Krievvalodīgie dodas uz Briseli un biedē ar Bībeli
Pirms šonedēļ gaidāmā divvalodības referenduma aktīvu sabiedrisko darbību izvērš ne vien latviešu valodas aizstāvji, bet arī krievvalodīgās diasporas pārstāvji, turklāt paužot diametrāli pretējus viedokļus.
Viens no referenduma iniciatoriem Vladimirs Lindermans šodien apmeklē Eiropas parlamentu, lai skaidrotu krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju pozīciju, tikmēr Latvijā ierodas Krievijas režīma opozicionāri Valērija Novodvorska un Konstantīns Borovojs, kuri uzskata, ka referendums liecina par Krievijas vēlmi atgūt ietekmi Baltijas valstīs.
Sarunā ar Neatkarīgo
V. Lindermans apliecināja, ka viņa vizīti Eiroparlamentā organizē Latvijas eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka. «Tikšos ar Spānijas, Lielbritānijas un citu lielvalstu politiķiem, lai apliecinātu, ka Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji nav apmierināti ar starpnacionālajām attiecībām, un skaidrotu referenduma rīkošanas iemeslus,» pauda
V. Lindermans.
Zīmīgi, ka īsi pēc tautas nobalsošanas viņš izlēmis iegūt maksimālu atdevi no referendumā nopelnītās atpazīstamības un sākt karjeru lielajā politikā. Lindermana partija kopā ar osipovišiem dibinās partiju apvienību, lai piedalītos 2013. gada pašvaldību vēlēšanās.
Gluži pretējas referenduma cēloņsakarības akcentē Krievijas oficiālās varas disidenti V. Novodvorska un K. Borovojs. Abi politiķi, kuri līdz šim aktīvi komentējuši etnisko situāciju Latvijā, šodien ierodas Rīgā, lai sniegtu savus komentārus saistībā ar gaidāmo referendumu, kā arī tiktos ar Saeimas deputātiem, Saeimas cilvēktiesību komisiju un Austrumeiropas politikas centra pārstāvjiem. «Sākot ar Rīgas priekšsēža atskaitēm Krievijas vēstniekam, beidzot ar Latvijai absurdo referendumu par otru valsts valodu – tie ir spilgti piemēri Krievijas politikai Latvijā. Šodienas kara ieroči ir referendumi, sabiedriskās organizācijas un mediju telpa. Man atliek tikai brīnīties, ko mūsu politiķi un drošības iestāžu darbinieki ir darījuši līdz šim, ja nu jau ir tik tālu, ka Krievijas demokrāti brauc mūs brīdināt,» atzīst Rīgas domes deputāts Jānis Skuja, kura pārstāvētā Demokrātisko patriotu frakcija abus Krievijas politiķus ir aicinājusi uz Rīgu.
Viens no V. Novodvorskas un K. Borovoja vizītes mērķiem ir tikšanās arī ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu, kurš neslēpj savu nostāju referendumā un atklāti iestājas par divvalodību.
Tikmēr viens no referenduma iniciatoriem Illarions Girss izlēmis apelēt pie ticīgo jūtām, lai pārliecinātu sabiedrību par pareizo izvēli referendumā. Viņš rīdziniekus uzrunā ar Jēzus Kristus vārdiem. Rīgas centrā, Krasta ielā pie Dzelzceļa tilta, ir uzstādīts reklāmas plakāts, kurā atainots citāts no Bībeles, t.i., Jēzus Kristus brīdinājums: «Ikviena valsts, kas savā iekšienē ir sašķelta, aiziet postā, un tur nams uz namu grūst.» (Lk. 11,17).
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk