• Tweet

Latvijā dzīvojošo citu tautību cilvēku pastiprinātu vēlmi naturalizēties ietekmē liela mēroga procesi, piemēram, valsts iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) vai pievienošanās Šengenas zonai. Iespējamais referendums par krievu valodu vismaz pagaidām naturalizācijas procesu nav ietekmējis.

Pērn novembrī, tikko sākās diskusijas par vai pret šo referendumu, pieteikumu skaits tiešām kļuvis mazāks, bet decembrī atkal izlīdzinājies iepriekšējā līmenī, informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs.

Pēc PMLP datiem, 2011. gadā naturalizācijas kārtībā Latvijas pilsonībā uzņemti 2467 cilvēki, kas ir par aptuveni pieciem procentiem (apmēram 100 cilvēku) vairāk nekā gadu iepriekš. Tomēr pēdējos četros gados Latvijas pilsonībā uzņemto cilvēku skaits ir bijis tikpat kā nemainīgs – 2008. gadā apmēram 3000, 2009. gadā – 2080, 2010. gadā – 2336 un pērn – 2467. Krietni straujāks lēciens vērojams 2004. gadā, kad Latvija iestājās ES. Pirms šā notikuma naturalizējās 10 000 cilvēku, bet Eiropas gadā – jau 16 000. Latvijas pilsonību ieguvušo iedzīvotāju skaits būtiski palielinājās turpmākajos gados, līdz pat 2007. gadam, kad valsts pievienojās Šengenas zonai. Toties tajā gadā kritums bija straujš – tikai nepilni 7000 Latvijas iedzīvotāju vēlējās kļūt par pilsoņiem, kaut gan iepriekšējos gados viņu skaits bija 16 000 un 19 000.

A. Rjabcevs informē, ka kopumā 2011. gadā PMLP nodaļās naturalizācijas iesniegumu iesniegusi 2771 persona. Lielākā interese par Latvijas pilsonības iegūšanu ir novērojama Rīgā, kur saņemta vairāk nekā puse jeb 1726 no visiem iesniegumiem, savukārt ārpus Rīgas par naturalizācijas procesu lielāka interese ir bijusi Liepājā (218), Daugavpilī (174), Jelgavā (158) un Jūrmalā (83).

No citām Latvijas pilsētām ar viszemāko nepilsoņu aktivitāti izcēlusies Alūksne un Valka, kur pērn nav saņemts neviens naturalizācijas pieteikums. PMLP Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs norāda, ka naturalizācijas tempi pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir nemainīgi un nav ne krasu iesniegumu skaita kāpumu, nedz arī kritumu. Iespējams, to var izskaidrot ar izmaiņām normatīvajos aktos, jo iepriekšējā gadā pilsonības pretendentiem tika samazināts naturalizācijas procesa ilgums, kā arī viņiem esot nedaudz uzlabojušās zināšanas un sagatavotība eksāmeniem, tāpēc retāk ir bijusi nepieciešamība atkārtoti kārtot pārbaudījumus.

PMLP atgādina – lai kļūtu par Latvijas pilsoni naturalizācijas kārtībā, jāvēršas jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā neatkarīgi no savas dzīvesvietas. Latvijas pilsonībā tiek uzņemti cilvēki, kas apliecinājuši savu latviešu valodas prasmi, kā arī sekmīgi nokārtojuši Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi. Ja cilvēks ir ieguvis pamata, vidējo vai augstāko izglītību latviešu valodā, tad šī valsts valodas pārbaude naturalizējoties nav jākārto. Kopš 1999. gada no latviešu valodas pārbaudes bijuši atbrīvoti 9842 pretendenti pilsonības iegūšanai.

Avots: nra.lv