• Tweet

Viens no pirmajiem būtiskākajiem šā gada notikumiem būs februārī plānotais Latvijas balsojums par divvalodību. Lai gan daudzi eksperti un politiķi pauž pārliecību, ka savākt Satversmes izmaiņām nepieciešamo parakstu skaitu neizdosies, tomēr gaidāmais referendums valsts augstāko amatpersonu starpā raisa diametrāli pretējus viedokļus.

Tā, piemēram, premjers Valdis Dombrovskis uzsver: referendumu vairs nevar atcelt, tomēr jau pirms parakstu vākšanas akcijas vajadzēja vērtēt, vai par šo jautājumu vispār drīkst balsot. Tikmēr Valsts prezidents Andris Bērziņš šo jautājumu komentē vēl jo asāk, uzskatot referendumu par absurdu. Prezidents arī sola tajā nepiedalīties, a priori norādot, ka savākt nepieciešamo parakstu daudzumu neizdosies. Kā zināms, lai Satversmes grozījumi par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem jeb 771 350 pilsoņiem.

Valsts prezidenta viedoklim pretēju aicinājumu sabiedrībai gatava paust partijas Vienotība priekšsēdētāja un Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa. Viņa atbalsta valsts apmaksātas kampaņas rīkošanu, lai pilsoņus mudinātu piedalīties gaidāmajā referendumā, kurā būs jābalso, vai piešķirt krievu valodai otras valsts valodas statusu, un lūgs juristiem izvērtēt iespēju šim mērķim izmantot valsts budžeta līdzekļus. Savukārt biedrība Dzimtā valoda sola vākt parastus par Saeimas atlaišanu, ja tiks pieņemts lēmums par valsts naudu īstenot krievu valodas referenduma antikampaņu.

Tikmēr Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars atgādina, ka Latvijā tautas nobalsošanas notiek biežāk nekā citās valstīs, taču tas neesot labākais no modeļiem lēmumu pieņemšanai, jo šādas tiesības ir deleģētas parlamentam. Līdz ar to CVK vadītājs tautas nobalsošanas salīdzināja ar atpakaļgaitu, jo, viņaprāt, vērtīgākas būtu izvērstas debates parlamentā. Jāatgādina, ka līdz šim Latvijā ir notikušas septiņas tautas nobalsošanas, no kurām pirmā 1991. gadā bija par Latvijas valstisko neatkarību, bet vēlākās – gan par pilsonību, gan par dalību Eiropas Savienībā, kā arī par Saeimas atlaišanas kārtību, pensijām u. c. jautājumiem.

Tāpat jāatgādina, ka referendums par divvalodību notiks vienu dienu, un tas, visticamāk, būs 18. februāris. Šajā dienā vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten septiņiem rītā līdz desmitiem vakarā. Tautas nobalsošanā netiek lietots vēlētāju reģistrs, tāpēc balsstiesīgie var iet uz jebkuru iecirkni, bet, ja nevar ierasties iecirknī, būs iespēja lūgt, lai balsošanu organizē viņu atrašanās vietā. Precīzas gaidāmā referenduma izmaksas vēl nav zināmas, taču CVK norāda, ka iepriekšējā tautas nobalsošanas tāme bijusi 1,7 miljoni latu un arī šā referenduma izmaksām minēto summu nevajadzētu pārsniegt.

Avots: nra.lv