Potenciālie deputāti miljonus glabā zeķē
Neraugoties uz skaidras naudas uzkrājumu radītajām aizdomām par iespējamu amatpersonas negodprātību, Saeimas deputātu kandidāti, aizbildinoties ar neuzticību bankām, lielas summas glabā skaidrā naudā.
Jau vairākus gadus politisko norišu analītiķi un pretkorupcijas jautājumu speciālisti uzstājīgi atkārto, ka lieli skaidras naudas uzkrājumi rada papildu aizdomas par amatpersonas iespējamo negodprātību tagad vai nākotnē. Ir izvirzītas pat teorijas, ka dažs Saeimas deputāta amata kandidāts apzināti deklarē lielākus skaidras naudas uzkrājumus nekā patiesībā, jo cer savtīgi izmantot ieņemamo amatu un saņemt kukuļus, kuri valsts acīs šādā veidā preventīvi tiek legalizēti.
Lai izvairītos no šādām spekulācijām un ieviestu kārtību šajā jautājumā, augusta beigās valsts sekretāru sanāksmē pieteikts likumprojekts, kas paredz grozīt normatīvos aktus, lai amatpersonām, to skaitā arī Saeimas deputātiem, par pienākumu uzliktu skaidras naudas uzkrājumus ieskaitīt savā kontā. Līdz tam daudzi gan esošie Saeimas deputāti, gan uz šo amatu kandidējošie joprojām dod priekšroku skaidrai naudai.
Izvērtējot 11. Saeimas vēlēšanās startējošo politisko partiju reitingu līderu deputātu kandidātu deklarācijas, Neatkarīgā konstatēja, ka sešu vadošo partiju deputātu kandidāti mājās kopā glabā 2,3 miljonus latus skaidrā naudā.
Lielākais skaidras naudas depozīts ir Šlesera Reformu partijas/LPP/LC kandidātam Dzintaram Poļakam. Kopumā Dz. Poļaka saraksta biedri uzrādījuši 742 tūkstošus latu skaidras naudas uzkrājumus, bet pats Dz. Poļaks sev vien zināmā vietā nolēmis glabāt 180 tūkstošus latu. Neatkarīgajai viņš paziņoja, ka naudu saņēmis dividendēs. Par vērā ņemamajiem uzkrājumiem interesējies arī Valsts ieņēmumu dienests, taču nekā nelikumīga nav atklājis. Arī nodokļi par šo naudu esot nomaksāti. Bankā noguldīt savu kapitālu viņš nevēloties, jo ģimenei ir slikta pieredze ar bankās noguldītajiem līdzekļiem. Tie mēdzot izkūpēt gaisā, saka Dz. Poļaks, pieminot Bankā Baltija pazudušos mātes uzkrājumus.
Arī deputāta kandidāts no Vienotības saraksta Edgars Krūmiņš bankām un to piedāvātajiem procentiem neuzticas. Tāpēc skaidrā naudā viņš glabā 76 tūkstošus latu. Viņš ir pārliecināts, ka vienmēr jābūt pieejamai skaidrai naudai. «Esmu uzticējies iestādēm un palicis bešā. Man nepatīk likt bankās uz procentiem, jo tie pat nespēj atpelnīt inflāciju. Tāpēc apgrozu naudu savos darījumos. Nopelnīt nesanāk, bet nodrošinos, ka tā arī nepazūd,» saka E. Krūmiņš. Viņš jebkurā brīdī spējot uzrādīt deklarētos skaidrās naudas uzkrājumus.
Līdzīgās domās ir arī naudaszīmju uzkrājumu rekordists no Saskaņas centra saraksta – Igors Zujevs. No 389 tūkstošiem latu skaidrā naudā, kurus uzrādījuši viņa sarakstā esošie kandidāti, I. Zujeva kapitāls ir 47 tūkstošu latu vērts. Arī viņš apgalvo, ka naudas izcelsmes likumību un tās esamību jau pierādījis Valsts ieņēmumu dienestam. Naudu glabāt pie sevis, nevis kredītiestādēs viņš izvēlējies, jo trūkst uzticība banku sistēmai.
Lielākais skaidras naudas uzkrājējs Zatlera Reformu partijā ir Valdemārs Gailītis, kas šīs partijas listē ir arī lielākais parādnieks. Viņš deklarējis 127 tūkstošus latu skaidras naudas uzkrājumus un 1,7 miljonus latu parādus. V. Gailītis pamanījies arī aizdot vērā ņemamu summu – 2,4 miljonus. Vienīgais īpašums, ko uzrādījis šis kandidāts, ir zeme Ventspilī.
Vismazākos skaidras naudas uzkrājumus uzrādījuši Nacionālās apvienības saraksta deputāta kandidāti. Šīs listes 115 censoņi uzrādījuši vien 114 tūkstošus latu uzkrājumus. Lielākos depozītus uzrādījis Jānis Odziņš un Sanita Dika Bokmeldere – 13 tūkstošus latu.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības deputāta amata kandidāts Aivars Birulis, kas ir parādā 300 tūkstošus latu, uzrādījis 105 tūkstošus latu skaidras naudas uzkrājumus.
***
Skaidras naudas uzkrājumi
Dzintars Poļaks (Šlesera Reformu partija)
180 000 latu
Valdemārs Gailītis (Zatlera Reformu partija)
127 000 latu
Aivars Birulis (Zaļo un zemnieku savienība)
105 000 latu
Edgars Krūmiņš (Vienotība)
76 000 latu
Igors Zujevs (Saskaņas centrs)
47 000 latu
Jānis Odziņš
(Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK)
13 500 latu
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk
