KNAB priekšnieka amatam pieteikušies 13 pretendenti
Līdz 19. septembrim Valsts kanceleja saņēmusi 13 pretendentu pieteikumus atklātam konkursam uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu. Pieteicies gan bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis, gan arī vairāki KNAB darbinieki.
Pieteikušies:
SIA “Biznesa un juridiskā prakse” īpašnieks Kalvis Vītoliņš;
Rīgas Domes Informācijas tehnoloģiju centra Informācijas tehnoloģiju drošības administrators Gunārs Bērziņš;
Juridiskās koledžas pasniedzēja Ruta Mekša;
IK „Musa international” detektīvaģentūras vadītājs Gunārs Cāzers;
Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta Tiesvedības nodaļas juriskonsults Kristaps Sautiņš;
SIA Pireja juridiskais pārstāvis Māris Gulbis;
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieks Jaroslavs Sreļčenoks;
Zvērināts advokāts Armands Stumbergs;
Uzņēmējs Jānis Uzulēns;
Bezdarbnieks Aivars Bauers;
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas nodaļas vadītāja Ilze Jurča;
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore;
Izglītības kvalitātes valsts dienesta eksperts Vladislavs Bautris.
Atbilstoši konkursa nolikumam, 5 darbdienu laikā darbu uzsāks pretendentu vērtēšanas komisija, kas konkursa pirmajā kārtā vērtēs kandidātu atbilstību konkursa formālajiem kritērijiem. Komisijai mēneša laikā – līdz 18.oktobrim – jāpieņem lēmumu par to, kuri pretendenti izvirzāmi konkursa otrajai kārtai, nra.lv informēja Ministru kabineta preses sekretāre Zanda Šadre.
Konkursa otrajā kārtā padziļināti vērtēs kandidātu pieredzi un kompetenci. Kandidātu, kuram komisijas locekļi būs piešķīruši augstāko punktu skaitu, komisija ieteiks virzīt uz Ministru kabinetu apstiprināšanai, savukārt Ministru kabinets lems par komisijas izvirzītā pretendenta ieteikšanu apstiprināšanai Saeimā.
Atbilstoši konkursa nolikuma, pretendentam jāatbilst KNAB likuma 4. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām prasībām, tai skaitā – pārvalda latviešu valodu un vismaz divas svešvalodas; ieguvis augstāko izglītību un uzkrājis amatam atbilstošu darba pieredzi; ir vismaz triju gadu pieredze vadošā amatā valsts pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā.
Konkursa nolikums paredz, ka pretendentam jābūt izpratnei par iestādes lietvedību, grāmatvedību, personāla organizēšanu, kā arī par klasificētās informācijas aizsardzības regulējumu atbilstoši normatīvajos aktos vadītājam noteiktajām kompetencēm, kā arī izpratnei par korupcijas novēršanas un apkarošanas jautājumiem, kā arī politisko organizāciju (partiju) finansēšanas jautājumiem. Tāpat būtisks vērtēšanas kritērijs ir kandidātu reputācija, ko vērtēs atbilstoši KNAB likumā un konkursa nolikumā noteiktajām prasībām.
Kā nosaka konkursa nolikums, vērtējot pretendenta darba pieredzi, gadījumā, ja ir divi vai vairāki pretendenti ar vienlīdzīgi atbilstošu darba pieredzi, priekšrocība ir pretendentam, kas ieguvis augstāko juridisko izglītību.
Pretendentu vērtēšanas komisiju vadīs Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, komisijas sastāvā ietilpst Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senators A. Freibergs, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors A. Kalniņš, Satversmes tiesas aizsardzības biroja direktors J. Kažociņš un Drošības policijas priekšnieks J. Reiniks.
Kā ziņots iepriekš, pretendenti, kuri atbilst KNAB biroja likuma 4. panta otrajā daļā noteiktajām prasībām, pieteikumus konkursam varēja iesniegt Valsts kancelejā līdz 2011. gada 19. septembrim.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Progresīvie prasa Siliņai un Kozlovskim skaidrot apstākļus, kas saistīti ar Pjotra Avena pilsonību
Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju...
Lasīt tālākStingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas stingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību. Patlaban...
Lasīt tālākStambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākKonkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālāk