• Rīga
    Cloudy
    14°C
     
12/09/2012, Kategorija: Pasaulē

Šodien Nīderlandē notiks parlamenta vēlēšanas, kuru rezultātus ar nepacietību gaida arī citās eiro zonas valstīs. Nīderlande tiek uzskatīta par vienu no eiro zonas balstiem, no vēlēšanu rezultātiem atkarīga tās nostāja krīzes risināšanā.

Pagaidām nekas neliecina, ka uzvaru vēlēšanās varētu izcīnīt spēki, kas vēlas izstāšanos no eiro zonas (Gērta Vildersa Brīvības partija) – nīderlandieši labi apzinās, ka viņu kā tirdzniecības nācijas interesēs ir vienota Eiropa, taču vēlas to redzēt labāku, sakārtotāku nekā pašlaik. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka lielākās izredzes uz uzvaru ir līdzšinējā premjera Marka Ruttes vadītajai liberālajai Tautas brīvības un demokrātijas partijai (VVD) un Leiboristu partijai (PvdA), ko vada Dīderiks Samsoms.

Būs jāveido koalīcija

AFP atgādina, ka ārkārtas vēlēšanās piedalās 21 partija, tāpēc cerēt uz to, ka kāds no politiskajiem spēkiem spēs vienatnē izveidot stabilu vairākuma valdību, nav nekāda pamata – jau šīs nedēļas beigās Nīderlandē sāksies intensīvas sarunas par koalīcijas veidošanu. Vakar publiskotā Maurice de Hond aptauja liecina, ka atbalsts liberāļiem un leiboristiem ir aptuveni līdzīgs, abas partijas varētu saņemt pa

35 mandātiem parlamentā, kurā ir 150 deputātu. Kaut gan partiju programmas lielā mērā sakrīt (abas ir proeiropeiskas, abas balsojušas gan par eiro zonas vājāko valstu finansiālu atbalstīšanu, gan budžeta taupības pasākumiem), 45 gadus vecais M. Rutte un 41 gadu vecais D. Samsoms pēdējās dienās pirms vēlēšanām steiguši uzsvērt savstarpējo antagonismu. Reuters atgādina, ka M. Rutte intervijā televīzijai pārmetis, ka leiboristi «atkal dižojas ar pārāk sarkanām spalvām», atgādinot, ka viņu popularitātes kāpums lielā mērā noticis uz krietni kreisāko sociālistu rēķina. «Fiskāli konservatīvie liberāļi ir pavirzījušies labējākās pozīcijās, atgādinot lielu buldozeru, kas brauc pāri mazāk turīgu cilvēku interesēm. Partija apkalpo tikai 10% bagātāko nīderlandiešu intereses,» viņam atbildējis leiboristu pārstāvis Hanss Spekmans.

Pirmdienas vakarā notikušajās beidzamajās televīzijas debatēs abu partiju līderi atkal atgādinājuši par sarkanajām līnijām, paziņojot, ka kopīgu valdošo koalīciju neveidos, tomēr Nīderlandes politologi uzskata, ka tā ir tikai cīņa par izvēli vēl neizdarījušo vēlētāju balsīm (vēl pirmdien 25% nīderlandiešu vēstīja, ka nezina, par ko balsos vēlēšanās) un pēc vēlēšanām liberāļi un leiboristi veidos valdības kodolu. Interesanti, ka uz to norādījis arī Sociālistu partijas līderis Emīls Rēmers, šīs kampaņas lielākais neveiksminieks. Vēl pirms pāris nedēļām sociālistu reitings bija samērojams ar liberāļu reitingu, bet pašlaik sociālisti cīnās par trešo vietu ar G. Vildersa partiju. «Kaut ko līdzīgu mēs jau piedzīvojām 2006. gadā, kad abas šīs partijas ķildojās, ķildojās, bet dienu pēc vēlēšanām metās viena otras apskāvienos,» sarunā ar Nīderlandes televīziju sacījis E. Rēmers.

Domstarpības pastāv

«Liberāļu – leiboristu koalīcija, kuras izveidošanai būtu nepieciešams vēl tikai vienas partijas atbalsts, būtu labas ziņas Eiropas politiķiem, kuri ir nobažījušies, vai Nīderlande, kas ir eiro zonas kodolā, ievēros solījumu veikt sāpīgo izdevumu samazināšanu, lai tās budžets atbilstoši eiro zonas kritērijiem nepārsniegtu 3% no iekšzemes kopprodukta. Šāda koalīcija varētu gan realizēt taupības režīmu, gan atstāt manevra vietu ekonomikas pieauguma stimulācijas pasākumiem, kā arī palīdzētu turpināt izdarīt spiedienu uz parādos nonākušajām Eiropas dienvidu valstīm,» raksta Reuters, prognozējot, ka liberāļu un leiboristu koalīcijas labākais partneris būtu sociālliberālā partija D66.

Gan leiboristi, gan liberāļi samērā asi kritizējuši eiro zonas dienvidu valstu uzvedību, nespējot tikt galā ar saviem parādiem – šādā veidā tiek izdabāts tiem daudzajiem vēlētājiem, kuri uzskata, ka Grieķijā, Spānijā, Portugālē un Itālijā liekēži dzīvo uz čaklo ziemeļeiropiešu rēķina. Jāpiebilst, ka šie vēlētāji vienlaikus ir arī pragmatiķi, kuri apzinās, ka trīs ceturtdaļas Nīderlandes eksporta plūst uz ES valstīm, tās tirdzniecības partneres ir šīs pašas daudz kritizētās Eiropas dienvidu valstis – tieši šī apziņa neļauj cilvēkiem bez apdomas mesties atbalstīt G. Vildersu.

M. Rutte, kurš pabijis premjera krēslā, uzskata, ka Grieķija jau izsmēlusi visas savas iespējas un tai vai nu jāpilda starptautiskā aizdevuma nosacījumi, vai arī jāpamet eiro zona. D. Samsoms ir elastīgāks – viņš uzskata, ka Grieķijai būtu jādod vairāk laika nepieciešamo reformu veikšanai. Šīs pozīcijas ir cieši saistītas ar iekšpolitiku – M. Rutte ir stingra taupības režīma piekritējs un uzskata, ka Nīderlandei nekavējoties jānosaka budžeta deficīts, kas nav lielāks par eiro zonas kritērijos pieļaujamo, bet D. Samsoms ir pārliecināts, ka taupības pasākumu realizēšanai arī Nīderlandei ir nepieciešams vairāk laika, bažījoties, ka strauja rīcība varētu novest pie tikpat straujas ekonomiskās lejupslīdes.

Leidenes universitātes politologs Toms Louverss Reuters skaidro, ka koalīcijas sarunās lielākā uzmanība tiks pievērsta iekšpolitikai – leiboristiem un liberāļiem ir dažādas nostājas attiecībā uz imigrācijas jautājumu risināšanu, sociālo nodrošināšanu, mājokļu tirgu. «Izskatās, ka vislielākās atšķirības ir attiecībā uz to izdevumu samazināšanu, kas lielāko iespaidu atstās uz cilvēku grupām ar relatīvi maziem ienākumiem,» viņš saka, norādot, ka D. Samsoms vairāk rūpējas par šiem ļaudīm, bet M. Rutte vēlētos nodrošināt komfortablāku dzīvi uzņēmējiem.

Eirooptimisti un pesimisti

Tomēr šīs problēmas nav neatrisināmas, par ko liecina arī iepriekšējā liberāļu un leiboristu sadarbība vairākās valdībās. Abas partijas apzinās, ka vēlētāju vairākums pašlaik ir neizpratnē par Eiropas integrācijas procesiem un grib gan Eiropas Savienību, gan eiro zonu redzēt kvalitatīvākas, sarunā ar Reuters saka valdības sociālo un ekonomisko jautājumu padomes vadītājs Aleksanders Rinojs Kāns, uzsverot, ka abas vadošās partijas pilnībā atbilst šim uzstādījumam. Viņam piekrīt Tilburgas universitātes profesors Jāps Pauve. Viņš saka, ka lielākā daļa nīderlandiešu atbalsta stingrāku banku uzraudzību, striktāku finanšu disciplīnu, taču tajā pašā laikā nevēlas, lai birokrāti pārlieku sāktu regulēt ikdienas dzīvi. «Briselei jau nu nebūtu jānosaka, kā nīderlandiešiem gatavot savu sieru,» konkrētu piemēru min J. Pauve. Interesanti, ka De Volkskrant rīkotajā aptaujā 52% nīderlandieši atzinuši, ka par labāko valsts interešu aizstāvētāju Briselē uzskata tieši M. Rutti.

«Ir vispārpieņemts uzskats, ka mēs, nīderlandieši, esam proeiropeiski, taču tas atkarīgs no tā, ko jūs ar to domājat. Ir vienkārši visu redzēt baltās vai melnās krāsās, taču patiesībā viss ir mazliet sarežģītāk,» par nīderlandiešu attieksmi pret ES saka domnīcas Clingendael Institute direktora vietnieks Adrianns Šouts.

Avots: nra.lv /Māris Krūmiņš

 
388 skatījumi




Video

Turcija noraida ASV aicinājumu uz pamieru Sīrijā

16/10/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans noraidījis ASV prezidenta Donalda Trampa aicinājumu izsludināt pamieru un apturēt Turcijas militāro ofensīvu Turcijas ziemeļaustrumos. "Mēs nevaram...

Lasīt tālāk
Video

ASV apstiprina sankciju noteikšanu Turcijai

15/10/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

ASV nedēļas sākumā piemērojusi sankcijas Turcijai par tās militāro operāciju Sīrijā. ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien parakstījis sankciju noteikšanu Turcijas līderiem, atjaunojis...

Lasīt tālāk
Video

ASV un Ziemeļkoreja atsāks sarunas

03/10/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ziemeļkoreja nedēļas beigās atsāks sarunas ar ASV par savu kodolprogrammu. Gaidāmās pušu sarunas būs kārtējais mēģinājums panākt mieru reģionā. Abas valstis pēdējās nedēļās...

Lasīt tālāk
Video

Džonsons atkārtoti lūgs uz laiku apturēt parlamenta darbu

03/10/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons plāno atkārtoti lūgt uz laiku apturēt parlamenta darbu. Šāds lūgums saistīts ar to, lai varētu sagatavoties Karalienes Elizabetes II uzrunai,...

Lasīt tālāk
Video

Par SVF vadītāju kļuvusi Kristalina Georgijeva

26/09/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Pēc tam, kad Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda nominēta Eiropas Centrālās bankas prezidentes postenim, par SVF vadītāju kļuvusi Bulgārijas pārstāve Kristalina...

Lasīt tālāk
Video

ASV atliek papildu muitas tarifu piemērošanu Ķīnas precēm

12/09/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

ASV par divām nedēļām atliks papildu muitas tarifu piemērošanu Ķīnas ražotajām precēm. Savukārt oficiālā Pekina nepiemēros palielinātos muitas tarifus 16 Amerikā ražotu preču kategorijām,...

Lasīt tālāk
Video

Irāna apmaiņā pret kodolvienošanos ievērošanu prasa 15 miljardu dolāru kredītu

05/09/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Irāna paziņojusi, ka atsāks pilnībā ievērot 2015. gadā noslēgto kodolvienošanos, ja varēs pārdot savu naftu vai saņems 15 miljardu dolāru kredītlīniju. Irānas prezidents Hasans Ruhani...

Lasīt tālāk
Video

Irāna turpina pārkāpt ar pasaules lielvarām noslēgto kodolvienošanos

14/08/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Irāna bagātinājusi 370 kilogramus urānu līdz 4,5% līmenim, otrdien paziņojis Irānas atomenerģijas organizācijas preses pārstāvis Behruzs Kamalvandi. Irānas bagātinātā urāna krājumi...

Lasīt tālāk
Video

ASV līdz 10% paaugstinās muitas tarifus Ķīnas precēm 300 miljardu dolāru vērtībā

02/08/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

ASV no 1. septembra par 10% paaugstinās no Ķīnas Tautas Republikas importētam precēm 300 miljardu dolāru jeb 272 miljardu eiro vērtībā, paziņojis ASV prezidents Donalds Tramps. Tirdzniecības...

Lasīt tālāk
Video

Erdogans izsaka vēlmi kļūt par ASV un Irānas starpnieku

05/07/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans vēlas kļūt par ASV un Irānas starpnieku, lai mazinātu saspīlējumu par Teherānas kodolprogrammu. Erdogans žurnālistiem atklājis, ka ir apspriedis...

Lasīt tālāk