Lembergs: Valdības skatījums uz tautsaimniecības attīstību ir ļoti šaurs
Latvijas amatpersonu lielākā problēma ir tāda, ka viņi neredz valsti kopumā un neveido sistemātisku politiku attiecībā uz tautsaimniecības attīstību, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Pēc politiķa sacītā, šobrīd Latvijā nav nevienas institūcijas, kas domātu par tautsaimniecības attīstību un veidotu sistemātisku politiku. “Tādas nav. Esmu to stāstījis visiem premjeriem, bet neesmu sasniedzis dzirdīgas ausis,” komentēja Lembergs.
Arī valdības pārstāvji, kā norādīja Lembergs, nerunā par uzņēmējdarbības attīstību. “Nevienu vārdu jūs par to nedzirdēsiet – vai tā būtu nodokļu politika, vai tā būtu atbalsta politika, vai darbaspēka nodrošināšanas politika. Un tas veidojas ļoti ilgos gados. Jūs nevarat vienā dienā kaut ko mainīt,” pauda Lembergs.
“Tajā pašā laikā Latvija, ņemot vērā tās ārkārtīgi izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu, pat pie visām tām muļķībām, ko te gadu gadiem valdība sastrādā, nemirst un visu laiku attīstās. Tas ir tāds fenomens savā ziņā,” piebilda politiķis.
Viņš atzina, ka viņam bija dialogs ar valdības pārstāvjiem par Latvijas priekšlikumiem, kur ieguldīt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudu nākamajam plānošanas periodam, taču viņu pieeja likusi vilties. “Tā Latvijas valdības pieeja bija tāda – “tai nozarei tik, tai nozarei tik, tai nozarei tik”. Neviena problēma nav vienas nozares problēma. Ir sistēmveida problēmas, kuras var risināt, tikai definējot gala rezultātu, kuru var sasniegt tikai ar sistēmisku pieeju. Tur bija kategoriska atteikšanās no šādas pieejas,” sacīja Lembergs.
Viņaprāt, pie šīs situācijas vainojams kvalitatīvas izglītības trūkums valsts pārvaldē, pirmkārt, jau valdībā.
“Kariņš. Kas viņš ir? Viņš ir filologs. Ražojis “Lāču ledu”. Pagrozījies Eiropas Parlamentā. Ko viņš saprot no ekonomikas? Viņam nav izjūtas. Ekonomika – tā ir ne tikai zināšanas, bet arī izjūta. Ja jūs neredzat valsti kopumā un jums valsts beidzas ar Lielrīgas robežu, tad jums arī tā Latvija līdz Kurzemei neaizsniedzas,” secināja Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākRīgas pašvaldība plāno ieviest jaunu dzīvokļu īres maksas sistēmu – taisnīgu un ar atbalstu sociālajiem īrniekiem
Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulē pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību. Plānotā īres maksas sistēma paredz mūsdienīgu, saprotamu, detalizētu...
Lasīt tālākBudžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālāk
