Lembergs: Ir skaidri redzams, ka valdība nav sagatavojusies krīzes situācijai
Ventspils mērs Aivars Lembergs uzskata, ka nav pareizi, ka dīkstāves pabalsts attieksies tikai uz privātajiem uzņēmumiem, jo grūtībās ir nonākuši daudz vairāk uzņēmumu, iestāžu un organizāciju. Vēl tad, kad valdība bija izdevusi sarakstu ar 40 krīzē cietušajām nozarēm, kurās darbinieki var saņemt dīkstāves pabalstu, Lembergs atgādināja tai, ka Latvijā ir nodarbināti pāri 900 tūkstošiem cilvēku un krīze skar būtiski vairāk par 8%, uz kuriem attiektos norādītās nozares.
“Saraksts ir sastādīts ļoti neprofesionāli. Te iekšā nav pārstāvēta reālā ekonomika, kā, piemēram, šeit nav minēta rūpniecība. Kā var nebūt? Un nav minētas arī daudzas citas nozares,” toreiz izteicās politiķis.
“Te ir uzskaitītas nozares, kas skar arī pašvaldību – pirmsskolas izglītība, sports, ārpus skolas izglītība, kultūras izglītība, izglītības pakalpojumi, bērnu dienas aprūpes centri, muzeji, vēsturiskie objekti, sporta objekti, sporta klubi, fitnesa darbības, atrakcijas, atpūtas un izklaides. Bet atbalstu ir paredzēts sniegt tikai privātajiem, bet nav paredzēts publiskajam sektoram, tai skaitā pašvaldībām. Bet Ventspilī privātie ir maz. Turklāt tie visi saņem pašvaldības atbalstu. No šī te atbalsta izriet, ka tie, kas saņem pašvaldību atbalstu, valsts atbalstu nesaņems,” to, kā otru būtisku problēmu, izcēla Lembergs.
Par piemēru viņš minēja Ventspils atbalsta centru ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”, kas saskaņā ar valdības noteikumiem, valsts atbalstu nesaņems. “Manuprāt, tas ir ļoti nepareizi, jo viss sociālās sfēras nevalstiskais sektors bāzējas uz pašvaldību pasūtījumu,” piebilda Ventspils mērs.
Lemberga ieskatā, šādi noteikumi ir sastādīti ļoti tuvredzīgi: “Es nesaprotu to jēgu, kāda te ir domāta. Tikai tie, kas nodarbojas ar privātpraksi – tie tiek atbalstīti, bet tie, kas strādā pašvaldību sistēmā – netiek atbalstīti. Tas ir ļoti nepareizi.”
“Tāpat, kas strādā pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrības, netiks atbalstītas. Piemēram “Ventspils reiss”, kas pārvadā pasažierus, nesaņems atbalstu, kas nozīmē, ka viņiem cilvēki būs jāatlaiž, bet kā bez sabiedriskā transporta dzīvot? Var redzēt, ka nekas nav bijis sagatavots un tagad uz ātru roku pie tā tiek strādāts,” sacīja Lembergs.
Kā zināms, valdība sākotnēji izveidoja sarakstu ar 40 krīzē cietušajām nozarēm, kurās darbinieki var saņemt dīkstāves pabalstu. Vēlāk gan valdība atteicās no uzņēmēju dalīšanas pa nozarēm, nosakot vienotus kritērijus visiem. Tajā pašā laikā noteikts, ka dīkstāves pabalsts attieksies tikai uz privātajiem uzņēmumiem.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Aptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālāk
