• Tweet

Pēc pašvaldību vēlēšanām publicēti pirmie sabiedriskās aptaujas dati par partiju reitingiem maijā, kuros joprojām pirmo vietu saglabā Saskaņas centrs (SC). Šī politiskā spēka popularitāte nu jau ilgāku laiku nevienu neizbrīna.

Savukārt neizpratni dažos radot fakts, ka Nacionālā apvienība, kas aizvadītajās vēlēšanās visā Latvijā ieguva aptuveni 16% vēlētāju atbalstu, Latvijas faktu (LF) veiktajā aptaujā atkal noslīdējusi krietni zem 10% atbalsta atzīmes.

Saskaņā ar LF veiktās aptaujas rezultātiem, ja Saeimas vēlēšanas notiktu šodien, lielāko vēlētāju atbalstu gūtu SC. Par šo politisko spēku nobalsotu 26% vēlētāju. Otrs atbalstītākais politiskais spēks ir Vienotība ar 14,6% balsstiesīgo atbalstu, bet trešajā vietā ar 8,1% ierindojas Zaļo un zemnieku savienība.

Piecu procentu barjeru pārsniegtu arī Nacionālā apvienība, par kuru balsotu 6,1% vēlētāju, kas ne tuvu nav salīdzināms ar uzplaukušo popularitāti pašvaldību vēlēšanās. Turklāt, ja, salīdzinot ar aprīli, maijā partiju reitinga pirmajam trijniekam atbalstītāju skaits audzis, tad Nacionāla apvienība ir vienīgā 5% barjeru pārsniedzošā partija, kuras reitings, salīdzinot ar aprīli, ir sarucis (par 1,8 procentpunktiem). Apvienība ir arī vienīgā partija, kuras reitings kritis trīs mēnešus pēc kārtas.

Jau tradicionāli zemi reitingi ir Reformu partijai, kas jau ilgu laiku sabiedriskajās aptaujās nespēj savākt nepieciešamos 5% vēlētāju atbalsta. Par šo kādreiz vēlētāju teju dievināto politisko spēku maijā būtu balsojuši vien 2,5% balsstiesīgo.

Tomēr sazvērestību teorijas cienītājiem vilties liek sociologa Arņa Kaktiņa atgādinājums, ka politisko spēku gūtais atbalsts pašvaldību un Saeimas vēlēšanās nav salīdzināms.

«Tie, kam nav galīgi švaki ar atmiņu, atcerēsies, ka mums vienā dienā ir bijušas gan Saeimas un pašvaldību vēlēšanas, gan Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Oficiālie vēlēšanurezultāti parādīja, ka cilvēki balsoja par dažādām partijām dažādās vēlēšanās vienā dienā,» saka sociologs.

Tādēļ neesot pamatoti prognozēt Saeimas vēlēšanu rezultātus, balstoties uz pašvaldību vēlēšanās gūtajiem, jo vēlēšanu rezultāti līdz šim nepārprotami parādījuši, ka iedzīvotāju atskaites sistēmas Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir dažādas.

To, ka starp Saeimas un pašvaldību vēlēšanu rezultātiem meklēt korelāciju nav pamata, atzīst arī politologs Ivars Ījabs. «Atbalstīt partiju hipotētiskās Saeimas vēlēšanās, kas nav tuvākajā laikā, un balsot par cilvēkiem savā pašvaldībā, no kuriem tikko esi saņēmis reklāmas bukletus pa pastu vai redzējis televīzijā, tās ir divas dažādas lietas,» saka politologs.

Saskaņā ar politologa redzējumu LF aptaujas rezultāti tikai vēlreiz apliecina to, ka Nacionālās apvienības izraušanās uz otro vietu Rīgas domes vēlēšanās ir saistāma ar nepārliecinošo Vienotības piedāvājumu.

«Tagad tas viss ir pagājis, un reitings uz hipotētiskajām Saeimas vēlēšanām saglabājies tas pats vecais. Bet tas nenozīmē, ka pašvaldību vēlēšanās notikušais nevar atkārtoties arī Saeimas vēlēšanās, ja Vienotība, veidojot sarakstu un kampaņas stratēģiju, rīkosies tikpat neapdomīgi,» teica I. Ījabs.

***

Vēlētāju atbalsts partijām, ja vēlēšanas notiktu šodien (%)

Marts Aprīlis Maijs

Saskaņas centrs 23,9 21,1 26

Vienotība 15,4 13,9 14,6

Nacionālā apvienība 9,2 7,8 8,1

Zaļo un zemnieku savienība 6,8 7,9 6,1

Avots: Latvijas fakti

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis