Lembergs: Valdības skatījums uz tautsaimniecības attīstību ir ļoti šaurs
Latvijas amatpersonu lielākā problēma ir tāda, ka viņi neredz valsti kopumā un neveido sistemātisku politiku attiecībā uz tautsaimniecības attīstību, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Pēc politiķa sacītā, šobrīd Latvijā nav nevienas institūcijas, kas domātu par tautsaimniecības attīstību un veidotu sistemātisku politiku. “Tādas nav. Esmu to stāstījis visiem premjeriem, bet neesmu sasniedzis dzirdīgas ausis,” komentēja Lembergs.
Arī valdības pārstāvji, kā norādīja Lembergs, nerunā par uzņēmējdarbības attīstību. “Nevienu vārdu jūs par to nedzirdēsiet – vai tā būtu nodokļu politika, vai tā būtu atbalsta politika, vai darbaspēka nodrošināšanas politika. Un tas veidojas ļoti ilgos gados. Jūs nevarat vienā dienā kaut ko mainīt,” pauda Lembergs.
“Tajā pašā laikā Latvija, ņemot vērā tās ārkārtīgi izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu, pat pie visām tām muļķībām, ko te gadu gadiem valdība sastrādā, nemirst un visu laiku attīstās. Tas ir tāds fenomens savā ziņā,” piebilda politiķis.
Viņš atzina, ka viņam bija dialogs ar valdības pārstāvjiem par Latvijas priekšlikumiem, kur ieguldīt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudu nākamajam plānošanas periodam, taču viņu pieeja likusi vilties. “Tā Latvijas valdības pieeja bija tāda – “tai nozarei tik, tai nozarei tik, tai nozarei tik”. Neviena problēma nav vienas nozares problēma. Ir sistēmveida problēmas, kuras var risināt, tikai definējot gala rezultātu, kuru var sasniegt tikai ar sistēmisku pieeju. Tur bija kategoriska atteikšanās no šādas pieejas,” sacīja Lembergs.
Viņaprāt, pie šīs situācijas vainojams kvalitatīvas izglītības trūkums valsts pārvaldē, pirmkārt, jau valdībā.
“Kariņš. Kas viņš ir? Viņš ir filologs. Ražojis “Lāču ledu”. Pagrozījies Eiropas Parlamentā. Ko viņš saprot no ekonomikas? Viņam nav izjūtas. Ekonomika – tā ir ne tikai zināšanas, bet arī izjūta. Ja jūs neredzat valsti kopumā un jums valsts beidzas ar Lielrīgas robežu, tad jums arī tā Latvija līdz Kurzemei neaizsniedzas,” secināja Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Aptauja: 6 % Latvijas iedzīvotāju ir parādi par komunālajiem maksājumiem un citiem pakalpojumiem
Nedaudz vairāk nekā 6 % iedzīvotāju ir nenokārtotas parādsaistības ārpus kreditēšanas nozares, piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem, elektrību, telefonsakariem, automašīnas stāvvietu,...
Lasīt tālākBaltijā arvien vairāk iedzīvotāju norāda uz finansiālās situācijas pasliktināšanos – Latvijā jau katrs trešais
Baltijas valstu iedzīvotāju finansiālais noskaņojums kļūst arvien negatīvāks, apliecinot augošu ekonomisko spiedienu reģionā. Vissatraucošākā situācija ir Latvijā, kur fiksēts straujākais...
Lasīt tālākValsts naftas produktu drošības rezerves veidos elastīgāk
Lai valsts naftas produktu drošības rezerves varētu veidot elastīgāk un ekonomiski izdevīgāk, Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos...
Lasīt tālākIeviesīs nacionālo viesabonēšanu krīzes situācijās
Lai krīzes situācijās iedzīvotājiem nodrošinātu sakaru iespējas, Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Elektronisko sakaru likumā....
Lasīt tālākSvētdien visi vilcieni sāks kursēt pēc jaunā – ziemas laika
Naktī uz svētdienu, 25. oktobrī, plkst. 4.00 Latvijā notiks pāreja uz ziemas laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Lai vilcieni gala stacijās pienāktu atbilstoši ziemas...
Lasīt tālākD. Mieriņa: sabiedrība sagaida redzamu ieguvumu no katra publiskā eiro
“Budžeta iespējas vienmēr ir ierobežotas, savukārt vajadzību netrūkst. Tāpēc īpaši svarīgi ir skaidri noteikt prioritātes un izvērtēt, kur ieguldītie līdzekļi sabiedrībai sniedz vislielāko...
Lasīt tālākLai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus, paplašinās elektrolīniju trases
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, paplašinās no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To paredz...
Lasīt tālākLatvijas mājokļu tirgus silda ekonomiku, Lietuvas – karsē
Latvijas mājokļu tirgū saglabājas līdzsvarota izaugsme – mājsaimniecību kreditēšana un būvniecības aktivitāte pieaug, vienlaikus mājokļu cenas iedzīvotājiem joprojām ir pieejamas. Atšķirīga...
Lasīt tālākGaidāmajā apkures sezonā palielinās mājokļa pabalstu un paplašinās tā saņēmēju loku
Kurināmā tirgū, kopš vasaras sākuma, bijusi saspringta situācija, savukārt šā gada sākumā piedzīvotais sals aktualizējis jautājumu par gatavību nākamajai apkures sezonai. Lai gan vēl ir...
Lasīt tālākSaeima pieņem grozījumus degvielas cenu samazināšanai
Lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem, Saeima ceturtdien, 24.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas...
Lasīt tālāk
