Izraēla sāks gatavoties ārkārtas vēlēšanām
Izraēlas parlaments vakar sācis apspriest premjerministra Benjamina Netanjahu ierosinājumu 4. septembrī rīkot parlamenta ārkārtas vēlēšanas, un paredzēts, ka izšķirošais balsojums notiks šodien.
B. Netanjahu nav varējis izvēlēties piemērotāku brīdi sava mandāta atjaunošanai, jo socioloģiskās aptaujas liecina, ka viņa vadītā partija Likud vēlēšanās varētu iegūt pat vairāk nekā ceturtdaļu deputātu mandātu.
Reuters atgādina, ka līdzšinējā koalīcija, kurā Likud sadarbojas gan ar sekulārām, gan reliģiozām partijām (sadrumstalotajā Izraēlas parlamentā ir 13 frakcijas), ilgu laiku tika uzskatīta par vienu no stabilākajām Izraēlas vēsturē, taču tagad arī tajā parādījušās plaisas. Partiju vidū ir domstarpības par budžeta jautājumiem un Jordānas upes Rietumkrastā ebreju kolonistu nelikumīgi uzbūvēto priekšposteņu nojaukšanu, taču galvenais klupšanas akmens ir likums, kas no obligātā karadienesta atbrīvo ortodoksālos jūdaistu jauniešus, kuri nodevušies Toras studijām. AP atgādina, ka februārī Izraēlas Augstākā tiesa to atzina par nekonstitucionālu, likuma darbība beidzas šogad, un parlamentam jādomā vai nu par tā izteikšanu citā redakcijā, vai arī atcelšanu.
B. Netanjahu koalīcijas biedri no ārlietu ministra Avigdora Libermana vadītās Yisrael Beitenu, tāpat kā citas centriskās un sekulārās partijas, uzskata, ka arī ortodoksālie jūdaisti ir iesaucami armijā, taču tam kategoriski nepiekrīt koalīcijā pārstāvētās reliģiozās partijas.
«Mēs esam valsts, kurai nepieciešama politiskā stabilitāte. Es būtu priecīgs, ja mēs varētu līdz galam nostrādāt savu termiņu, tas arī bija mans mērķis, taču diemžēl nestabilitāte liek man domāt, ka nepieciešamas ārkārtas vēlēšanas,» vakar kabineta sēdē paziņoja B. Netanjahu, kurš 4. septembri kā iespējamo vēlēšanu datumu esot saskaņojis ar citu koalīcijas partiju pārstāvjiem. Jāpiebilst, ka kārtējās vēlēšanas Izraēlā bija paredzētas tikai 2013. gada oktobrī. Ar premjera lēmumu izsludināt ārkārtas vēlēšanas nav apmierināta galvenokārt opozīcijā esošā Kadima partija, kas uzskata, ka šāda rīcība ir tikai esošās problēmas nobēdzināšana dziļākā atvilktnē. Kadima norādījusi, ka sākotnēji parlamentam būtu jātiek skaidrībā ar likumu par ortodoksāļu dienestu, bet tikai pēc tam jādomā par jaunām vēlēšanām. Starptautiskās ziņu aģentūras gan norāda, ka šī partija ir ieinteresēta novilcināt vēlēšanas arī cita iemesla dēļ – aptaujas liecina, ka Kadima, kas 2009. gada vēlēšanās ieguva 27 deputātu mandātus, taču nespēja izveidot koalīciju, ir dramatiski zaudējusi popularitāti un pašlaik pretendē uz ne vairāk kā 11 mandātiem.
B. Netanjahu, kurš par savu uzvaru vēlēšanās nešaubās, apgalvojis, ka mēģinās izveidot pēc iespējas plašāku koalīciju, nepalaižot garām izdevību atgādināt, ka tautas ir jāapvienojas lielo briesmu priekšā – runa, protams, ir par Irānas realizēto kodolprogrammu. Liela daļa Reuters aptaujāto politologu gan uzskata, ka jaunā koalīcija būtiski neatšķirsies no pašreizējās, tāpēc nav īsti skaidrs, ko vēlēšanas dos stabilitātes jomā – ja atskaita Likud pozīciju nostiprināšanu. Tomēr AFP pieļauj iespēju, ka pēc vēlēšanām tiks veidota nedaudz mērenāka koalīcija, kas piekritīs gan izpildīt konstitucionālās tiesas lēmumu par karadienesta likuma atcelšanu, gan veicinās sarunu atsākšanu ar palestīniešiem.
Avots: nra.lv /Māris Krūmiņš
Vēl par tēmu:
Vēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālākSprūds: Krievija ir izaicinājumu priekšā
Krieviju un tās brutalitāti nevar novērtēt par zemu, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Viņš atzina, ka situācija...
Lasīt tālākLatvijas dronu koalīcijai pievienojas septiņas valstis
Trešdien, 14. februārī, Ukrainas atbalsta Ramšteinas formāta dalībvalstis pievienojās Latvijas vadītajai dronu koalīcijai Ukrainas atbalstam. Līdzās Latvijai nodomu vēstuli par dalību...
Lasīt tālākKrievijai neesot nekādas intereses uzbrukt Latvijai, apgalvo Putins
Krievijai nav nekādas intereses uzbrukt Latvijai, intervijā bijušajam ASV telekanāla "Fox News" raidījuma vadītājam Takeram Karlsonam sacīja Krievijas diktators Vladimirs Putins. Viņš...
Lasīt tālākLembergs: Vēlme karot ilgi un bez kompromisiem nav pareiza
Pasaule šobrīd parāda ārkārtīgi lielu mazspēju, vērtējot karus pasaulē, atzina partijas “Latvijai un Ventspilij” vadītājs Aivars Lembergs. Intervijā ziņu portālam ventasbalss.lv,...
Lasīt tālākRajevs: Rietumvalstīm ir jāatsāk plaša militārā palīdzība Ukrainai
Rietumiem jāpamostas un jāatsāk plaša militārā palīdzība Ukrainai, intervijā LTV "Rīta panorāmai" uzsvēra Saeimas deputāts, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs. "Es...
Lasīt tālākLatvijas vēstnieks: Ukrainai ir akūti nepieciešama starptautiska militārā un finansiālā palīdzība
Ukrainai ir akūti nepieciešama militārā palīdzība, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava. Ceturtdien gaidāmo Ukrainas prezidenta...
Lasīt tālākSaeima nosoda Krievijas īstenoto ukraiņu bērnu deportāciju
Saeima ceturtdien, 21. decembrī, pieņēma paziņojumu par prettiesiski uz Krieviju un Baltkrieviju pārvietoto Ukrainas bērnu atgriešanu dzimtenē. Paziņojumā parlamentārieši stingri nosoda...
Lasīt tālāk