• Tweet

Ar katrām Saeimas vēlēšanām sarakstu kļūst mazāk, tomēr partiju priekšvēlēšanu cīņa kļūst – jo gadu, jo sīvāka. Tam par iemeslu ir gan tas, ka arvien retāk vēlētāji pieņem emocionālus lēmumus, gan arī tas, ka līdz ar stingrajiem priekšvēlēšanu reklāmas ierobežojumiem partijas cenšas sevi popularizēt kompromatu cīņās un agresīvā konfrontācijā.

11. Saeimas vēlēšanām sevi pieteikušas 13 partijas. Piecas no tām strādājušas iepriekšējā sasaukuma parlamentā, kuru tauta – pirmo reizi Latvijas vēsturē –izlēma atlaist, savukārt astoņas organizācijas līdzšinējā Saeimā nebija pārstāvētas.

No astoņiem jaunpienācējiem vienu, t. i., Zatlera Reformu partiju (ZRP) var saukt par vēlēšanu projektu, jo tā tika izveidota tikai īsi pēc referenduma un līdz šim vēl nav paguvusi sevi pierādīt ar konkrētiem darbiem. ZRP vadību ir uzņēmies kādreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš maija beigās kļuva par tautas nobalsošanas iniciatoru.

Tikmēr divas organizācijas – Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), kā arī Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) – ir vairākumam vēlētāju jau labi pazīstamas partijas ar ievērojamu darba pieredzi, arī parlamentā. Neraugoties uz vērā ņemamu priekšvēsturi, abām šīm partijām jau ilgāku laiku nav izdevies iegūt jaunu uzrāvienu, lai atgūtu kādreizējo vēlētāju atbalstu.

Sešus gadus lielajā politikā nav izdevies atgriezties arī 1991. gadā dibinātajai Kristīgi demokrātiskajai savienībai (KDS), kuras pārstāvji, savulaik sadarbojoties gan ar Latvijas Pirmo partiju, gan ar zaļajiem un arī zemniekiem, ir strādājuši vairākos parlamentos. Viens no redzamākajiem KDS cilvēkiem šajās vēlēšanās būs Armands Agrums, kurš ar otro kārtas numuru startēs Rīgas vēlēšanu apgabalā. Savulaik Jaunā laika biedrs A. Agrums kļuva bēdīgi slavens ar konfliktsituāciju pēc viņa atlaišanas no Rīgas Kurzemes rajona izpilddirektora posteņa.

Eksperti atzīst, ka līdz ar 10. Saeimas vēlēšanām Latvijas politiskajā vidē aizsākās partiju apvienošanās ēra, kad vairākas spēcīgas organizācijas izlēma apvienot spēkus. Šīs tendences rezultātā pērn cīņu par vietu parlamentā uzsāka vismazākais partiju skaits kopš Latvijas neatkarības atgūšanas gadiem. 2010. gadā par iespēju pietuvoties varai cīnījās analogs sarakstu skaits, kāds tas būs arī šoruden – 13. Tikmēr, piemēram, 8. Saeimas vēlēšanās startēja 20 sarakstu, arī tādas apvienības kā Krievu partija un Latviešu partija. Savukārt 7. Saeimas vēlēšanās sarakstu bija vēl vairāk – uz vietām parlamentā pretendēja 21 politiskā organizācija, to vidū Zīgerista partija, Helsinki-86 un Sociāldemokrātiskā sieviešu organizācija. Vislielākais sarakstu skaits vēlētājiem tika piedāvāts pirmajās neatkarības gadu vēlēšanās, kad savus deputātus 5. Saeimas vēlēšanām pieteica 23 partijas.

Arī šoruden gaidāmajās ārkārtas vēlēšanās vēlētājiem būs iespēja nobalsot par neparastām politiskajām organizācijām, piemēram, par partiju Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām, ko dibinājusi Virsmāte jeb Ventspils dziedniece Anita Pukaļeva. Tāpat uz iekļūšanu 11. Saeimā cer Pēdējā partija, kas tika dibināta īsi pirms iepriekšējām vēlēšanām, kā arī Tautas kontrole un partija Par prezidentālu republiku.

***

Eksperta viedoklis

Jurģis Liepnieks, polittehnologs:

– Tam, ka partiju priekšvēlēšanu cīņas ar katrām vēlēšanām kļūst arvien sīvākas, ir vairāki iemesli. Pirmām kārtām katras vēlēšanas balsotājiem ir mācību stunda. Cilvēki secina un vairs nepieļauj tādas kļūdas kā emocionāli balsojumi par dīvainiem projektiem. Sabiedrībai kļūstot izglītotākai un iegūstot demokrātijas pieredzi, balsotāji apzinās, ka nav jēgas balsot par šaubīgiem jaunveidojumiem ar eksotiskām idejām un bez pieredzējušiem līderiem. Arī paši politiķi apzinās, ka, sabiedrībai mainoties, vairs nav jēgas iesniegt sarakstus bez ideoloģiska seguma. Turklāt līdz ar stingrākiem noteikumiem priekšvēlēšanu aģitācijai partijas ir spiestas meklēt jaunus pašreklāmas veidus. Ja iepriekš partijas pirms vēlēšanām domāja par to, kādu dziesmu izvēlēties reklāmas sižetam un kurā pļavā labāk to filmēt, tad tagad tās meklē kompromatus par saviem konkurentiem un cenšas agresīvi konfrontēties ar oponentiem, jo arī tā ir pašreklāma.

Avots: nra.lv