• Tweet

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šobrīd veic pārbaudi saistībā ar kādreizējo Ekonomikas ministrijas amatpersonu rīcību zaļās elektroenerģijas kvotu sadales jomā. Politiskajos kuluāros tiek baumots, ka tieši šā iemesla dēļ Satiksmes ministrijas pārstāvim Klāvam Olšteinam varētu būt problēmas saņemt pielaidi valsts noslēpumam.

Lai gan ministriju parlamentārajiem sekretāriem nav obligāti nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, Satiksmes ministrijas pārstāvim Klāvam Olšteinam varētu būt problēmas ar šādas pielaides iegūšanu. Vairāki neoficiāli avoti Saeimā Neatkarīgajai apgalvo, ka tieši šaubas par K. Olšteina reputāciju bija par iemeslu tam, ka viņa nonākšana parlamentārā sekretāra postenī raisīja tādas politiskās peripetijas.

Jāatgādina, ka K. Olšteins 11. Saeimā tika ievēlēts no Zatlera Reformu partijas saraksta, taču drīz vien to pameta, kopā ar pieciem domubiedriem izveidojot neatkarīgo deputātu grupu. Šāda rīcība K. Olšteinam ļāva iegūt zelta kārti, ar savām balsīm nodrošinot stabilitāti koalīcijai, kuru Saeimā pārstāv tikai 50 politiķi. Par savu lojalitāti K. Olšteins pretim vēlējās augstu amatu Satiksmes ministrijā, taču viņa nonākšana parlamentārā sekretāra postenī bija saistīta ar skaļām politiskajām peripetijām. Pērnā gada nogalē K. Olšteins paziņoja, ka viņam kārotais amats esot stingri apsolīts. Tikmēr premjera partija Vienotība, kuras nominētais Aivis Ronis šobrīd ieņem satiksmes ministra krēslu, neslēpa pārsteigumu par šādu paziņojumu, nekautrējoties to saukt par atklātu spiedienu un šantāžu. Savu nepatiku pret potenciālo parlamentāro sekretāru neslēpa arī pats A. Ronis, taču pēc ilgstošas tielēšanās K. Olšteins vēlamo posteni tomēr ieguva.

Vairāki Saeimas politiķi sarunā ar Neatkarīgo neoficiāli izsaka aizdomas, ka Vienotības līderiem jau toreiz bijusi informācija, ka K. Olšteinam varētu būt problēmas ar pielaides iegūšanu valsts noslēpumam. Lai gan savu tiešo pienākumu veikšanai parlamentārajam sekretāram šāda piekļuve nav nepieciešama, politiskajos kuluāros tomēr baumo, ka pār K. Olšteina vārdu varētu krist aizdomu ēna. Proti, portāls pietiek.com savulaik vēstīja, ka aptuveni pirms gada Drošības policija sākusi vākt informāciju par Ekonomikas ministrijas (EM) savulaik pieņemtajiem lēmumiem vēja kvotu jautājumā. Portāls norādīja, ka drošībnieki interesējušies par EM 2010. gada nogalē sadalītajām zaļās elektroenerģijas iepirkuma kvotām un amatpersonām, kas bija iesaistītas šā lēmuma pieņemšanā. Pietiek.com atgādināja, ka K. Olšteins tolaik bija ekonomikas ministra Arta Kampara (Vienotība) padomnieks un, iespējams, bijis EM politiskās vadības starpnieks, ar kuru ieinteresētie uzņēmēji runāja par vēja enerģijas kvotu iegūšanas iespējām.

Lieta par vēja kvotu sadali nonākusi līdz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), kura pārstāvis Andris Vitenburgs ceturtdien Neatkarīgajai apstiprināja: «Sakarā ar biroja saņemto iesniegumu KNAB veic pārbaudi saistībā ar kvotu sadali.» Tiesa, to, kādi uzvārdi šajā pārbaudē figurē, A. Vitenburgs nekonkretizē.

Kādreizējais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka kopumā satiksmes nozare ir joma, kurā ir daudz klasificētas informācijas. «Tie ir visi stratēģiskie objekti, dzelzceļš, lidosta, arī IT un sakaru drošība. Tāpat arī starptautiskās attiecības tranzīta jomā un tenderi, kas saistīti ar valsts kapitālsabiedrību saimniecisko darbību. Tiesa, pielaide valsts noslēpumam ir svarīga, piemēram, Satiksmes ministrijas valsts sekretāram. Tikmēr parlamentārais sekretārs ir vienīgi likumdošanas iniciatīvu pārstāvis Saeimā, bet Saeimā slepenu dokumentu praktiski nav,» pauda U. Augulis. Savukārt Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis oponē: tai parlamentārā sekretāra darbībai, kas saistīta ar likumdošanas izmaiņu virzīšanu parlamentā, pielaide valsts noslēpumam tik tiešām neesot nepieciešama. «Taču tādu stratēģisku resoru kā Ārlietu, Aizsardzības, arī Satiksmes ministrija pārziņā ir daudz lietu, kas satur klasificētu informāciju, un parlamentārajam sekretāram ir jābūt vismaz lietas kursā par tām.»

Pats K. Olšteins Neatkarīgajai uzsvēra: «Savā līdzšinējā darbībā neesmu izjutis nepieciešamību pēc pielaides valsts noslēpumam un neesmu to arī nevienam pieprasījis. 10. Saeimas laikā pusotru gadu biju Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, un arī toreiz man šāda pieeja nebija nepieciešama.» Ja K. Olšteina teiktais atbilst patiesībai, neatbildēts paliek jautājums, kurš un vai vispār ir vērsies Satversmes aizsardzības birojā (SAB), lai

K. Olšteinam šāda pielaide tiktu piešķirta, kā arī vai SAB tik tiešām varētu deputātam to atteikt? Kuluāros gan tiek spriests, ka K. Olšteins tomēr pats varētu būt mēģinājis prasīt pielaidi slepenajai informācijai, tostarp vēloties iegūt ziņas par miljonus vērtajiem iepirkumiem satiksmes nozarē.

Avots: nra.lv