• Tweet

Nule izstrādātā jaunā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) koncepcija paredz apvienot Latvijas Televīziju, Latvijas Radio un interneta platformas. Ja tas tiks īstenots, tad tuvāko piecu gadu laikā valstij nāksies krietni tērēties – lēš, ka gan LSM uzturēšana, gan kapitālieguldījumi tajā kopumā prasīs ap 140 miljoniem latu.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) apstiprinātās LSM koncepcijas prezentācijā vairākkārt tika uzsvērts, ka ir pēdējais brīdis ielēkt aizejošajā vilcienā, kas saucas digitālā revolūcija, un modernizēt Latvijas sabiedrisko mediju – Latvijas Televīziju (LTV) un Latvijas Radio (LR). «Mainās ne tikai pats medijs, bet visa industrija. Sabiedrības prasības ir augušas, jaunā paaudze lieto tehnoloģijas pavisam savādāk. Jau tagad jāzina, kāds LSM būs pēc pieciem gadiem,» uzsvēra viens no koncepcijas izstrādātājiem Gints Miķelsons.

Skaitļi, lai pierādītu, cik nepieciešams ir LSM, bija gana krāšņi. Tas varētu ik gadu piesaistīt aizvien lielāku auditoriju: pašlaik LTV ir 25% skatītāju, LR – 36%, bet internetam – 0,3%, bet 2018. gadā pēc modernizācijas tas spētu aptvert jau 75%. Tāpat tas ļautu uzlabot satura kvalitāti, būtiski palielināt oriģināldarbu skaitu, palielināt uzticēšanās indeksu līdz pat 90%. Tikpat droši varētu plānot arī finanšu pieaugumu, un galu galā reitingi augtu. Ja tagad neviens no šiem medijiem nav zīmolu topu virsotnēs, tad jau 2014. gadā tas varētu pretendēt uz pirmo simtnieku, bet 2018. gadā – uz pirmo trīsdesmitnieku. Lai pārliecinātos, ka viss notiek, tiks turēta roka uz pulsa: divreiz gadā veicot auditorijas aptauju, «monitorējot ap 2000 cilvēku».

No juridiskā viedokļa izlemts, ka vislabāk jaunais LSM jāveido kā viena kapitālsabiedrība, kuru uzraudzītu NEPLP. Vislabāk to ir izdarīt reorganizējot – apvienojot LTV un LR, nevis likvidējot abus uzņēmumus un veidojot pilnīgi jaunu uzņēmumu. Jaunais vadības modelis piedāvā valdē apvienot piecus direktorus: līderi, radošo, tehnisko, personālvadības un finanšu. Pēc reorganizācijas paredzēts atsevišķs ziņu dienests, kurā strādātu ap 100 darbinieku. Bet, lai izveidotu LSM par tiešām profesionālu komandu, vajadzīgs arī mācību centrs, kura izveidē piecu gadu laikā būtu jāiegulda

5 miljoni latu – tas ir, 144 lati uz vienu darbinieku. Arī atalgojuma sistēma jaunajā organizācijā plānota motivējoša – ik gadu iecerēts audzēt šo sadaļu par 10%, turklāt par kvalitāti būšot piemaksas. Un kur tad vēl – tehniskie jauninājumi! Patlaban LTV tehniskā bāze novesta līdz kliņķim – šādi tika raksturota esošā situācija. «Ja LR lielāko daļu tehnikas var atjaunot pakāpeniski, tad LTV tas jādara strauji – un šim nolūkam būtu vajadzīgi aptuveni 20 miljoni latu,» uzsvēra tehnoloģiju eksperts Jurijs Švecovs. Lielas summas būs jāiegulda arī telpu nodrošinājumā – no visiem variantiem par labāko vietu LSM atzīts Zaķusalas telecentrs, protams, pirms tam to rekonstruējot – Jurģu svinības nosakot 2018. gadā. Iecerēts saglabāt arī LR telpas, kur turpmāk varētu atrasties studijas. Netika slēpts, ka uzturēšanas izmaksas LSM pakāpeniski ik gadu varētu pieaugt – no 15 miljoniem latu šogad līdz 25 miljoniem latu pēc 5 gadiem. Nepieciešamos kapitālieguldīju_mus – kopumā 42 miljonus latu – varētu gūt: pusi no reklāmu ienākumiem, otru pusi – no valsts un Eiropas Savienības fondu naudas. Kā otrs finansēšanas modelis tiek piedāvāts: ieviest no 2014./2015. gada mediju nodevu – katram ekonomiski aktīvajam iedzīvotājam maksājot 3 latus mēnesī vai ieskaitot LSM kasē 0,3 – 0,4% no Iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe