Ko īsti Latvijā meklē britu premjers Kamerons?
Septiņu valstu premjeri un delegācijas vakar ieradās Rīgā, lai šodien piedalītos Ziemeļu nākotnes forumā. Oficiālā darba kārtība vēsta, ka viņu rūpju lokā būs vecie ļaudis, kuri nemāk strādāt ar datoriem, tūrisma ietekme uz dabas bioloģisko daudzveidību un dzimto valodu saglabāšanas problemātika.
Taču daudz interesantāka un apspriešanai nepieejamāka ir pasākuma neoficiālā programma un būtiskākais jautājums – ko Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons kā ietekmīgākais sanāksmes dalībnieks piedāvājis tā dēvētajam NB8 valstu formātam – ziemeļvalstīm un Baltijai.
Britu premjeru oficiālais pasākuma scenārijs maz interesē, par to liecina fakts, ka viņš jau iepriekš bija plānojis uzreiz pēc foruma oficiālās atklāšanas doties projām. Tātad svarīgākais jau noticis naktī.
«Kamerons nav tā tipa politiķis, kas nodarbotos ar politisko tūrismu,» spriež globālās komunikācijas un ārpolitikas eksperts Ojārs Skudra. «Viņu interesē jautājums, kādu lomu Ziemeļeiropa gatavojas spēlēt Eiropas Savienībā un ārpus tās – attiecībās ar ASV, Kanādu un Krieviju.»
Faktiski runa esot par «plānu B vai C» gadījumam, ja Eiropas Savienību sagrābtu tik stipras perturbācijas, ka būtu nepieciešama jēdzīga alternatīva gan pašai savienībai, gan eirozonai, – un tā britu ieskatā varētu būt Ziemeļu savienība. Taču, kā vakar prognozēja O. Skudra, šīs diskusijas oficiālajā dienaskārtībā neparādīsies un notiks bez liecinieku klātbūtnes.
Citastarp jāatgādina, ka arī pagājušajā gadā tajā pašā forumā oficiālajā daļā tika runāts ne par premjeru līmeņa jautājumiem, piemēram, sieviešu aktīvāku iesaisti valstu pārvaldē. Būtiskais te netiek afišēts.
Politologs Andris Sprūds spriež, ka britus nevilina Eiropas federālisma ideja un viņi tagad meklē sabiedrotos šajā neformālajā Ziemeļu savienībā. Zīmīga nianse – no foruma dalībniecēm tikai divas valstis atrodas eirozonā. Nozīmīga sastāvdaļa sarunās noteikti būs atvēlēta ekonomikai. «Kamēr Vācijas uzņēmēji, matiem plīvojot, joņo uz Krieviju, briti šobrīd sāk pārorientēties uz Āziju – Ķīnu, Indiju. Par to liecina arī D. Kamerona nesenā vizīte bijušajā kolonijā, stāsta O. Skudra. Izmantošanas vērtas viņiem varētu šķist arī Latvijas ekonomikas saites ar Baltkrieviju.
Līderu sanāksme un britu līdera ierašanās vērtējama arī kontekstā ar gaidāmajām vēlēšanām Lielbritānijā, kas faktiski būs referendums par palikšanu vai izstāšanos no ES.
Jāpiebilst, ka līderu ierašanos rīdzinieki sajuta arī pamatīgu satiksmes sastrēgumu veidā.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk