• Tweet

Bijušajam Jūrmalas mēram, par kukuļdošanu apsūdzētajam Raimondam Munkevicam tiesa piespriedusi četru gadu cietumsodu. Otram apsūdzētajam – kādreizējam PSIA Jūrmalas ātrā palīdzība valdes loceklim Normundam Pīrantam – tiesa piesprieda trīs gadus cietumā.

Abiem noteikta arī mantas konfiskācija. Nedz R. Munkevics, nedz N. Pīrants gan vēl neatrodas cietumā, jo tiesas spriedums nav stājies spēkā un likumā noteiktajā kārtībā to varēs pārsūdzēt.

Pērn Jūrmalas tiesa R. Munkevica un N. Pīranta lietu sāka skatīt jau februārī, nevis maijā, kā bija paredzēts iepriekš. Jūrmalas tiesas priekšsēdētājas palīdze Diāna Liepiņa 2013. gada 9. februārī izteicās, ka lēmums par tiesas sēdes pārcelšanu pieņemts «sabiedriskā un politiskā spiediena rezultātā». Uz jautājumu, vai tiesu ir ietekmējis politisks spiediens, palīdze gan neatbildēja. Savukārt par «sabiedrības spiedienu» varētu uzskatīt TV3 raidījumu Nekā personīga, kas pērnā gada februārī R. Munkevica un N. Pīranta lietu minēja kā piemēru ieilgušai tiesvedībai.

Neatkarīgā uz īsu sarunu aicināja Raimondu Munkevicu.

– Vai jūsu lieta ir vienīgā, kas Jūrmalā bija tik ļoti ieilgusi?

– Nezin kādēļ par Jūrmalas domes eksdeputātes Marijas Vorobjovas lietu gan neviens neuztraucas. Lieta ir tiesā kopš 2012. gada 3. februāra, un to pat nav sākuši izskatīt. Vorobjova tika apsūdzēta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Bet viss ļembasts attiecībā uz mani sākās tad, kad es 2012. gadā Neatkarīgajai sniedzu interviju, kurā pateicu, ka balotēšos nākamajās domes vēlēšanās.

– Jūsu pārstāvētā partija nepārvarēja 5% barjeru. Cik balsu pietrūka?

– 61 balss.

– Vai apzināties, par ko esat notiesāts?

– Nē, tas man nav zināms. Pērn man tika mainīta apsūdzība, klāt pielika amata piedāvāšanu. Nezinu, vai esmu atzīts par vainīgu noziegumā, ko neesmu izdarījis – neesmu nedz piedāvājis, nedz devis deputātei Blauai naudu –, vai arī es esmu notiesāts par noziegumu, ko par tādu nevar nosaukt, proti, es tiešām esmu piedāvājis Ivetai Blauai amatu. Neuzskatu, ka politiska amata piedāvājums būtu kas noziedzīgs. 6. februārī būs pilnais spriedums, tur būs motivācija, un tad es arī visu uzzināšu. Desmit dienu būs laiks pārsūdzībai, un es pārsūdzēšu spriedumu.

– Kādu amatu Blauai piedāvājāt?

– Domes priekšsēdētāja vietnieces amatu izglītības jautājumos. Viņai pirms tam bija komitejas vadītājas amats, un tas nozīmētu mainīties vietām ar Ilmāru Ančānu. Pieļauju, ka atalgojuma ziņā viņa neiegūtu neko, bet tā būtu politiska karjera. Bet prokurore Zaļūksne apgalvoja, ka es esot piedāvājis «izdevīgu amatu». Ar ko gan tas ir «izdevīgs»? Es piedāvāju Blauai – nāc koalīcijā, un tur loģiski katram ir kāds amats. Ne jau opozīcija piedalās amatu dalīšanā, bet koalīcija. Tas ir tāpat kā valdībā. Tās ir koalīcijas iespējas pildīt vēlētājiem dotos solījumus. Bet prokurore, lūk, uzskata, ka piedāvāt amatu ir noziegums. Viņa to traktēja tā: apmaiņā pret amatu Blaua nobalsos par mani kā priekšsēdētāju. Nu bet, protams: jebkurš, kas pretendē uz amatu, nāk pie koalīcijas ar lūgumu – atbalstīt viņu kā nākamo domes priekšsēdētāju. Neviens taču neteiks: nāc koalīcijā, bet tu par mani vari nebalsot! Kad tika grozīta apsūdzība, pēc tiesas sēdes mani aizstāvji prokurorei teica: tad jau visa valdība jāsauc pie atbildības. Prokurore atbildēja: jā, es jums piekrītu. Pēc tam gan nesekoja nekādas apsūdzības un aizturēšanas.

– Kā noprotams, Pīrants ir atzinis sevi par vainīgu.

– Jā, tā sanāk.

– Nav īsti saprotams, kāpēc Pīrants nolēma dot kukuli.

– Viņš bija valdes locekļa amatā. Kad mainās politiskā vara, mainās arī izpildvara. Viņš tiktu izmests no amata. Tā kā Pīrants bija labs Blauas paziņa, viņi jau iepriekš bija tikušies un kaluši politiskos un saimnieciskos plānus. Es Pīrantu uztvēru kā Blauas interešu aizstāvi. Pīrants neaicināja mani uz viņu tikšanos. Visa apsūdzība ir balstīta tikai uz Blauas liecībām.

– Cik ilgu laiku jūs jau bijāt apcietinājumā?

– Nepilnus trīs mēnešus.

– Tiesas spriedumā teikts, ka tiks konfiscēti īpašumi. Konkretizēsiet?

– Jā, man konfiscēs automašīnu un piekabi. Vēl laukos, Vilces pagastā, ir īpašums – mana bērnības skola. Tā pirms gadiem trīsdesmit ir likvidēta, atrodas sliktā tehniskā stāvoklī. Es to pirms kāda laika nopirku, man bija plāns to atjaunot.

– Un kas notiek ar Jūrmalas māju?

– Tā pieder mums ar sievu uz pusēm. Saskaņā ar pēdējiem likuma grozījumiem mājokli kā vienīgo dzīvesvietu nekonfiscē.

– Kā vērtējat tagadējās domes darbu, būdams vērotājs no ārpuses?

– Manuprāt, ir pārlieka aizraušanās noliegt visu veco, ir pārāk daudz reorganizāciju un cilvēku tīrīšanu. Tas ir liels stress.

Avots: nra.lv /Elita Veidemane