Pirmdien pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes sēdes solīts darīt zināmu Ventspils mēra Aivara Lemberga vietu 11. Saeimas priekšvēlēšanu sprintā: ZZS pateiks, vai A. Lembergs joprojām ir viņu premjera amata kandidāts, savukārt viņš pats atklās, vai balotēsies vēlēšanās.

Pēdējais variants gan ir maz ticams, jo Ventspils mērs ne vienu reizi vien teicis, ka ierindas deputāta darbs Saeimā viņu neinteresē. Savukārt socioloģiskās aptaujas, lai arī uzrāda ievērojamu atbalstu, tomēr garantiju premjera amata ieņemšanai – 51% balsu – nesniedz. «Manu izvēli noteiks tas, vai ZZS var gūt absolūto vairākumu,» apstiprina A. Lembergs. Pirms divām nedēļām veiktais pētījums parādīja, ka tobrīd bija iespējams gūt 38% balsu. «Tas nav maz, un ne velti daudzi šobrīd par to nervozē,» atzīst Ventspils mērs.

Zaļzemnieku Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis skaidro, ka A. Lemberga sadarbība ar ZZS jebkurā gadījumā dod skaidru signālu vēlētājiem: «Te apakšā ir reāls darbs un skaidra ekonomiskā programma, ko var novērtēt, aizbraucot uz Ventspili.» Jāpiebilst, ka nule ir pārapstiprināts sadarbības līgums starp zaļajiem zemniekiem un ventspilnieku partiju Latvijai un Ventspilij.

Sabiedrotie, konkurenti un politiskās dzīves vērotāji spriež, ka šajās vēlēšanās būšana ar, par vai pret Lembergu un pat runāšana par Lembergu būs nozīmīgs arguments cīņā par elektorātu.

Politologs Andris Runcis pieļauj, ka A. Lembergs varētu saņemt daudz krustiņu, pierādot konkurentiem, cik populārs ir tautā un arī to, ka ir izdzīvotājs. Tomēr «garantijas, ka viņš būs premjers, nav, bet, ja tomēr būs – nav garantijas, ka viņš varēs būt premjers vismaz četrus gadus. Bet apmainīt, teiksim, gadu premjera amatā pret 20 gados sasniegto Ventspilī… nu kurš gan to gribētu».

Sociologs Arnis Kaktiņš atgādina, ka oligarhu diskurss ir ļoti sašķēlis latviski runājošo publiku. Lai izpildītos ZZS un A. Lemberga iecere par vēlētāju vairākuma iegūšanu, būtu jāpārliecina par sevi balsot arī vismaz daļa krieviski runājošā elektorāta. Taču tas, pēc A. Kaktiņa domām, esot sarežģīts uzdevums, jo «krievi tiecas uz Saskaņas centru. Maz ticams, ka viņi mainītu to pret ZZS».

Gluži pretējās domās ir Vienotības Saeimas frakcijas līderis Dzintars Zaķis. Viņa rīcībā esošie reitingu pētījumi parādot, ka daļa Saskaņas centra vēlētāju patiešām esot gatavi migrēt pie ZZS, ja A. Lembergs piekristu balotēties. Dz. Zaķis gan nemin, kā Ventspils mēra tieša iesaistīšanās vēlēšanās ietekmētu pašas Vienotības reitingus. Taču ietekme būtu nozīmīga. To uzrāda zaļzemnieku rīcībā esošā socioloģija. A. Lembergs atzīst, ka viņa palikšana malā ļoti palīdzētu arī Zatlera partijai un Saskaņas centram: «Ja es startētu, Vienotība zaudētu 25% vēlētāju, Zatlers zaudētu 30%, tikpat arī Saskaņas centrs.»

Mazāk par savu vēlētāju uzticību nākas nervozēt Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-TB/LNNK. Tās līderis Raivis Dzintars apgalvo, ka abu partiju elektorāti pārklājas minimāli, taču tas, ka ZZS reitingi ar A. Lemberga ienākšanu sarakstos stipri vien celtos, neesot apšaubāms. Nožēlu R. Dzintars pauž par politisko konkurentu Vienotības un Zatlera Reformu partijas retoriku – sarkano līniju vilkšanu jau tā sadrumstalotajā latviskajā politikas vidē. «Neesmu dzirdējis skaidru termina «oligarhs» definīciju, bet, domāju, arī Zatleram un Vienotībai netrūkst bagātu sponsoru.» Paradoksāli, ka arī paši skaļie oligarhu apkarotāji, nostājoties pozā pret sadarbību ar ZZS un A. Lembergu, apzinās, ka būtībā nodarbojas ar kaitniecību. Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis Neatkarīgajai skaidro: «Mana politiskā pieredze liecina, ka sarkano līniju vilkšana ar panākumiem nekad nevainagojas.» Taujāts, kādēļ tad Vienotība ar to nodarbojas, Dz. Zaķis smejoties saka: «Mums ir ļoti radošs kolektīvs.»

Arī Saskaņas centra frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs uzskata, ka tagad nebūtu īstais brīdis citu partiju apkarošanai: «Laika līdz vēlēšanām ir ļoti maz – tikai divi mēneši. Mums ir jāpagūst uzrunāt savi vēlētāji.» Viņa partijai vienīgā sarkanā līnija esot – «nekādas sarkanās līnijas nedrīkst būt». Tāpat arī zaļie zemnieki apgalvo, ka ir atvērti sadarbībai ar visām nākamajā Saeimā iekļuvušajām partijām. ZZS līderis Augusts Brigmanis gan atzīst, ka šobrīd par perspektīviem koalīcijas modeļiem vispār runāt nav jēgas. Politiskie konkurenti tagad vīstot dūrītes un kratot tās pret debesīm, ieņem liekulīgas un bērnišķīgas pozas. Tātad īstais darbs un sarunas sāksies pēc vēlēšanām.

Avots: nra.lv