Saskaņas centrs vērsīsies Satversmes tiesā par valsts budžetas izstrādes principiem
Apvienība “Saskaņas centrs” (SC) vērsīsies Satversmes tiesā (ST) ar pieprasījumu atzīt par neatbilstošiem Satversmei grozījumus likumā par budžeta un finanšu vadību, kam bija jāparedz neatkarīgo iestāžu tiesības tikt saklausītām valdībā.
Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers nodeva šo likumu Saeimai otrreizējai caurskatīšanai, jo tika saņemti iebildumi no iestādēm, kuru neatkarība ir noteikta Satversmē, konkrēti no Augstākās tiesas un Valsts kontroles. Taču šā gada 14.jūlijā Saeima pēdējā lasījumā apstiprināja izmaiņas likumā “Par budžeta un finanšu vadību”.
2010.gada 25.novembrī Satversmes tiesa atzina iepriekš pieņemto likuma redakciju par neatbilstošu Satversmei tajā daļā, kas skar neatkarīgo iestāžu tiesības tikt saklausītām valdībā, kad izskata to pieteikumus uz finansējumu. Saeima veica grozījumus likumā, taču arī saskaņā ar jauno redakciju valdībai ir tiesības ignorēt neatkarīgo iestāžu finanšu pieprasījumus.
“14.jūlijā Saeima apstiprināja grozījumus likumā “Par budžeta un finanšu vadību”, neņemot vērā prezidenta iebildumus. Tāpat kā līdz šim, valdība faktiski var ignorēt to iestāžu finanšu pieprasījumus, kuru neatkarība ir nostiprināta Satversmē, piemēram, Valsts prezidenta kanceleja, Augstākā tiesa, Satversmes tiesa, Valsts kontrole un Tiesībsarga birojs. Tā valdība var izdarīt spiedienu uz šīm iestādēm, kas nav pieļaujams,” paskaidroja SC Saeimas deputāts Igors Pimenovs. “Tāpēc mēs gatavojam pieteikumu Satversmes tiesai ar prasību atzīt grozījumus likumā “Par budžeta un finanšu vadību” par neatbilstošiem Satversmei,” uzsvēra Pimenovs.
Jāatgādina, ka 14.jūlijā Saeima bez izmaiņām pieņēma Zatlera otrreizējai caurlūkošanai nodotos grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību, kas nepieciešami, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu saistībā ar konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga budžeta neatkarību.
Saeima apstiprināja grozījumus likumā tādā redakcijā, kādu parlaments pieņēma 26.maijā. Zatlers 3.jūnijā Saeimas pieņemto likumu nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai, lūdzot uzklausīt un izvērtēt Tieslietu padomes, kā arī citu iesaistīto institūciju viedokļus un priekšlikumus.
Valsts prezidents iepriekš saņēma Valsts kontroles, Augstākās tiesas un Tieslietu padomes iebildumus pret likuma saturu, kuros pausts, ka 26.maijā Saeimas pieņemtais likums nenodrošina Satversmes tiesas sprieduma izpildi un vēl vairāk ierobežo konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga biroja budžeta pieprasījumu procesu. Šim viedoklim Valsts prezidenta kancelejas rīkotajā sanāksmē par iespējamu likuma caurlūkošanu pievienojās arī tiesībsargs un Satversmes tiesas pārstāve.
Augstākā tiesa papildus norādīja, ka pieņemtais likums neatbilst varas dalīšanas principam un vērtējams kā izpildvaras nesamērīga iejaukšanās neatkarīgas tiesu varas darbībā.
Saeima 26.maijā otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību, kas liek valdībai, sagatavojot valsts budžetu, uzklausīt neatkarīgo iestāžu viedokli par attiecīgo institūciju finansējumu un aizliedz Ministru kabinetam bez saskaņošanas grozīt to budžeta pieprasījumus.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Progresīvie prasa Siliņai un Kozlovskim skaidrot apstākļus, kas saistīti ar Pjotra Avena pilsonību
Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju...
Lasīt tālākStingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas stingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību. Patlaban...
Lasīt tālākStambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākKonkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālāk