Izglītības ministrijā dīvaini personāla atlases principi
Sistemātiskās personāla rokādes Reformu partijas (RP) kontrolētajās ministrijās radījušas iespaidu, ka svarīgākie vadošo darbinieku izvēles kritēriji ir vizuāla konkurētspēja un saites ar ASV.
Nule šo teoriju netieši apstiprinājusi Administratīvā rajona tiesa, izskatot sūdzību par konkursu uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta un jaunatnes departamenta direktora posteni. Rezultāti tiek anulēti. Ja nesekos pārsūdzība, bijušajai baseina vadītājai Ulrikai Auniņai postenis jāatstāj.
Jāatgādina, ka pērn ministrijā no darba tika atbrīvoti, amatos pazemināti vai aiziet piespiesti vairāki desmiti cilvēku, un attiecīgi viņu vietā nāca RP favorīti. Daudzi tika kritizēti par kompetences trūkumu, taču īpašu izbrīnu un sašutumu izpelnījās ministrijas lēmums Sporta un jaunatnes departamenta vadībā iecelt gados jauno Rīgas 95. vidusskolas peldbaseina priekšnieci U. Auniņu, kurai tobrīd nebija nekādas pieredzes valsts pārvaldē. Viņa gan bija centusies iekļūt politikā, neveiksmīgi startējot 10. Saeimas vēlēšanās no sīkpartijas Par prezidentālu republiku saraksta, un sacerēja dusmīgus priekšvēlēšanu saukļus. Piemēram: «Nost ar impotento parlamentu un pretlikumīgo koalīcijas padomi!»
Uz vakanto amatu IZM izsludinātajā konkursā piedalījās 11 pretendenti un četri no viņiem vērsās tiesā, apstrīdot konkursa norises un komisijas pieņemtā lēmuma likumību: Vladislavs Bautris, Mārtiņš Graudums, Gundars Patmalnieks un Normunds Aizpurs. Pieteikumā tiesai norādīja uz vairākiem viņu skatījumā pieļautiem pārkāpumiem. Apšaubīts konkursa komisijas sastāvs, jo viens no vērtētājiem ministrijā strādājis tikai četras dienas, kritēriji angļu valodas prasmes izvērtēšanā. Un, protams, arī rezultāts – U. Auniņai trūkstot vēlamās pieredzes valsts pārvaldē un zināšanu par tiesību aktu izstrādes principiem, par ko liecinājis viņas CV. Daudzām caurkritušo pretendentu pretenzijām tiesa nav piekritusi. Norādījusi arī, ka tā nevar izvērtēt un salīdzināt pieteicēju prasmes, – tā esot konkursa komisijas kompetence. «Taču tiesa var pārbaudīt, vai lēmuma pieņemšanā ir ievērots procesuālais taisnīgums, nav pieļautas procesuālās kļūdas, vai iestāde nav vadījusies pēc lietā nebūtiskiem, patvaļīgi izvēlētiem faktiskajiem apstākļiem, vai vērā ņemtie fakti ir pierādīti,» teikts spriedumā.
Tiesas ieskatā konkursa norisē pieļautas divas būtiskas nepilnības. Pirmkārt, vērtēšanas komisijas pārstāvis Elmārs Martinsons klāt bijis tikai vienā no abām pretendentu izvērtēšanas dienām, taču ar parakstu devis vērtējumu visiem pretendentiem. Tas pārkāpj novērtēšanas un salīdzināšanas procesa taisnīgu norisi. Otru nepilnību tiesa saskatījusi angļu valodas prasmju izvērtējumā. Pretendentu vērtējumā prasmei runāt angliski dota ļoti liela nozīme – 15%, kas varēja būtiski ietekmēt konkursa rezultātus. Tieši šajā pozīcijā U. Auniņa saņēmusi augstāku novērtējumu nekā pārējie konkursanti. Taču nekādi testi pretendentiem nebija jāveic un viņu runātprasmi vērtējusi viena IZM darbiniece, kas pati labi runā angliski. Tiesa piekritusi prasības iesniedzējiem, ka, piešķirot tik lielu nozīmi angļu valodas prasmei, notikušajai pārbaudei būtu jābūt salīdzināmai, taču «kritērija «teicamas angļu valodas zināšanas» pārbaude nav objektīvi saprotama un tiesā pārbaudāma.»
Administratīvā rajona tiesa ir lēmusi, ka IZM rīkojums par U. Auniņas iecelšanu valsts sekretāra vietnieka – Sporta un jaunatnes departamenta direktores amatā – ir atceļams ar sprieduma spēkā stāšanās dienu. Tas stāsies spēkā mēneša laikā, ja IZM to nepārsūdzēs augstākā instancē. Neatkarīgajai atsūtītajā atbildē ministrija norāda, ka «iepazīstas ar tiesas spriedumu un apsver turpmāko rīcību». Ministra Roberta Ķīļa birojs apgalvo, ka šajā lietā neiejauksies, – tā esot tikai un vienīgi ministrijas darīšana. Tikmēr ministrijas darbinieki neoficiāli stāstījuši, ka tieši biroja vadītājai – RP biedrei Nellijai Titovai ir būtiska loma cilvēku atvirzīšanā un pievirzīšanā ministrijas galvgalim.
Pagaidām U. Auniņa darbu saglabā un Neatkarīgajai prognozē, ka ministrija spriedumu pārsūdzēs.
Ap IZM vakantajiem amatiem nereti notiek dīvainības. Potenciālie konkursu uzvarētāji kuluāros tiek nosaukti, vēl pirms konkursi beigušies. Tā notika arī konkursā uz ministrijas valsts sekretāra amatu, ko pēc dažiem konkursa norises «uzlabojumiem» ieguva Sanda Liepiņa. Viņa bija strādājusi Pasaules bankā un darbam Latvijas valsts pārvaldē tika apmācīta ASV, kas no RP viedokļa ir politiski vērtīgs fakts. U. Auniņas CV par saitēm ar stratēģisko partneri gan neko nevēsta, un tomēr tādas, izrādās, eksistē, turklāt oficiāli nostiprinātas. Oktobrī viņa apprecējās ar Vestpointas ASV militārās akadēmijas absolventu Aleksandru Naumovu, iegūstot dubultuzvārdu. Nacionālo bruņoto spēku mājaslapā publicētajā intervijā A. Naumovam tiek vaicāts, vai viņu nemēģināja pārvilināt uz ASV armiju, un viņš citastarp atbild šādi: «Amerikāņi apzinās, ka, arī atgriežoties Latvijā, esmu ilgtermiņa ieguldījums, jo es saprotu valodu un pārzinu viņu sistēmu.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk