Šķelšanās var vājināt pensionārus
Latvijas Pensionāru federācijā (LPF) notikušas pārmaiņas – uz kuru pusi un kādu iespaidu tās atstās uz lielās organizācijas nākotni, rādīs laiks. Latgales Pensionāru apvienība nolēmusi atšķelties no federācijas un plāno dibināt citu pensionāru spēku, kuram būtu pārstāvniecība arī galvaspilsētā.
Latgales Pensionāru apvienības vadītāja Zofija Zujeva Neatkarīgajai paskaidro, ka Latgales pensionāri kopumā neesot bijuši apmierināti ar LPF vadības stilu, jo Latgale neesot pietiekami uzklausīta. «Iespējams, Rīgā domā, ka mēs neko nesaprotam, tomēr mums ir organizācijas visos Latgales novados, un, ja nepieņem mūsu viedokli un kritiku, tad neredzam, kā mēs varam sadarboties,» skaidro Z. Zujeva. Ar kādiem LPF lēmumiem latgalieši nav bijuši mierā? Vispirms jau pensiju samazināšana 2009. gada vasarā – pensionāri tam kopumā nepiekrita, taču viedoklis tika izteikts par visiem. «Mums arī nepatika, ka visu pensionāru vārdā slēdz vienošanās ar partijām pirms vēlēšanām,» sīkākos komentāros Z. Zujeva nevēlas iedziļināties, taču uzsver, ka Latgales Pensionāru apvienība vienmēr ir bijusi neatkarīga organizācija, bet ar LPF bijis sadarbības līgums. Z. Zujeva norāda, ka plānots veidot kādu alternatīvu LPF, kam būtu pārstāvniecība arī Saeimā, valdībā, kuras viedokli ņemtu vērā. «Vēlamies būt uzklausīti,» secina Z. Zujeva.
LPF ir lielākā pensionāru organizācija Latvijā, kas deklarējusi, ka pārstāv visu Latvijas pensionāru intereses un viedokli. Tā ir nozīmīgākā organizācija, ar kuru rēķinās valdība un Saeimas deputāti. Organizāciju jau vairākus gadus vada Aina Verze, kas stājās amatā mūžībā aizgājušā profesora Jāņa Porieša vietā.
«Par šo situāciju man jāsaka – diemžēl,» pensionāru organizāciju šķelšanos vērtē pensionāru organizācijā nesen kā ienākušais Andris Siliņš, kurš tagad vada LPF valdi. «Nesaskaņas brieda jau pusgadu, un tam pamatā ir arī diemžēl personiskas antipātijas. Uzskatu, ka tā ir liela muļķība. Liela enerģija tiek izšķiesta strīdos, ko varētu ieguldīt produktīvā darbā.» Ne vienmēr citas organizācijas saprot, ar ko nodarbojas LPF, ka tas ir smags darbs pie likumiem, dokumentiem, secina A. Siliņš, jo par daudziem lēmumiem, piemēram, to, ka pensionāri joprojām saņem pensiju piemaksas, jāpateicas tieši LPF. Tomēr viņš pieļauj, ka latgaliešu rīcība pasteidzinās pārmaiņas LPF, kurai ļoti nepieciešami jauni spēki. «Pensionāriem jābūt vienotiem, bet šādas šķelšanās vājina,» secina A. Siliņš.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk