Lembergs: Valdības skatījums uz tautsaimniecības attīstību ir ļoti šaurs
Latvijas amatpersonu lielākā problēma ir tāda, ka viņi neredz valsti kopumā un neveido sistemātisku politiku attiecībā uz tautsaimniecības attīstību, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Pēc politiķa sacītā, šobrīd Latvijā nav nevienas institūcijas, kas domātu par tautsaimniecības attīstību un veidotu sistemātisku politiku. “Tādas nav. Esmu to stāstījis visiem premjeriem, bet neesmu sasniedzis dzirdīgas ausis,” komentēja Lembergs.
Arī valdības pārstāvji, kā norādīja Lembergs, nerunā par uzņēmējdarbības attīstību. “Nevienu vārdu jūs par to nedzirdēsiet – vai tā būtu nodokļu politika, vai tā būtu atbalsta politika, vai darbaspēka nodrošināšanas politika. Un tas veidojas ļoti ilgos gados. Jūs nevarat vienā dienā kaut ko mainīt,” pauda Lembergs.
“Tajā pašā laikā Latvija, ņemot vērā tās ārkārtīgi izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu, pat pie visām tām muļķībām, ko te gadu gadiem valdība sastrādā, nemirst un visu laiku attīstās. Tas ir tāds fenomens savā ziņā,” piebilda politiķis.
Viņš atzina, ka viņam bija dialogs ar valdības pārstāvjiem par Latvijas priekšlikumiem, kur ieguldīt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudu nākamajam plānošanas periodam, taču viņu pieeja likusi vilties. “Tā Latvijas valdības pieeja bija tāda – “tai nozarei tik, tai nozarei tik, tai nozarei tik”. Neviena problēma nav vienas nozares problēma. Ir sistēmveida problēmas, kuras var risināt, tikai definējot gala rezultātu, kuru var sasniegt tikai ar sistēmisku pieeju. Tur bija kategoriska atteikšanās no šādas pieejas,” sacīja Lembergs.
Viņaprāt, pie šīs situācijas vainojams kvalitatīvas izglītības trūkums valsts pārvaldē, pirmkārt, jau valdībā.
“Kariņš. Kas viņš ir? Viņš ir filologs. Ražojis “Lāču ledu”. Pagrozījies Eiropas Parlamentā. Ko viņš saprot no ekonomikas? Viņam nav izjūtas. Ekonomika – tā ir ne tikai zināšanas, bet arī izjūta. Ja jūs neredzat valsti kopumā un jums valsts beidzas ar Lielrīgas robežu, tad jums arī tā Latvija līdz Kurzemei neaizsniedzas,” secināja Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Budžeta komisija konceptuāli atbalsta 2026. gada valsts budžeta projektu
Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apmērā. Tas paredzēts piektdien, 31. oktobrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu)...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien, 31. oktobrī, vienojās iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu, kas paredz iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām...
Lasīt tālākParedz palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada paredzēts palielināt vairākus valsts sociālos pabalstus. To trešdien, 29. oktobrī, atbalstīja Saeimas Budžeta un finanšu...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai un saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien,...
Lasīt tālākTreija: pieejams mājoklis ģimenēm ir prioritāte demogrāfijas krīzes risināšanai
Trešā ikgadējā mājokļiem veltītā konference “Mājoklis 2025” šonedēļ izcēlās ar spraigu paneļdiskusiju “Ko mums sola politiķi?”, kur Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības...
Lasīt tālākSoli pa solim uz gudrāku ģimenes budžetu – ieradumi, kas atmaksājas
Dzīvojot no algas līdz algai, mēs ne tikai ierobežojam savu ikdienas izvēļu brīvību, bet arī zaudējam iespēju ilgtermiņā plānot savu nākotni. Tāpēc ir būtiski pievērst uzmanību...
Lasīt tālākNaktī uz svētdienu pulksteņa rādītāji jāpagriež par stundu atpakaļ
Naktī no sestdienas uz svētdienu, 26. oktobri, visā Latvijā notiks pāreja uz ziemas laiku – pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu atpakaļ. Saskaņā ar Latvijā spēkā esošo...
Lasīt tālākBaltijas uzņēmumi investē atšķirīgi: Latvijā – tehnoloģijās, Lietuvā un Igaunijā – darbiniekos
Neraugoties uz izaicinājumiem, 62 % Latvijas uzņēmumu nākamajos 12 mēnešos plāno investīcijas. Jomas, kurās plānots ieguldīt visvairāk ir digitalizācija un tehnoloģijas (40 %), efektivitātes...
Lasīt tālākNo Rēzeknes tehnikuma budžeta, iespējams, izkrāpti vismaz 54 000 eiro
Veicot revīzijas procedūras Rēzeknes tehnikumā par norēķiniem ar pakalpojumu sniedzējiem, Valsts kontrole konstatējusi iespējamas krāpnieciskas darbības – maksājumu dokumentu tīšu sagrozīšanu...
Lasīt tālākBudžeta komisija nākamnedēļ sāks darbu pie 2026. gada valsts budžeta projekta
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamnedēļ plānojusi sanākt uz vairākām sēdēm, lai iepazītos ar katras ministrijas bāzes finansējumu, un vērtēt to, kas iekļauts 2026....
Lasīt tālāk
