Potenciālie deputāti miljonus glabā zeķē
Neraugoties uz skaidras naudas uzkrājumu radītajām aizdomām par iespējamu amatpersonas negodprātību, Saeimas deputātu kandidāti, aizbildinoties ar neuzticību bankām, lielas summas glabā skaidrā naudā.
Jau vairākus gadus politisko norišu analītiķi un pretkorupcijas jautājumu speciālisti uzstājīgi atkārto, ka lieli skaidras naudas uzkrājumi rada papildu aizdomas par amatpersonas iespējamo negodprātību tagad vai nākotnē. Ir izvirzītas pat teorijas, ka dažs Saeimas deputāta amata kandidāts apzināti deklarē lielākus skaidras naudas uzkrājumus nekā patiesībā, jo cer savtīgi izmantot ieņemamo amatu un saņemt kukuļus, kuri valsts acīs šādā veidā preventīvi tiek legalizēti.
Lai izvairītos no šādām spekulācijām un ieviestu kārtību šajā jautājumā, augusta beigās valsts sekretāru sanāksmē pieteikts likumprojekts, kas paredz grozīt normatīvos aktus, lai amatpersonām, to skaitā arī Saeimas deputātiem, par pienākumu uzliktu skaidras naudas uzkrājumus ieskaitīt savā kontā. Līdz tam daudzi gan esošie Saeimas deputāti, gan uz šo amatu kandidējošie joprojām dod priekšroku skaidrai naudai.
Izvērtējot 11. Saeimas vēlēšanās startējošo politisko partiju reitingu līderu deputātu kandidātu deklarācijas, Neatkarīgā konstatēja, ka sešu vadošo partiju deputātu kandidāti mājās kopā glabā 2,3 miljonus latus skaidrā naudā.
Lielākais skaidras naudas depozīts ir Šlesera Reformu partijas/LPP/LC kandidātam Dzintaram Poļakam. Kopumā Dz. Poļaka saraksta biedri uzrādījuši 742 tūkstošus latu skaidras naudas uzkrājumus, bet pats Dz. Poļaks sev vien zināmā vietā nolēmis glabāt 180 tūkstošus latu. Neatkarīgajai viņš paziņoja, ka naudu saņēmis dividendēs. Par vērā ņemamajiem uzkrājumiem interesējies arī Valsts ieņēmumu dienests, taču nekā nelikumīga nav atklājis. Arī nodokļi par šo naudu esot nomaksāti. Bankā noguldīt savu kapitālu viņš nevēloties, jo ģimenei ir slikta pieredze ar bankās noguldītajiem līdzekļiem. Tie mēdzot izkūpēt gaisā, saka Dz. Poļaks, pieminot Bankā Baltija pazudušos mātes uzkrājumus.
Arī deputāta kandidāts no Vienotības saraksta Edgars Krūmiņš bankām un to piedāvātajiem procentiem neuzticas. Tāpēc skaidrā naudā viņš glabā 76 tūkstošus latu. Viņš ir pārliecināts, ka vienmēr jābūt pieejamai skaidrai naudai. «Esmu uzticējies iestādēm un palicis bešā. Man nepatīk likt bankās uz procentiem, jo tie pat nespēj atpelnīt inflāciju. Tāpēc apgrozu naudu savos darījumos. Nopelnīt nesanāk, bet nodrošinos, ka tā arī nepazūd,» saka E. Krūmiņš. Viņš jebkurā brīdī spējot uzrādīt deklarētos skaidrās naudas uzkrājumus.
Līdzīgās domās ir arī naudaszīmju uzkrājumu rekordists no Saskaņas centra saraksta – Igors Zujevs. No 389 tūkstošiem latu skaidrā naudā, kurus uzrādījuši viņa sarakstā esošie kandidāti, I. Zujeva kapitāls ir 47 tūkstošu latu vērts. Arī viņš apgalvo, ka naudas izcelsmes likumību un tās esamību jau pierādījis Valsts ieņēmumu dienestam. Naudu glabāt pie sevis, nevis kredītiestādēs viņš izvēlējies, jo trūkst uzticība banku sistēmai.
Lielākais skaidras naudas uzkrājējs Zatlera Reformu partijā ir Valdemārs Gailītis, kas šīs partijas listē ir arī lielākais parādnieks. Viņš deklarējis 127 tūkstošus latu skaidras naudas uzkrājumus un 1,7 miljonus latu parādus. V. Gailītis pamanījies arī aizdot vērā ņemamu summu – 2,4 miljonus. Vienīgais īpašums, ko uzrādījis šis kandidāts, ir zeme Ventspilī.
Vismazākos skaidras naudas uzkrājumus uzrādījuši Nacionālās apvienības saraksta deputāta kandidāti. Šīs listes 115 censoņi uzrādījuši vien 114 tūkstošus latu uzkrājumus. Lielākos depozītus uzrādījis Jānis Odziņš un Sanita Dika Bokmeldere – 13 tūkstošus latu.
Savukārt Zaļo un zemnieku savienības deputāta amata kandidāts Aivars Birulis, kas ir parādā 300 tūkstošus latu, uzrādījis 105 tūkstošus latu skaidras naudas uzkrājumus.
***
Skaidras naudas uzkrājumi
Dzintars Poļaks (Šlesera Reformu partija)
180 000 latu
Valdemārs Gailītis (Zatlera Reformu partija)
127 000 latu
Aivars Birulis (Zaļo un zemnieku savienība)
105 000 latu
Edgars Krūmiņš (Vienotība)
76 000 latu
Igors Zujevs (Saskaņas centrs)
47 000 latu
Jānis Odziņš
(Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK)
13 500 latu
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālākProgresīvie prasa Siliņai un Kozlovskim skaidrot apstākļus, kas saistīti ar Pjotra Avena pilsonību
Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju...
Lasīt tālākStingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas stingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību. Patlaban...
Lasīt tālākStambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākKonkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālāk
