• Tweet

Koalīcija, kas pēc pirmdien parakstītās vienošanās starp Zatlera Reformu partiju, Vienotību un Nacionālo apvienību Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK visticamāk tiks nodibināta, būs nopietns pārbaudījums Nacionālajai apvienībai.

Aizvadītās trīs nedēļas Nacionālā apvienība nenogurusi atgādināja, ka labākā un stabilākā koalīcija būtu ar viņiem, opozīcijā atstājot vēlēšanās uzvarējušo Saskaņas centru (SC) un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Vēlā pirmdienas vakarā parakstītā vienošanās par koalīcijas izveidošanu viņu vēlmi ir realizējusi, un tagad Nacionālajai apvienībai jāpierāda, ka tā tiešām ir nelokāma savos uzskatos. Pretējā gadījumā tā riskē zaudēt savus vēlētājus. To, ka šis uzdevums nebūs no vieglākajiem, dokumenta parakstīšanas laikā liecināja arī apvienības līdera Gaida Bērziņa ļoti drūmā sejas izteiksme.

Un ne velti. Apvienība, parakstot šo dokumentu, jau piekritusi pirmajiem kompromisiem. «Neviena Latvijas sabiedrības etniskā vai sociālā grupa nav nedz juridiski, nedz morāli atbildīga par PSRS okupāciju Latvijas Republikā un tās sekām,» teikts partiju vienošanās dokumentā. Visu Latvijai! pārstāvis Raivis Dzintars jau uzreiz pēc sava paraksta uzlikšanas atzina, ka apvienībai šis traktējums un citi punkti nav pieņemami un apvienība pievieno tiem skaidrojumu par savu redzējumu.

«Darbošanās šajā koalīcijā ir vērā ņemams pārbaudījums Nacionālajai apvienībai. Atrašanās koalīcijā viņu gadījumā var draudēt ar sejas un stājas zaudēšanu, jo no viņiem prasīs kompromisus. Tālākais ir atkarīgs no jaunajiem politiķiem, cik lielā mērā viņi iekāros krēslus, jo tie ir cilvēki, kas nav bijuši nopietnos amatos, kas nes nopietnus labumus. Ja viņi spēs noturēties pie saviem principiem, viss būs kārtībā,» situāciju vērtē politologs Filips Rajevskis.

Savukārt pētnieks Valts Kalniņš atgādina, ka arī iepriekšējā Latvijas politikas nacionālā spārna paaudze – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK – itin bieži ir piekāpusies dalības valdībā dēļ. «Arī Nacionālā apvienība tā darīs. Tie, kas domāja, ka šie ir autentiskie nacionālisti, ļoti vilsies,» piebilda politologs.

Arī LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes studiju nodaļas pasniedzēja Iveta Reinholde atzīst, ka Nacionālajai apvienībai, strādājot koalīcijā, būs jāpieņem vai jāatbalsta tās vēlētājam nesaprotami lēmumi. «Tas, kā uz šādām situācijām reaģēs elektorāts, atkarīgs no viņu prasmes komunicēt ar savu vēlētāju,» ir pārliecināta politikas procesu vērotāja.

Apvienībai vairāk būs jāpadomā arī par savu uzvedības stilu un retoriku, jo, strādājot valdībā, opozīcijai derīgās metodes vairs nebūs pieļaujamas. Apvienības jaunākajam spārnam visticamāk būs arī jāsamierinās ar to, ka ministru krēslus tiem nedos. Tā vismaz uzskata politisko norišu eksperts Mārcis Bendiks: «Visu Latvijai! redzamākos personāžus likt augstos posteņos nevar atļauties, jo pēc tam būs jāskaidrojas ar Krieviju par gāzes cenām. Sanāk, ka viņi ir tikuši valdībā, bet amatus tomēr dos vecajiem kadriem.» Politologi, vērtējot topošo koalīciju, atzīst, ka tā ir trausla un ikviens partneris jebkurā brīdī var piecelties un aiziet. Šādu iespējamību pastiprinot arī ZRP faktors, jo aizvadītajās trīs nedēļās Valda Zatlera vadītais politiskais spēks pierādījis, ka tā rīcību prognozēt nav iespējams.

Potenciālā iekšējā konflikta liesmu lielāku var iekvēlināt arī ZRP sev garantētās, bet grūti realizējamās veto tiesības. «Koalīcijas līgumā nostiprināsim principu, ka nevienu lēmumu koalīcijā un valdībā nevar pieņemt, pārbalsojot ZRP ar balsu vairākumu,» teikts vienošanās dokumentā. Eksperti uzskata, ka šim punktam pretēji ZRP vēlmēm nākamās valdības darbā būs niecīga nozīme.

«Ar tām veto tiesībām Valdis Zatlers parāda, ka šī būs viņa valdība. Savukārt Vienotība tam piekrita, jo vēlas kaut kādus amatus. Turklāt šī nebūs V. Zatlera valdība, šī būs Vienotības valdība. Viņi ir pieraduši spēlēt ar daudz nopietnākiem un smagākiem pretiniekiem, tāpēc neiespringst par noteikumiem, jo cer ilgtermiņā šos punktus mainīt,» vērtē F. Rajevskis.

Savukārt V. Kalniņš uzskata, ka šis punkts dokumentā iestrādāts tikai tādēļ, lai ZRP kaut daļēji, bet tomēr saglabātu seju, kas krietni cietusi pēc tam, kad partija «viegli atdeva pozīcijas, no kurām tikai ar tankiem to varēja izsvēpēt». «Lai neizskatītos, ka ZRP pilnīgi atteikusies no saviem principiem,» piebilda politologs.

Vērtējot, vai Saeimas atlaišana un tai sekojušās ārkārtas vēlēšanas sevi ir attaisnojušas, eksperti bija vienisprātis, ka, lūkojoties no, V. Zatlera pozīcijām un kā pamatu ņemot lozungu par oligarhu izdzīšanu no parlamenta, tās ir izdevušās un iecerētais ir panākts. Tiesa, būtiskas izmaiņas politikā un valstī netiek prognozētas.

Avots: nra.lv