Lai gan atstādinātā Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica uzskata, ka pret viņu ierosinātā disciplinārlieta ir nepamatota, tomēr pieļauj, ka savā amatā vairs neatgriezīsies. «Ja arī pārbaudītāji neatradīs kļūdas atalgojuma plānošanā, akmens ir sācis velties un, visticamāk, šis process neapstāsies,» sarunā ar Neatkarīgo saka B. Paševica, kas ilgus gadus strādājusi valsts pārvaldē.

Fakts, ka skaļā dienesta izmeklēšana sākta par potenciāli iespējamu iztrūkumu – Labklājības ministrija (LM) aprēķinājusi, ka šogad varētu pietrūkt naudas NVA darbinieku algu izmaksai – raisa neizpratni ne tikai pašā B. Paševicā, bet sabiedrībā kopumā. Tomēr ir daudz personu, arī anonīmu komentētāju, kuri priecājas, ka beidzot «tā vieta tiks izslaucīta», ne velti tieši tagad masu medijus pārpludina arī virkne dažādu sūdzību par NVA darbību. Daudzas no šīm sūdzībām gan saistītas ar atlaistiem NVA darbiniekiem, kuri medijiem piespēlē NVA komisiju audioierakstus.

Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība), skaidrojot disciplinārlietas ierosināšanas un B. Paševicas atstādināšanas iemeslus, norāda: LM speciālistiem, kuri izvērtēja NVA šāgada atalgojuma sadalījumu, radās bažas, ka šogad varētu rasties ievērojams deficīts un nebūtu no kā izmaksāt darbiniekiem algas, lai gan finansējums NVA piešķirts pagājušā gada līmenī.

LM Finanšu un attīstības departamenta direktores Indras Kārkliņas veiktajā pārbaudē konstatēts, ka šogad varētu pietrūkt 188 771 lata. No dienesta ziņojuma, kas iesniegts ministrijai, izriet, ka departaments veicis indikatīvus aprēķinus, lai novērtētu NVA no 1. februāra plānoto mēnešalgu izlīdzināšanu. Tieši šajos aprēķinos esot atklājies, ka pietrūktu tieši tik latu, lai pilnībā līdz gada beigām izmaksātu visiem NVA darbiniekiem algas. Tātad LM ir aizdomas, ka algu fonds saplānots neatbilstoši budžeta piešķirtajiem līdzekļiem…

LM neslēpj, ka informācija par iespējamām problēmām NVA saņemta no kāda darbinieka iesnieguma jeb sūdzības, proti, par it kā gaidāmo algas samazinājumu. Tajā minēts, ka darbiniekiem no 1. februāra būšot algu izlīdzināšana jeb vairāk gan algu samazināšana. Tas I. Viņķelei radījis bažas: kāpēc jāsamazina algas, ja nauda atalgojumam NVA piešķirta iepriekšējā gada līmenī un pērn algu samazinājuma nebija: «Te nav runa par to, ka šī nauda būtu nozagta vai izsaimniekota, bet gan par neskaidrību, kā iepriekšējos gados pie tāda paša atalgojuma budžeta varēja maksāt algas nesamazinātā apmērā, bet šogad, kad nekas nav mainījies, ir jāveic algu samazinājums un arī vēl būtu iztrūkums?»

Disciplinārlietas ietvaros meklēs iemeslus gan šai problēmai, gan pastiprināti pētīs NVA darbību. To var saprast no valdošā noskaņojuma un gruzdošās neapmierinātības. Piemēram, diskusijā par pensionēšanās vecumu, kur gan NVA nebija pārstāvēta, labklājības ministre uz repliku, ka «bezdarbniekus nereti laukos mēģina pārkvalificēt par mākslīgo nagu licējiem», atbildēja: «Man būs jākļūst pašai par NVA nagu maucēju.» Oficiāli gan LM noliedz informāciju, ka būtu plānota NVA reorganizācija, piemēram, pievienojot Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūrai, vai arī nodošana Ekonomikas ministrijas pārraudzībā.

Būtu otra Opera

Baiba Paševica, kura uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku pat nedrīkst atrasties vairs NVA telpās, Neatkarīgajai saka: ja godīgi, es nesaprotu, kā ir veikti šie aprēķini, kuri beigās uzrāda, ka, iespējams, šogad pietrūks naudas algas izmaksai. Atalgojuma fonds šim gadam netika plānots, pārsniedzot maksimāli pieļaujamo apmēru, tāpēc nevarētu veidoties situācija, ka algu izmaksai pietrūktu 188 000 latu. Tomēr B. Paševica nenoliedz: neveicot izmaiņas vai neparedzot nekādus pasākumus, iekļauties valsts atvēlētajā finansējumā «mēs nevarētu, un tas nav arī nekāds noslēpums, to zināja un zina visa Labklājības ministrija».

NVA krasi samazināja finansējumu atalgojuma fondam 2009. gadā –2008. gadā tam tika atvēlēti četri miljoni latu, 2009. gadā – vien 2,8 miljoni latu, bet 2010. un 2011. gadā vēl mazāk – vidēji 2,2 miljoni latu. 2012. gadam plānotais finansējums ir vēl par 0,6 procentiem mazāks nekā pērn, un jāņem vērā, ka pagājušajā gadā, lai nevajadzētu samazināt darbiniekiem algas, bija vienošanās, ka darbinieki dodas bezalgas atvaļinājumos. «Mēs visus šos gadus esam informējuši, ka naudas atalgojumam ir par maz, ka slodze inspektoriem aug un ir pat trīskāršojusies saistībā ar lielo bezdarba pieaugumu, tomēr esam centušies risināt šos jautājumus tā, lai algas nebūtu jāsamazina un darbinieki neietu streikot. Vai man vajadzēja nepārtraukti pieprasīt papildu naudu vai uzkrāt parādus? Tad mums būtu otra Opera!» spriež B. Paševica.

Izlīdzinājums vai samazinājums

Atšķiras NVA atstādinātās vadītājas un LM viedoklis, ko nozīmē ieplānotās, bet tagad atceltās izmaiņas atalgojuma sistēmā. Pēc I. Viņķeles teiktā, tas būtu algu samazinājums un turklāt ierindas darbiniekiem, proti, 350 NVA darbiniekiem šogad bijis plānots veikt 20–200 latu algu samazinājumu, bet algu pieaugums bija plānots 15 darbiniekiem.

Savukārt B. Paševica norāda, ka tā noteikti būtu algu izlīdzināšana – 145 darbiniekiem algas tiktu palielinātas, bet 107 – samazinātas. Turklāt algas tiktu samazinātas galvenokārt vadītājiem, bet algu palielinājums attiektos uz aģentiem, visvairāk uz tiem, kas patlaban saņem algu ap 300 latiem. Algu izlīdzināšana bijusi plānota ne tikai tādēļ, lai sabalansētu algu fondu, bet lai novērstu nepilnības, ka amatā augstāks vadītājs saņem mazāku algu par sev padoto. Atsevišķi NVA darbinieki spriež, ka, iespējams, visneapmierinātākie bijuši tie vadītāji, kuriem, piemēram, par 200 latiem (no 1000 latu algas) būtu samazinātas algas. Uz jautājumu, kāpēc šādas izmaiņas bija jāveic, B. Paševica atbild: lai iekļautos atvēlētajā finansējumā, bija nepieciešams veikt noteiktus pasākumus, piemēram, bezalgas atvaļinājumus vai mainīt slodzes. Tomēr bezalgas atvaļinājumā cilvēks var iet tikai pēc paša vēlēšanās, un pērn, kad ar darbiniekiem tāda vienošanās bija, to izdarīja 85 procenti darbinieku. Darbinieku sanāksmēs tika apspriests jautājums par slodžu samazināšanu, piemēram, strādāt nepilnu darba dienu. «Panācām vienošanos par darba algu izlīdzinājumu, kas, visticamāk, kādam nepatika,» nosaka B. Paševica. «Iepriekšējos gados algu fonda nepietiekamību regulējām ar bezalgas atvaļinājumu, un to zināja visa LM.» Tagad tas esot izcelts kā tāds brīnums, par ko neviens neesot zinājis.

Jācīnās ar aizdomām

Arī pirms šo sūdzību parādīšanās ministre par NVA darbu, par īstenotiem projektiem, bezdarbnieku apmācību neesot interesējusies un ar tās vadību tikusies neesot (lai gan ir zināms, ka LM līdz ar jauno ministri plāno vērienīgu reformu nodarbinātības jomā). B. Paševica tāpēc arī uzskata, ka disciplinārlietai nav pamata, jo visu varējuši izrunāt, pārrunāt tikšanās laikā. NVA darbību regulāri vērtē arī LM kā politikas īstenotāji. «Taču, iespējams, tas nevienam nav bijis vajadzīgs,» spriež B. Paševica. «Varbūt jau iepriekš ir bijis skaidrs, kas un kā jādara. Būtu saprotams, ja mani atstādinātu par iztrūkumu, par naudas izšķērdēšanu, par aizdomīgiem darījumiem, bet nekā tāda nav.»

Neoficiāli izskanējis, ka arī labklājības jomā darbojas ierastā prakse – mainoties politiķiem, mainās arī padoto iestāžu vadītāji un tiek ieceltas pietuvinātas personas. No darba aiziet arī LM valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs. Taču tā ir tikai neoficiāla informācija.

Atstādinātā NVA vadītāja aizvadīto piektdien iesniegusi LM paskaidrojumu, tomēr viņu māc bažas, vai jautājums par viņas atbilstību amatam jau nav izlemts iepriekš. «Aizdomas veļas pāri, un es jau tieku vainota visos iespējamos grēkos, ko būs ļoti grūti atspēkot,» spriež B. Paševica.