• Tweet

Valdošā koalīcija tomēr spējusi vienoties par parakstu skaitu, kas līdz 2015. gadam būs nepieciešams, lai uzsāktu referenduma procedūru par jaunu likumu iniciatīvu vai Satversmes grozīšanu.

Piekāpjoties Nacionālās apvienības prasībām par parakstu skaitu, Saeimas Juridiskās komisijas deputāti arī vienojušies, ka likums Saeimā jāpieņem steidzamības kārtā.

Iepriekš par klupšanas akmeni likumprojekta pieņemšanai kļuva diskusija, vai likuma pārejas periodā, kas paredzēts līdz 2015. gada 1. janvārim, nepieciešams paaugstināt referenduma uzsākšanas pirmajā kārtā savācamo parakstu skaitu. Pašlaik nepieciešami 10 000 parakstu, bet vēl līdz otrdienai spēkā bijusī redakcija paredzēja, ka pārejas periodā vajadzēs savākt 50 tūkstošu balsstiesīgo parakstus.

Nacionālajai apvienībai šāds risinājums nebija pieņemams. Ideālajā variantā tā vēlējās panākt, lai pārejas periodā pirmajā parakstu vākšanas kārtā būtu nepieciešami tikai 10 tūkstoši parakstu – 30 tūkstošu parakstu nepieciešamība tika izvirzīta kā kompromiss.

Savukārt iespējamība – vismaz aritmētiski –, ka tiek atlaista Saeima pārejas periodā, būs krietni lielāka nekā tas, ka tauta spēs vienoties par referenduma ierosināšanu par kāda jauna likuma nepieciešamību. Uzsākot referenduma procedūru par Saeimas atlaišanu pārejas perioda laikā, pirmajā parakstu vākšanas kārtā būs nepieciešami vien 10 tūkstoši parakstu.

Nemainīga paliek likumprojektā noteiktā prasība, ka pēc pārejas perioda beigām jaunu likumu rosinātājiem vai Satversmes grozītājiem būs jāizveido Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) reģistrējama iniciatīvas grupa, kurai ar pašas finanšu spēkiem būs jāspēj savākt aptuveni 150 tūkstošu (10% no balsstiesīgajiem) parakstu, un tikai tad CVK pārņems stafeti, lai uzsāktu referenduma organizēšanu par valsts naudu.

Lai atvieglotu iniciatīvas grupas rūpes, valsts arī apņemsies parakstu vākšanu padarīt vienkāršāku – nodrošināt iespēju parakstīties elektroniskajā vidē.

Asāko kritiku šādai tautas nobalsošanas sistēmai velta Saskaņas centra parlamentārieši, kas uzskata, ka, Saeimas atlaišanu padarot vieglāku nekā jauna likuma rosināšanu, valdošā koalīcija rīkojas vienkārši muļķīgi. Ar Saskaņas centru opozīcijas krēslus dalošā Zaļo un zemnieku savienība iebilst vien pret nepieciešamību pēc pārejas perioda veidot iniciatīvas grupu, kurai pašai būs jāatmaksā visi parakstu vākšanas izdevumi.

Plānots, ka grozījumus likumā parlamentārieši skatīs 25. oktobrī. Ja Saeima atbalstīs likumprojekta steidzamību, tad priekšlikumus otrajam, galīgajam lasījumam varēs iesniegt līdz 29. oktobrim.

Jau vēstīts, ka Saeimas atbalstīto likumprojektu, kas pārejas periodā noteica 50 tūkstošu parakstu slieksni pirmajā parakstu vākšanas kārtā, Valsts prezidents Andris Bērziņš atkārtotai izskatīšanai atmeta atpakaļ divas reizes.

Viena no prasībām bija, lai no likumprojekta atsevišķi tiktu izdalīta sadaļa par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kas ikvienam Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim garantē tiesības piedalīties ES normatīvo aktu jaunradē.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis