemoties galvenā valsts IT saimniecības reformatora un vienlaikus konfliktējošo pušu samierinātāja lomu, sajūta esot tāda, ka ar cīņai paceltu karogu jādodas iekšā Gazas sektorā. Turklāt šo uzdevumu apgrūtinot informācijas trūkums. «Tas patiešām nav normāli – es kā IT direktors nevaru atbildēt, cik daudz naudas valsts tērē savu IT sistēmu uzturēšanai. Un pat uz tik vienkāršu jautājumu, cik valsts pārvaldē ir datoru, ne!»

 Saimniecība ir sadrumstalota. Katra institūcija un iestāde īsteno individuālus risinājumus, uztur savus tīklus un serverus, pērk programmu licences, pati organizē konkursus, un var tikai pieņemt, ka tas valstij izmaksā vairāk nekā tad, ja IT pārvalde būtu vienota. Kā piemēru A. Daugulis e-pasta sistēmu, kas katram resoram ir sava, taču tehnoloģiski neesot šķēršļu, lai tā būtu kopīga.

 E. Sprūdža ziņojumā centralizācija ir atslēgas vārds, tomēr A. Daugulis ir piesardzīgs: «Centralizācija notiks tikai tad, ja no tās būs ekonomiskais efekts.» Turklāt centralizācijā slēpjas arī risks, proti, informācijas tehnoloģiju koncentrācija vienās rokās var radīt viena piegādātāja monopolstāvokli. Uz to norāda Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija (LIKTA).

 Bažas par kroplu konkurenci

 IT revolūcijas uzdevumi ministrijai noformulēti valdības protokollēmumā: pirmkārt, jāuzliek uz papīra valsts IT pārvaldības organizatoriskais modelis; otrkārt, jāiesniedz priekšlikumi par koplietojamo IT pakalpojumu centra izveidi; visbeidzot – jānāk klajā ar idejām par valsts informācijas sistēmu attīstības projektu centralizāciju.

 Valdības sociālie partneri optimizācijas idejām konceptuāli piekrīt – gan Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA), gan LIKTA. Taču pārāk daudz ir neskaidrību. Piemēram, par jaunveidojamo valsts IT pakalpojumu centru. Privātie komersanti satraucas, ka valsts tagad līdīs viņu lauciņā, ražojot un tirgojot eksportam kaut kādus IT produktus. Tas būtu pretrunā ar brīvā tirgus principiem un kropļotu konkurenci. A. Daugulis ministrijas vārdā šādas ambīcijas noliedz. Pārpratumu radījis ziņojuma lakonisms.

 Jāmaksā ir par visu

 Iespējams, pamata nav arī bažām, ka optimizācijas gaitā tiks iekodēti kādi principi, kas radīs noteiktiem produktiem vai uzņēmumiem priekšrocības. Un tomēr tādas bažas pastāv. Neatkarīgās avots no IT nozares vides skaidro, ka visizdevīgākais bizness ir pārlikt tehnoloģijas no vienas uz otru, pat ja vajadzības nav. Šobrīd tāda ideja vēl neizskan, bet 2009. gada beigās pat tika veikti aprēķini, cik valstij izmaksātu pavēle obligātā kārtā pāriet no slēgtā uz atvērtā koda programmatūru, un tika iegūts skaitlis 39 miljoni – teju divreiz vairāk, nekā tobrīd pēc atbildīgās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas aprēķiniem gadā tika tērēts valsts IT uzturēšanai.

 Jāatgādina, ka ministrs E. Sprūdžs pats ir dedzīgs atvērtā koda programmatūras aizstāvis un iepriekš darbojās arī LATA valdē, sludinot, ka valsts varētu ietaupīt miljonus, ierobežojot komercproduktu patēriņu. Taču tas ir stereotips, ka atvērtais kods ir sinonīms bezmaksas programmatūrai. To Neatkarīgajai uzsver arī Oracle pārstāvniecības vadītājs Latvijā Guntis Kalniņš (un Oracle līdztekus komercproduktiem pieder bez maksas lejuplādējamā programma Open Office). Cita lieta, ka valstij noteiktos segmentos, iespējams, būtu izdevīgi izmantot arī atvērtā koda programmas. Šī ideja joprojām esot aktuāla un, iespējams, tikšot apspriesta plānošanas dokumentos, pieļauj G. Kalniņš.

 Otra IT milža Microsoft pārstāvis Ēriks Eglītis uzsver, ka valsts IT pārvaldei šobrīd būtu jātiek galā ar divām svarīgākām problēmām. Panākt, lai sistēmas sastāvdaļas spētu savstarpēji sadarboties, kā arī formulēt tālāko attīstību. Savukārt tam, vai programmu pirmkods ir pieejams tikai tās izstrādātājam, pircējam vai visiem pēc kārtas, neesot izšķirošas nozīmes. «Ir pareizi jākonstruē iepirkumi!» secina Ē. Eglītis.

 Un, lai mācētu iepirkt to, kas vajadzīgs, turklāt par pareizo cenu, valstij nepieciešams kļūt gudrākai IT jomā. Tam piekrīt ministrijas valsts sekretāra vietnieks A. Daugulis. Īstermiņā komersantiem varbūt pat esot izdevīgs nekompetents pasūtītājs, ar ko iespējams manipulēt līgumsarunās, taču valsts tāda vairs negrib būt.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne