• Tweet

Pagaidām vēl nav skaidrs, ar kādiem ierosinājumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darba uzlabošanai nāks klajā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītā darba grupa, taču biroja vadība jau sākusi intensīvu darbu pie tā statusa koncepcijas izstrādes, kas paredz piešķirt birojam plašākas pilnvaras un lielāku neatkarību.

Jau vēstīts, ka Ē. Kalnmeieram darba grupas vadība tika uzticēta pēc tam, kad kārtējo reizi publiskajā telpā nonāca konflikts starp Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku un viņa vietnieci Jutu Strīķi. Ņemot vērā šīs darba grupas iesākto, bet vēl nepabeigto darbu, Saeimas Korupcijas apkarošanas apakškomisija tikai uzklausīja J. Streļčenoka redzējumu par biroja statusa transformāciju, bet lēmumu par atbalsta sniegšanu tai nepieņēma, gaidot, kad par darba grupas paveikto ziņos ģenerālprokurors.

Taču arī neitrālu pozīciju pagaidām ieņēmušajiem Saeimas deputātiem bija vairāki iebildumi par KNAB vadītāja prezentēto koncepciju.

Viena no KNAB vēlmēm paredz lielāku neatkarību biroja budžeta apstiprināšanā. Proti, tas vēlas, lai tā budžets būtu atkarīgs no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) un sadarbībā ar Finanšu ministriju būtu jānosaka attiecīgs koeficients, bet budžeta veidošanā pēc iespējas mazāka teikšana būtu valdībai.

Neizpratni par šādu vēlmi pauda Zaļo un zemnieku savienības deputāti Kārlis Seržants un Iveta Grigule, kas norādīja, ka jau šobrīd biroja budžetu valdība bez KNAB piekrišanas nevar grozīt, bet vēlme piesaistīt to iekšzemes kopproduktam mūsu ekonomikas apstākļos nav praktiski realizējama.

KNAB neapmierinot arī tā likumdošanas iniciatīvu apstiprināšanas kārtība. Proti, ikvienu biroja ierosināto normatīvo aktu Ministru kabineta komitejā uzsauc Ministru prezidents, un tikai tad dokuments sāk virzīties pa birokrātijas gaiteņiem. J. Streļčenoks uzskata – tas rada draudus, ka premjers sev vai viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam netīkamas biroja iniciatīvas var novilcināt.

Paplašinot savas tiesības, birojs vēlētos arī panākt, lai tam dāvātu tiesības apturēt prettiesisku darbību vai pretlikumīgu līgumu izpildi. Pašreizējā situācija esot tāda, ka birojam, veicot pārbaudes, tiesības apturēt prettiesisku valsts amatpersonas rīcību Administratīvā procesa likums neļaujot.

Šajā ierosinājumā deputātiem šķita interesanti, vai KNAB uzņemtos atbildību tad, ja līguma izpildes apturēšana tiktu apstrīdēta tiesā un lēmums tiktu atcelts, nosakot, ka birojam jāatlīdzina līguma apstādināšanas nestie zaudējumi. Izvairīgi, taču J. Streļčenoks apliecināja, ka birojs atbildību uzņemtos.

Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis